Komunālo maksājumu parāds nekad nevienam nav darījis godu, taču parādnieki ir dažādi, sākot no dzīves likstās iekļuvušiem cilvēkiem līdz ļaunprātīgiem nemaksātājiem. Katram savs stāsts. Daudzus nodarbina jautājums, vai parādnieku nesamaksātās naudas daļa, piemēram, par siltumu netiek uzkrauta maksātāju pleciem. Cik pamatots ir šis populārais pieņēmums? Elementāra loģika saka, ka “Valkas namiem” un domei sen jābūt bankrotējušiem, ja “Enefit” nesaņem naudu par saražoto siltumu.
Lai uzzinātu, kāda Valkā ir situācija ar komunālo maksājumu parādiem, “Ziemeļlatvija” vērsās pie SIA “Valkas namsaimnieks” valdes locekļa Ivo Meļķa, juristes Ilonas Bisenieces un parādu piedziņas speciālistes Dagnijas Ozoliņas. Viņi raksturoja pašreizējo situāciju Valkā.
Dome kā amortizators“Mūsu izdevīgums ir tas, ka ar domi ir noslēgts līgums par norēķināšanos tikai ar faktiski iekasēto naudu. Domāju, ka nesamaksātā nauda nav iekļauta kopējā maksājumu tarifā. Mēs precīzi nezinām, kas ir visu domes noslēgto līgumu pamatā, taču dome siltuma ražotājam samaksā neiekasēto no parādniekiem. Tā ir diezgan liela summa un, ja no mums prasītu visu par saražoto siltumu, tad “Valkas namsaimnieks” pāris gados būtu “aizgājis pa burbuli”. Var uzskatīt, ka dome savā ziņā ir amortizators starp iekasēto un iztrūkstošo naudas daudzumu, kas jāsaņem siltuma ražotājam,” skaidro I. Meļķis. Viņš akcentē, ka apsaimniekotājs, būdams starpnieks komunālo pakalpojumu iekasēšanā, par to nesaņem ne centa.
Apsaimniekotāji cenšas būt elastīgiGaidot revidentu, I. Biseniece jau ir sagatavojusi datus, cik procentuāli no iepirktā siltuma daudzuma pērn patērētāji samaksājuši par apkuri. Tie ir 87,5 procenti patērētāju. Par īri aizvadītajā gadā pilnīgi norēķinājušies 91,8 procenti iedzīvotāju. Apsaimniekošanas maksu un izdevumus par ūdenssaimniecību nokārtoja 91,7 procenti. Tātad par apkuri nesamaksātā daļa ir apmēram 12 procentu. “Protams, ziemas mēnešos šī daļa ir lielāka, bet vasarā tā sarūk. Daudz strādāju pie tā, lai vispirms tiktu nomaksāti kārtējie rēķini. Ir arī tādas mājsaimniecības, kuras apkures izmaksas sadala līdzīgi visa gada garumā. Ne reti rakstāmi atgādinājumi par iekrājušos parādu. Ir arī tādi cilvēki, kuri kopā ar pašvaldības policiju jāapmeklē mājās,” stāsta D. Ozoliņa. I. Meļķis piebilst, ka ir cilvēki, kuri vairākkārt brīdināti, taču neliekas ne zinis. Tiklīdz lieta iesniegta tiesā, tad cilvēks atskrien uz “namsaimnieku” un ir ļoti neapmierināts. I. Meļķis uzskata, ka apsaimniekotāji cenšas un ir ļoti elastīgi, pretimnākoši un vienmēr jebkurā attiecību stadijā iespējams vienoties, jo dzīvē mēdz gadīties dažādas problēmas. Vajag tikai vēlmi un prast izvērtēt savas iespējas, cik reāli iespējams nokārtot parādus. Pērn “Valkas namsaimnieks” noslēdzis 25 šādas vienošanās, kur fiksēta konkrēta apmaksas summa un grafiks. Šāds līgums iespējams tikai tad, ja regulāri tiek maksāta ikmēneša summa.
