Pēc Smiltenes Mākslinieku apvienības rīkotās muzikāli literārās pēcpusdienas “Laternu stundā” izsludināšanas, tai ar visai savdabīgu paņēmienu tika pievērsta uzmanība, ļaujot nojaust, ka notiks, kas iepriekš neplānots.
Dienu pirms pasākuma sociālajos tīklos Rodija Rododendra profilā parādījās no jauna izveidota pasākuma “Laternu stundā” afiša, uz kuras bija redzama galvassega zirga galvas izskatā un sauklis “Atnāc – būs jautri!”. Pārējā informācija vēstīja par “Laternu stundā” norises vietu un laiku. Pilsoniski aktīvais vīrietis pats solīja ierasties uz pasākumu Smiltenē un publiski aicināja to darīt arī citus. Dažas stundas pirms pasākuma viņš savā twitter kontā publicēja fotogrāfiju ar to pašu zirga galvassegu galvā un piebildi, ka ir jau ceļā uz Smilteni. Neviens nezināja, ko no šī viesa sagaidīt, tāpēc pasākuma norises vietā dežurēja divi policisti.Jaunais vīrietis nāk no Rīgas, pēc profesijas jurists, taču vada pilsoniskās iniciatīvas grupu “Par labu literatūru”, ir valdes loceklis biedrībā “Resursu centrs Rīcības cilvēkiem” un jau divus gadus seko līdzi Latvijas novados notiekošajai kultūras dzīvei.
Darbojas sabiedrības interesēsPirms pasākuma R. Rododendrs tikās ar Smiltenes novada mēru Gintu Kukaini un Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāju Pārslu Jansoni. Sarunu galvenais temats bija novadā notiekošo kultūras pasākumu kvalitāte, daudzveidība un to izvērtēšana.“Priekšvēsture aizsākās 2012. gadā, kad es atsaucos sabiedrības pieprasījumam pēc šādas iniciatīvas grupas, ņemot vērā notiekošo Latvijas novados. Par maz notiek profesionāli literatūras pasākumi, vakari, grāmatu prezentācijas ar pašiem autoriem. Divu gadu laikā esmu sekojis līdzi tam, kas notiek novados, arī Smiltenē. Es darbojos sabiedrības interesēs, un man ir svarīgi, lai pasākumi notiktu kvalitatīvi,” par ierašanās iemesliem teic biedrības “Resursu centrs Rīcības cilvēkiem” pārstāvis. Pēc novērotā ilgākā laika posmā, viņš uzskata, ka Smiltenes pusē trūkst kvalitatīvu kultūras dzīves notikumu, arī dažādības neesot.Viņš pašvaldību vadītājiem visā Latvijā jau iepriekš ir sūtījis vēstules ar jautājumiem, kas skar kultūras nozari. Tāpat viņš ir devies uz novadiem, lai apmeklētu pasākumus klātienē un tiktos ar domes priekšsēdētājiem.
Lai nav “ķeksīša” dēļVizīte Smiltenes novada domē ieilga vairākas stundas. “Ar Kukaiņa kungu pārrunājām būtiskus jautājumus, arī par nepieciešamību pirms pasākuma izvērtēt konkrēto autoru darbu veikumu. Nevajag aprobežoties ar tiem pasākumiem, kas notiek. Jā, arī tie ir atbalstāmi, bet var izdarīt vairāk un profesionālāk. Ticiet man, arī mēs no Rīgas ar saviem samaksātajiem nodokļiem no pašvaldību izlīdzināšanas fonda pabalstam arī jūsu novadu. Nauda nav šķērslis,” saka R. Rododendrs. Viņaprāt, pašvaldību iestāžu un struktūru darbiniekiem ir jādara vairāk nekā amata aprakstā rakstīts.R. Rododendrs aicina arī iedzīvotājus vairāk iesaistīties kultūras norišu veidošanā, vēršoties pašvaldībā, bibliotēkās un kultūras centros ar konkrētām vēlmēm un idejām, tās noformulējot rakstiski. Tas laika gaitā varētu izskaust “ķeksīša” pasākumus. Uz jautājumu, ko darīt, ja iedzīvotāji ir kūtri, biedrības pārstāvis atbildēja: “Tad varbūt pašvaldībai ir jāvēršas pie cilvēkiem, veidojot anketas un noskaidrojot viņu vēlmes.”Smiltenes novada domes priekšsēdētājs G. Kukainis stāsta, ka tikšanās bijusi vērtīga, jo iepriekš komunikācija ar R. Rododendru pašvaldībai bija tikai rakstiskā formā. “Tiekoties klātienē, varējām saprast, ka tas ir reāls personāžs, kas iepriekš mums uzdevis šos jautājumus, un ka tie nav tikai rakstīšanas pēc. Apbrīnoju šādu iniciatīvu, enerģiju un laiku, ko viņš velta šai jomai. Mums kā pašvaldībai bija vērtīgi, jo tas liek paskatīties uz savu darbu, ko veicam,” norāda G. Kukainis.
