Kad pagājušā gada nogalē grupa Valkas novada domes amatpersonu pieredzes apmaiņā viesojās Daugavpils novada Naujenes pagasta novadpētniecības muzejā, viesi saņēma uzaicinājumu piedalīties muzeja rīkotajās aktivitātēs, un nu tas ir noticis.
Viesošanās laikā valcēnieši iepazinās ar Naujenē dzimušās un tagad Parīzē dzīvojošās mākslinieces Valentīnas Zeiles darbu ekspozīciju “Tēlniece Valentīna Zeile”.
Savienos Daugavas krastusMuzejā ir izveidota arī radošo darbnīcu telpa, kurā ikviens var iesaistīties Ginesa rekorda tapšanā, veidojot Lielo Augšdaugavas musturdeķi. Valkas novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis stāsta, ka tam vajadzētu kļūt par lielāko musturdeķi Latvijā un pasaulē, kuru varētu nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram vietā, kas nodēvēta par “Daugavas vārtiem”.Lai piedalītos šīs tekstīlijas tapšanā, nepieciešams jebkurā tehnikā un krāsā noadīt, noaust vai notamborēt 10×10 vai 20×20 centimetru lielu kvadrātu, kas taps par nelielu musturdeķa sastāvdaļu. Ideju atbalstīt naujeniešu plānu pozitīvi uztvērušas Valkas kultūras nama TLMS “Saulīte” rokdarbnieces. Uz muzeju drīz nosūtīs pirmos sagatavotos kvadrātus. Tos veidoja studijas vadītāja Inese Pētersone un rokdarbnieces Inta Miķelsone, Edīte Ābena, Lilija Krastiņa un Velta Tolmane. “Darbs pie kvadrātiņu veidošanas vēl turpinās. Domāju, ka to gatavošanā iesaistīsies arī citas mūsu studijas sievas. Manas sajūtas ir tādas, ka jāatbalsta centieni mūsu Likteņupes cildināšanā. Daugavai ir radīts daudz veltījumu visdažādākajos žanros, un tagad savu roku būsim pielikušas arī mēs. Šajā muzejā esmu bijusi un zinu, ka tur strādā žiperīgi cilvēki,” stāsta M. Pētersone.
Desmitu gadu garumāValcēnietes savos darbos rāda Ziemeļvidzemes krāsu un ornamentikas bagātību, lai dotu savu ieguldījumu gigantiska darba veidošanā vairāku desmitu gadu garumā. Darbs uzsākts 2011. gadā Starptautiskās Muzeju nakts laikā.Naujenes novadpētniecības muzejs ir uzsācis arī akciju “Tautas atmiņu lāde”. Tajā līdz 2018. gada novembrim tiek uzkrātas vienkopus cilvēku atmiņas, kurās parādās Latvijas vietvārdi un ar tiem saistīti notikumi, lai ar atmiņu palīdzību Latvijas kartē iezīmētu katru mūsu tēvzemes nostūri. Visas atmiņas lādē paredzēts krāt līdz Latvijas valsts 100 gadu jubilejai, un to vaļā vērs 2018. gadā. Šajā lādē valcēnieši noglabāja izdotos materiālus par Jāni Cimzi.