Mērķis – atgūt parādusApmēram 30 procenti parādnieku dzīvo tikai no sociālā pabalsta. Daļa cilvēku aizbrauc uz ārzemēm, pamet dzīvokli pilsētā un “aizmirst” par lielu kredītu kārtošanu, kas paņemti dzīvokļa iegādei un iekārtošanai. Uzsākot parādu piedziņas procesu, bankas nelabprāt pārņem šos īpašumus. “Valkas namsaimnieks” dažkārt rīko izsoles pat atkārtoti. “Diemžēl nekādu materiālu labumu no tā negūstam, jo visu iegūst bankas. Protams, šis parāds cilvēkam paliek, taču no viņa šobrīd neko paņemt nevar,” sūrojas D. Ozoliņa.Pērn kopā ar juristi sagatavotas un iesniegtas tiesā 74 lietas. Interesanti, ka Zemesgrāmatā ierakstīto nekustamo īpašumu saimnieki pēc lietas nonākšanas tiesā, nekavējoties samaksāja vairāk nekā 13 tūkstošus eiro. Citi tūlīt noslēdza līgumus par pakāpenisku parāda apmaksu. No visām tiesā iesniegtajām lietām tikai 21 nodota tiesu izpildītājiem. Parādu summas ir ļoti atšķirīgas. Lielākās mērāmas vairākos tūkstošos eiro. Tiesu izpildītāji parāda piedziņu parasti vērš uz darba algu, ja tāda ir. Ja nav, tad parāda piedziņu vērš uz nekustamās mantas, piemēram, dzīvokļa izsoli. Pērn Valkā tika izsolīti 10 privatizētie p[arādniekiem atņemtie dzīvokļi. Valkas domei piederošajos dzīvokļos parādniekus izlikt no tā ir vienkāršāk. Pagājušajā gadā šādā veidā atbrīvoti pieci dzīvokļi. Tiesas procesi ilgst pat septiņus, astoņus mēnešus un dažkārt pat gadu un vairāk. “Mūsu mērķis nekādā ziņā nav cilvēku izlikt no dzīvokļa, cenšamies vien, lai atgūtu parādu un cilvēki godprātīgi maksātu par pakalpojumiem. Jebkurā stadijā iespējama vienošanās un izlīgums, lai lieta nenonāktu pie tiesu izpildītāja,” komentē uzņēmuma juriste. Viņa atceras pāris gadījumu, kad dzīvokļa saimnieks ir samaksājis parādu īsi pirms viņa izlikšanas no dzīvokļa.
Nav reāla dzīvokļa tirgusTiesu procesi ir dārgi, un tie “Valkas namsamniekam” vidēji izmaksā 300, pat 400 eiro. Vēl jāapmaksā tiesu izpildītāja izdevumi, īpašuma vērtēšanas pakalpojums, tāpēc pēc dzīvokļa izsoles nekas pāri nepaliek, jo visu iegūst banka. Parāda piedziņa par konkrēto dzīvokli praktiski apstājas.Jautāts, cik Valkā ir tukšu dzīvokļu, I. Meļķis atbild, ka uzņēmuma apsaimniekošanā tādu nav daudz, jo ir daudz neapdzīvotu, kuru īpašnieki faktiski dzīvo Rīgā, Valmierā vai citviet un maksā par to uzturēšanu. Pilsētā ir apmēram 10 pašvaldībai piederošu tukšu dzīvokļu. Šis skaits mainās pa mēnešiem, taču šie dzīvokļi ir apritē. Dzīvokļu atbrīvošanas iemesli lielākoties ir divi – vai nu cilvēks no tā izlikts, vai nomiris. Ja nomiris un nav mantinieka, tad kārtojami dokumenti par bezsaimnieka mantu. Nesen šādu dzīvokli ar malkas apkuri dome ir pārņēmusi Rīgas ielā 29.“Ar komunālajiem maksājumiem lielākā problēma ir tā, ka joprojām nav reāla nekustamo īpašumu tirgus, un otra – iedzīvotāju zemā maksātspēja. Ja sakārtotos dzīvokļu tirgus, cilvēki vairāk baidītos nemaksāt, baidītos no parādiem,” uzskata I. Meļķis. Viņš atceras laiku, kad pašvaldība aicināja Valkā nākt dzīvot lielpilsētu iedzīvotājus. Diemžēl nebija padomāts par to, ka šo iespēju izmantos tie dzīvojamā fonda īpašnieki no citām pilsētām, lai atbrīvotos no sev netīkamiem cilvēkiem, nopērkot īrniekam dzīvokli citur. Viņi Valkā par ļoti lētu cenu iegādājās dzīvokļus un pārveda te maksātnespējīgus cilvēkus. Liela daļa no viņiem jau izlikta no dzīvokļa. Protams, ir arī godprātīgi maksātāji, kas pārcēlušies uz dzīvi mūspusē.
