Strenču dzelzceļa stacijā pie 1949. gada deportāciju upuru piemiņas vietas vairs nav Kārļa Ulmaņa jeb Vadoņa bērzu birzs, kā to iesaukuši strencēnieši. 29 veco koku vietā tagad palikuši celmi. Pēdējie no tiem ir pavisam svaigi, – no šās ziemas zāģēšanas darbiem.
Lēmumu par visu, aplī ap piemiņas vietu augošo bērzu nozāģēšanu pieņēma Strenču novada pašvaldības Ārpus meža koku ciršanas komisija: pašvaldības speciālistes Inese Kārkliņa un Iveta Ence un novada deputāte Zaiga Rožlapa. Ar komisijas lēmumu daļa vietējo iedzīvotāju nav mierā, it īpaši politiski represētie.
Visi nebija satrupējušiŠo trešdien pēc iedzīvotāju uzaicinājuma Strenčos ieradās Vidzemes televīzija un “Ziemeļlatvija”, lai palīdzētu noskaidrot, vai koku zāģēšana notikusi likumīgi. Šāds jautājums cilvēkiem radies, arī redzot celmus, jo ne visos ir saskatāmas trupes pēdas. Gluži pretēji, – gana daudzi celmi ir gaiši, kas nozīmē, ka koksnes cietība bijusi laba un šie bērzi nav bijuši bojāti un bīstami.Pašvaldībā noskaidrojām, ka stacijas birzī šoziem ir nozāģēti 16 bērzi. Pavisam tur nolūzuši un izgāzušies septiņi koki, no tiem trīs – pērnajā gadā. Iepriekšējos gados birzī kā bīstami nozāģēti seši bērzi.“Redzot svaigos celmus, zāģējami varēja būt trīs līdz četri bērzi. Pārējie, izskatās, nav bīstami, taču mēs neredzam stumbra un vainaga stāvokli, bet tikai celmu,” apskatot fotogrāfijas, “Ziemeļlatvijai” atzina kāda Smiltenes novada uzņēmuma mežsaimniecības speciālisti (savu vārdu viņi lūdza neminēt). “Daudzi celmi ir gaiši. Tas nozīmē, ka koks pats nekad nenogāztos. Varēja paņemt tikai bīstamos kokus un pārējos atstāt. Grūti noticēt, ka visi bijuši slikti, jo, ja sāktu kalst zari, tam vajadzētu atsaukties arī uz leju. Kādi divi celmi pēc izskata (krāsas un kvalitātes) pat atbilst finierim,” piebilst mežsaimnieki.Lēmumu par koku zāģēšanu pieņem pašvaldības izveidota komisija, kā tas arī noticis. Savs lēmums pašvaldībai ar citām institūcijām nav jāsaskaņo. Pat ja atļauja ir, tad nevajadzēja nozāģēt visus kokus, uzskata Strenču novada politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētāja Dzintra Lezdiņa, kura nostādīta jau notikuša fakta priekšā.“Vajadzēja iepriekš ar tautu aprunāties, izstāstīt, kāds projekts paredzēts apļa sakopšanā un ko stādīs vietā. Citur tautas apspriešanu taisa viena koka dēļ, bet te neuzklausot nozāģē veselu birztaliņu,” sarūgtināta teic Dz. Lezdiņa.Visvairāk viņai un arī citiem represētajiem sāpot sirds par to, ka bērzi nozāģēti pirms 25. marta – komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas. Vajadzējis pagaidīt un iepriekš informēt sabiedrību, lai pasākumā cilvēki pēdējo reizi varētu iemūžināt bērzus fotogrāfijās. Strenčos ir nostāsts, ka šos kokus pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pie dzelzceļa stacijas vai nu iestādījis Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, vai arī tie iestādīti Ulmanim par godu.“Kad kaimiņiene pazvanīja un pateica, ka koki nozāģēti, otrā dienā aizgāju paskatīties. Baltie celmi tik rēgojas, un piemineklis kā nabadziņš tai plikā laukā. Atnācu atpakaļ un nevarēju novaldīties, – bija pilnas acis ar asarām,” stāsta politiski represētā Ārija Čičevska, kura dzīvo Miera ielā netālu no stacijas. Viņa brīnās, kam tie bērzi traucējuši, un netic, ka tie bijuši bīstami un varējuši gāzties.Lēmums par bērzu nozāģēšanu pie represēto piemiņas vietas nav pieņemts uz emociju pamata, bet balstoties uz pieredzi un zināšanām par koku sugu bioloģiskajām īpatnībām, uzsver pašvaldības Ārpus meža koku ciršanas komisijas pārstāve Iveta Ence. “Daži bērzi pie stacijas bija ieauguši elektrolīnijā, un, ņemot tos nost, ieraudzījām, ka kokiem ir trupe. Izvērtējām situāciju un sākumā gribējām nozāģēt bērzus, kas apdraud elektropiegādes līniju, un bērzus ar redzamām bojājuma pazīmēm. Taču beigās zinot, ka visi koki ir stādīti vienlaikus, nolēmām, ņemot vērā iepriekš nogāzušos kokus, nozāģēt visus bērzus un vietā stādīt jaunus kokus, kā jau noticis Strenču Birzītē (Parka ielā – redakcijas piezīme),” piebilst I. Ence.Vispirms tiks novākti celmi un sagatavota augsne jaunajiem kociņiem. Pašvaldība tiks pie frēzes tikai marta nogalē, tāpēc tagad celmi tiek apzāģēti, lai ainavā izskatītos glītāk.
