Labi atceros laiku, kad nešaubījos – Otro pasaules karu uzvarēja padomju armija. Tikai garāmejot tika pieminēts sabiedroto ieguldījums. Tagad zinām daudz vairāk, kā bija patiesībā. Krievijā uzvara allaž atzīmēta 9. maijā nevis 8., kad to svin Eiropas valstīs. Katru gadu tiek runāts par šo datumu nesakritību, svinot uzvaru Krievijā un Eiropā. Tā jau saka, ka vēsturi raksta uzvarētāji. Diemžēl baltiešiem un ne tikai uzvara atnesa jaunas okupācijas sākumu. Mūs iztirgoja un pazemoja. Šogad būs 70. gadadiena kopš Otrā pasaules kara beigām – apaļa jubileja. Tāpēc Krievija īpaši pārdzīvo daudzu Eiropas valstu vadītāju atteikšanos piedalīties svinībās Maskavā. Jo īpaši histēriski Maskavā uzņemts Polijas prezidenta Broņislava Komorovska ierosinājums uzvaras gadadienu atzīmēt 8. maijā Gdaņskā, kur 1939. gada 1. septembrī sākās Otrais pasaules karš.Vēl nav zināms, kā uz Polijas ierosinājumu reaģēs Eiropas valstis, kas nav apstiprinājušas savu līdzdalību svinībās Maskavā, taču Krievija ir ļoti sašutusi. Asa vārdu pārmaiņa starp abām valstīm turpinās. Poļus apsūdz vēstures pārrakstīšanā. Polijai jau sen bijusi ideja Gdaņskā sarīkot zinātnisku konferenci par Otrā pasaules kara rezultātiem, kurā piedalītos gan vēsturnieki, gan Eiropas politiķi. Varbūt 70 gadu svinību laikā valstis varētu vienoties par kara patieso vēsturi? Poļi jautā, kādēļ nacistiskās Vācijas sakāves diena būtu jāsvin Maskavā – tajā pašā pilsētā, kur tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, kura slepenie protokoli par Polijas sadalīšanu arī noveda pie kara sākuma. Domāju, ka baltieši šo ideju atbalstītu. Jo vairāk tāpēc, ka Krievija joprojām spītīgi neatzīst pakta slepeno protokolu esamību.