Renovācijas process turpināsiesŠīs apkures sezonas pirmo mēnešu rēķini uzskatāmi pierāda, ka zemākā maksa par siltumu ir renovētajās mājās. “Manā skatījumā visvairāk materiāli nenodrošinātākas ir daudzbērnu ģimenes. Visiem spēkiem cenšos panākt, lai ikviens samaksātu kārtējos rēķinus, jo nevar dzīvot tikai no sociālajiem pabalstiem. Pašiem aktīvāk jādomā un jārīkojas,” uzskata D. Ozoliņa. “Valkas namsaimnieks” lielo dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem, kuri dzīvo vieni, piedāvā dažādus variantus komunālo maksājumu samazināšanai, piemēram, pārceļoties uz mazāku dzīvokli.Pilsētas daudzdzīvokļu ēku renovācijas process turpināsies. Vispirms paredzēts renovēt ēku Ausekļa ielā 26. “Šī māja ir tādā stadijā, ka darbu veikšanai pienācis pēdējais brīdis. Projekts ir apstiprināts, taču notikusi aizķeršanās ar kredīta piešķiršanu. Kārtējo reizi lūdzām naudu SEB un Swedbankā. Gaidām atbildi. Pagājušā nedēļā tikos ar Citadeles bankas pārstāvjiem un arī tai sagatavojām iesniegumu par kredīta piešķiršanu, taču konkrētas atbildes pagaidām nav,” informē I. Meļķis. Viņš piebilst, ka dokumentācija siltināšanai ir sagatavota četrām mājām. Dažām vēl jāskatās, kāda ir maksājumu disciplīna par komunālajiem pakalpojumiem. Praksē ir tā, ka bankas kredītus piešķir tikai tām mājām, kuru iemītnieki samaksājuši 95 procentus no pakalpojumu summas. Ja samaksāts mazāk, tad dabūt kredītu ir ļoti sarežģīti. Agrāk bija pieļaujams 15 procentu parāds. Zināma pretruna slēpjas arī apstāklī, ka lēmumu par mājas renovāciju var pieņemt ar 50 procentu plus viena dzīvokļu īpašnieku vai īrnieku balss, taču bankas paģēr, ka jābūt vismaz 75 procentiem balsu.
Personas dati jāaizsargāJau divus mēnešus iedzīvotāji “Valkas namsaimnieka” rēķinus saņem slēgtās aploksnēs. Vai tā nav liela izšķērdība? “Jā, tie ir papildu izdevumi, taču to spiež darīt likumdošana par par personas datu aizsardzību. Rīgā jau vairākas nekustamo īpašumu apsaimniekotāju organizācijas ir samaksājušas lielus sodus, izpaužot parādnieku vārdus un nenodrošinot personas datu aizsardzību,” stāsta amatpersonas. I. Meļķis aicina visus, kuri darbojas virtuālajā vidē, paziņot par iespējām rēķinus nosūtīt elektroniski. Daļai klientu tas jau kļuvis par ikdienu. Ir uzsākts darbs e-rēķinu sagatavošanai. Visticamāk, ka jau tuvākajā nākotnē šis projekts tiks īstenots. Igaunijā maksājumus ar e-rēķiniem kārto lielākā iedzīvotāju daļa. Uzņēmus strādā arī pie tā, lai siltummezglu rādījumus varētu nolasīt no tālienes un vienlīdz arī kontrolēt ražotāju piegādātā siltuma kvalitātes rādītājus konkrētajos laikapstākļos. Domājams, ka jau nākammēnes šai sistēmai būs pieslēgtas visas daudzdzīvokļu mājas.