Tikai sagadīšanās dēļ neuzkrita ēkāmStrenču stacijas birzē trīs koki stiprā vējā nogāzās aizvadītā gada februārī, ko “Ziemeļlatvijai” apstiprina tuvējās daudzdzīvokļu mājas (Gaidu ielas 27) iedzīvotāja Jeļena Stepanova. Tikai veiksmīgas sagadīšanās dēļ koki toreiz nav uzkrituši stacijas ēkai. “Viens koks uzkrita uz elektrolīnijas. Mums mājās nedēļu nebija elektrības, kamēr salaboja bojājumus līnijā. Tur (pie represēto piemiņas vietas – redakcijas piezīme) jau jaunus kokus iestādīja. Priekš kam tie vecie vajadzīgi?” spriež J. Stepanova. Jaunos bērzus savulaik talkā iestādīja kāds strencēnietis.Pašvaldībai uz apdraudējumu īpašumiem veco bērzu dēļ norādījuši arī Sedas ielas 1 un Sedas ielas 2 iedzīvotāji, stāsta Inese Kārkliņa, Strenču novada domes Īpašumu apsaimniekošanas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece. Stacijas ēka, vilcienu vagoni, artēziskā aka apļa vidū, elektrības un sakaru līnijas, automašīnu stāvlaukums, tuvējās dzīvojamās mājas, – viņa nosauc objektus, kam varētu uzkrist bērzi.Pie stacijas nozāģētie bērzi ir saskaldīti malkā, kas nepieciešama Strenču publiskajai pirtij, informē I. Kārkliņa. Pirts aizmugurē grēdās sakrāmētās bērza pagales ir sajauktas ar Jāņa Ziemeļnieka ielas malā nozāģētajām deviņām papelēm (uz iedzīvotāju iesniegumu pamata) un citu koku sugām, kas nozāģētas, Strenčos attīrot elektrolīnijas. Vairāki strencēnieši šonedēļ jau gājuši pārbaudīt, vai grēdās sakrautās malkas daudzums un izskats atbilst stacijas birzītē nozāģēto koku daudzumam un stumbra diametram.
Nākamās būs kapsētas liepasTagad pašvaldības speciālisti uzklausīs Strenču politiski represētos, kādus kokus stādīt nozāģēto bērzu vietā pie piemiņas vietas un kādus apstādījumus tur veidot.Strenču novada dome informē iedzīvotājus, ka koku zāģēšana novadā turpināsies. Šovasar ir plānots, sākot no galotnes, saīsināt 36 vecas liepas, kas aug gar kapsētu Pulkveža Zemitāna un Miera ielas malā. Cilvēki sūdzējušies, ka liepu zari krīt uz kapu kopiņām un var sabojāt pieminekļus. Lai nerastos domstarpības, pašvaldība vispirms uzklausīs iedzīvotāju viedokli.Piesaistot Eiropas Savienības fondu un programmu līdzfinansējumu, plānots arī rekonstruēt apstādījumus Strenču centra parkā, Jērcēnu parkā un Sedas centrā.ViedoklisSmiltenes novada domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas locekle Baiba Miķe: – Līdzīgs gadījums bija Smiltenē, kur visi bērzi – gan satrupējušie un bojātie, gan vēl veselie – tika nozāģēti birzī pie pilsētas ģimnāzijas. Vairāki koki stiprā vējā nogāzās, apkārtējo māju iedzīvotāji bija nobažījušies par savu īpašumu drošību. Komisija konsultējās ar arboristu Ēriku Indriksonu un nolēma zāģēt visus kokus un iestādīt vietā jaunus bērzus, nevis izretināt un atstāt veselos. Atsevišķi augošs koks ir veidojis zemu vainagu un spēcīgi sazarotu stumbru, kas ir noturīgs pret vēja plūsmām, jo nav stīdzējis, bet koku grupās tā nav. Ja grupas koks, kas jaunībā stīdzējis, paliek viens, tas ir vairāk bīstams, nekā satrupējusi grupa kopā. Atstājot dažus vecos kokus un sastādot vietā jaunos, tie daži vēlāk tāpat kritīs un sabojās vai nolauzīs arī jaunos kociņus. Ja koki veido kompozīciju, piemēram, apli, no ainaviskā viedokļa nav vēlams to robot – nozāģēt tikai dažus kokus, bet pārējos atstāt. Jārespektē mākslinieka vai arhitekta ideja par kompozīciju un to, kā objektam (stādījumam) jāizskatās. Personīgi es pilsētas apstādījumiem bērzu neizvēlētos. Kaut arī tas ir skaists un agri salapo, bērza mūžs ir 70 līdz 80 gadi, īsāks nekā vairākām citām koku sugām.
