“Noteikti dzīvojamās mājas. Cilvēkiem nav kur dzīvot,” taujāta par prioritātēm Strenčos, atteic pilsētas iedzīvotāja, divu mazu meitenīšu mamma Ivita Dūdiņa.
“Noteikti dzīvojamās mājas. Cilvēkiem nav kur dzīvot,” taujāta par prioritātēm Strenčos, atteic pilsētas iedzīvotāja, divu mazu meitenīšu mamma Ivita Dūdiņa.
“Vēl vajag jaunus uzņēmumus, lai būtu darbs. Strenčos ļoti labi var attīstīt tūrismu. Te nav ēku, kurās ielikt ražotnes, bet var celt kempingus, iekārtot labas telšu vietas. Tie igauņi, kuri brauc uz Rīgu darīšanās, labprāt nakšņotu tik mierīgā vietā, kādi ir Strenči, nevis Cēsīs vai Valmierā,” domā I. Dūdiņa.
Līdzīgi spriež cita gados jauna, nejauši uzrunāta strencēniete Santa Klimeto. Papildu dzīvokļu problēmai viņa nosauc vēl dažas pilsētā risināmas lietas: apvedceļa izbūvi, lai fūres nenoslogotu mazpilsētiņas centru, kultūras nama ēkas remontu, parka labiekārtošanu, tai skaitā celiņu izklāšanu ar bruģakmeni.
Pilsētas iedzīvotāju ierosinātie darbi jau paredzēti Strenču pilsētas teritorijas plānojumā 2006. – 2018. gadam, kas nesen stājās spēkā. Strenču domes deputāti apstiprinājuši arī saistošos noteikumus “Strenču pilsētas teritorijas plānojuma grafiskā daļa” un “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”. Fiziskām un juridiskām personām būtiski ir tas, ka plānojums nosaka Strenču teritorijas atļauto izmantošanu ilgtermiņa perspektīvā un ierobežojumus. “Faktiski ir iezīmēts, kā katra teritorija pilsētā var attīstīties,” uzsver Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Esīte.
Plānojums izstrādāts, sadarbojoties Strenču pilsētas domei ar darba grupas speciālistiem. Viņi ņēmuši vērā, piemēram, to, ka Strenčos ir nepietiekams mājokļu skaits un iedzīvotāji vēlas būvēt mājas. Plānojums nosaka jaunas teritorijas savrupmāju un rindu māju apbūvei pilsētā. Plānots izmantot vietas, kuras līdz šim nebija tam paredzētas, piemēram, slimnīcas pļavu Trikātas un Valkas ielas krustojumā un pašvaldībai piederošo teritoriju aiz “Gaujaskalnu” mājām, skaidro I. Esīte. Atsevišķus zemes gabalus piedāvās izsolē. Mājokļu būvniecību Strenčos paredzēts attīstīt vienoti ar ūdensvada un kanalizācijas tīkliem.
Lai saglabātu Strenču videi raksturīgo ainavu arhitektūru un būvkonstrukciju elementus (logus, durvis, kokgriezumus, vēja rādītājus un tamlīdzīgi), plānojumā iekļauti arī atsevišķiem namīpašniekiem būtiski apbūves noteikumi. Pilsētā ir noteiktas vairākas ēkas kā potenciālie kultūras un vēstures pieminekļi, kuru īpašnieki, veicot nama rekonstrukciju vai remontu, nedrīkst izmainīt ēkas arhitektūru.
Plānojumā svarīga vieta ierādīta arī tūrisma un rekreācijas objektu attīstībai, tai skaitā kempingu izbūvei Gaujmalā, un citiem plāniem.
Ikviens interesents ar Strenču pilsētas teritorijas plānojumu, katrogrāfisko materiālu un apbūves noteikumiem aicināts iepazīties vietējā pašvaldībā. Janvāra nogalē šie dokumenti būs pieejami arī Strenču bibliotēkā, sola I. Esīte.
