Ja politiķiem nepatīk strādāt reālu darbu, tad tiek izdomātas tēmas, par kurām var strīdēties līdz aizsmakumam, ķīviņos iesaistot arī sabiedrību un visa veida interneta troļļus. Ja kāds ierēdnis uzskata par grūtu kādas samilzušas problēmas risināšanu, atliek tikai pasviest iekarsušu strīdnieku barā kārtējo kaulu, piedodiet, strīdus ābolu. Un puse tautas vairs ne ēdīs, ne gulēs – tikai villosies katrs par savu vienīgo taisnību.Šāds gadījums noteikti ir no jauna uzkurinātais temats par vēlētu Valsts prezidentu. Nekādas izmaiņas Satversmē tautu laimībā neievedīs, ja vien paši nesapratīsim, ka galvenais ir cilvēks, kuru ievēl. Ievēlēšanas veidam nav izšķirošas nozīmes. Mums saka, lūk, Lietuvā ir ievēlēta enerģiska prezidente, un tas noticis tāpēc, ka balsojusi visa tauta. Bet tiek aizmirsts, ka tauta pie šādas gudras izvēles nonāca pēc pamatīgas apdedzināšanās ar prezidentu Paksu, kuru nācās atstādināt no amata. Cits piemērs ir Ukraina, kur par prezidentu tauta ievēlēja pataloģisku zagli Janukoviču, un rezultātu mēs redzam tagad. Čehija tāpat ievēlēja cerīgu prezidentu, kuru vēlāk tā pati tauta apmētāja ar olām.Mūsu pašu Saeima līdz šim ievēlējusi dažāda līmeņa prezidentus, bet atzīsim, ka valsti apkaunojis nav neviens. Ja būtu no kā izvēlēties, varētu ievēlēt arī ideālu valstsvīru. Diemžēl par ideāliem uzskatītie pavisam nav gatavi kandidēt amatam, lai pēc tam pieciestu apsaukāšanu un apķēzīšanu. Ja ļautu balsot vienīgi interneta troļļiem, par Valsts prezidentu tiktu ievēlēts dīvainis Kaimiņš.Ļoti nopietni der ieklausīties tajos viedokļos, kur tiek pieminēta Krievijas ieinteresētība. Par to liecina arī fakts, cik aktīvi musināšanas procesos iesaistījies Krievijas vēstnieks Vešņakovs. Der padomāt par faktu, ka Kremlis Vešņakovu nesteidz nomainīt, kaut parasti rotācija notiek ik pēc četriem gadiem. Laikam Rīga tiek uzskatīta par īpaši nozīmīgu Kremļa interešu objektu, kur nepieciešams pieredzējis vēstnieks.Protams, valsts aparātam ir daudzas iespējas, lai nepieļautu, teiksim, Ušakova ievēlēšanu par prezidentu. Visu var nokārtot Maizīša kungs, ja vien tiek ieviesta prasība par kandidātu uzticamību no valsts drošības viedokļa. Pielaide valsts noslēpumiem – tur Maizītim ievingrināta roka.* * *Ja pieminam Nilu Ušakovu, tad daži vārdi jābilst par Rīgas domes veikto sabiedriskā transporta biļešu sadārdzinājumu. Ušakovs apgalvo, ka vainīga valdība, kura nedod miljonus pārvadājumu dotēšanai. Brīnišķīga doma – lai kāds dod miljonus, tad mēs pratīsim saimniekot. Tā jau ikviena pašvaldība būtu gatava saimniekot ar platu soli, ja vien kāds burvis piešķirtu pašu nenopelnītu naudu. Jau pāris gadu esam sekojuši, cik dāsni pilsētas budžeta nauda tērēta šur un tur, lai tikai iemantotu vēlētāju atzinību. Ne velti Andris Ārgalis, kurš labi pārzina pilsētas iespējas, jau vairākkārt brīdinājis, ka 2016. gadā Rīgas pilsēta var piedzīvot maksātnespēju – pārāk lieli ir sakrātie parādi bankām.Bet kāpēc jāstrādā ar atbildību, ja iespējams izlīdzēties ar strīdiņu izraisīšanu?* * *Nupat redzams, ka Latvijā nav nevienas institūcijas, kas valsts činavniekus kontrolētu vienā jautājumā, proti, kā kurš pakalpojis vienkāršās tautas labā. Šis aspekts ir mūžīgs: kas svarīgāks – nauda vai cilvēks? Varu iedomāties, kāds noskaņojums pašlaik valda Raunā, kur bezemociju robots cilvēka izskatā veciem un slimiem cilvēkiem paziņo, ka mums, vadošajiem, jūsu domas neinteresē. Un neinteresē arī to vairāku desmitu darbinieku liktenis, kuriem draud bezdarbs. Kaut kur kabinetos izdomāts, ka tāda lēmuma rezultātā tiks ietaupīti daži tūkstoši eirīšu. Nav noliedzams, ka veco ļaužu aprūpē jāiet laika garam līdzi, bet var taču visu paveikt pakāpeniski bez lieka stresa. Piemēram, var noteikt, ka turpmāk Raunas pansionātā uz vakantajām vietām jauni pacienti netiek pieņemti. Atrastos arī daži iemītnieki, kuri labprātīgi būtu ar mieru pārcelties uz modernākām telpām. Dažu gadu laikā viss atrisinātos, arī darbinieki gadu gaitā atrastu sev citu pielietojumu.* * *Bez strīdiem un cilvēku aizvainojumiem nepratām iztikt pat tādā delikātā jautājumā kā slimā Dāvja nodrošināšana ar ārstēšanu ASV. Jautājums, par kuru zākāties spēj tikai morāli pagrimuši tipiņi. Bet tādi atradās, un viņiem netrūkst domubiedru. Bet ne par to gribu šoreiz turpināt.Mazliet dīvaina sakritība ir tā, ka Dāvis nokļuva Filadelfijā, kas zināma kā viena no vecākajām latviešu mītnes vietām Amerikā. Jau 19. gadsimta nogalē tur ieradās pirmie ieceļotāji no Zemgales, daudzi labi amatnieki, un drīz vien salasījās rosīga latviešu kolonija ar biedrībām un pašdarbību, ar baznīcas draudzi utt. Piektā gada revolucionāri cilvēku skaitu vēl papildināja. Veclatviešu kopienu papildināja arī pēckara bēgļi. Aizvien Filadelfijā rosīga latviešu sabiedriskā dzīve, līdzās luterāņu draudzei darbojas dievturi, ir savs koris un rosīga sabiedriskā dzīve. Un dabīgi, ka latvieši ar lielu ieinteresētību sekoja Dāvja veselībai. Slavenajā bērnu slimnīcā strādā arī divas ārstes latvietes, viena no viņām bija nozīmēta par tulci Dāvja mammai, kamēr pats Dāvis ar mediķiem prata saprasties tekošā angļu valodā.Par minēto faktu uzskatīju par vajadzīgu informēt lasītājus, jo lielo avīžu žurnālisti gan formāli aprakstījuši deviņgadīgā zēna dzīvības glābšanu, bet darījuši to bez īpašas iedziļināšanās. Kaut jāatzīst arī tas, ka žurnālistiem bija liela loma līdzekļu savākšanā unikālajai operācijai.