Pilsoniskā līdzdalība ir apsveicamaLīdzīgi izsakās arī Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja: “Jebkura pilsoniska līdzdalība procesos, kas saistīta ar publisko nozari, ir apsveicama, jo tas uz lietām liek paskatīties citādāk. Dzīvojam demokrātiskā valstī, un katram ir tiesības uz savu viedokli. Kultūra ir viena no redzamākajām nozarēm, un viedokļi var būt visdažādākie, kas ir visnotaļ labi, tikai jautājums, kā tas tiek pasniegts,” saka P. Jansone.Kultūras pārvaldei līdz šim neesot bijis pamata apšaubīt novadā notiekošo pasākumu kvalitāti. Ja kāds apgalvo, ka tie ir slikti, tad jābūt pamatotam skaidrojumam. P. Jansone piebilst, lai paustu viedokli par konkrētu jomu, jāapzinās sava kompetence un spējas, jo apšaubīt otra veikumu un pateikt, kas neder, ir visvienkāršāk.“Ar Rodiju Rododendru bija interesanti satikties un izrunāt šos jautājumus. Ir labi, ka cilvēks ar savu rīcību aizstāv konkrētus mērķus un to dara brīvajā laikā. Bet svarīgs ir arī veids, kā to darīt, lai no sarunas iegūtu labāko risinājumu,” teic Kultūras pārvaldes vadītāja.VIEDOKĻIKā vērtējat kultūras pasākumu daudzveidību un kvalitāti Smiltenes novadā?Mārīte Saldūksne, strādā apdrošināšanas kompānijā, bieži apmeklē kultūras pasākumus:- Pasākumus nevar vērtēt viennozīmīgi. Esmu apmeklējusi gan tādus pasākumus, kuros viss ir nostrādāts līdz pēdējai niansei, gan arī tādus, kuros var just, ka režija tapusi pēdējā brīdī. Katrā ziņā mums Smiltenes novadā ir pasākumi, no kuriem es kaut ko gūstu sev.Kultūras pasākumus apmeklēju tikai tāpēc, ka man ir saspringts darbs, kurā prāts nodarbināts specifiskās jomās, bet mājās ir mājas darbi. Pilnīgi dvēseliski jūtu, ka man gribas izbaudīt kultūru. Ja nedēļā neesmu apmeklējusi kaut vienu pasākumu, rodas sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Ziemas periodā vairāk esmu sākusi lasīt grāmatas.Pagājušajā piektdienā pilsētas kultūras centrā apmeklēju Smiltenes mākslinieku apvienības rīkoto pasākumu “Laternu stundā”, kur uzstājās Egils Dambis. Personiski neesam pazīstami, taču iepriekš biju lasījusi viņa publicēto dzeju draugiem.lv. Vēlējos dzirdēt, kā tā izklausās klātienē. Prātā palika divas frāzes no viņa dzejoļiem. Viena bija par sievietēm gados, ka nekad nav par vēlu pasmaidīt un karalienei būt, bet otra par to, cik viena sieviete var šķist dažāda vairākiem vīriešiem. Vienam mēs liksimies princeses, bet otram – raganas, kaut gan esam viens un tas pats cilvēks. Kopumā pasākums man patika. Ļoti pozitīvi ir tas, ka Smiltenē pēdējā laikā paši cilvēki aizvien vairāk nāk ar savu iniciatīvu un rīko dažādus pasākumus. Šis ir viens no tiem, nesen kultūras centrā bija labdarības pasākums, kuru vadīja Smiltenes jauniešu dome, arī fotoizstāde tirdzniecības centrā nāca no pašiem cilvēkiem. Cilvēkiem ir svarīgi, lai pasākums nenotiek tikai ķeksīša pēc. Pie mums ir daudzveidība, bet zinu, kā mums pietrūkst. Gribētos, lai vismaz laiku pa laikam būtu kāds pasākums, kur mākslu varētu baudīt pie galdiņiem, tad atmosfēra būtu pavisam citādāka. Tieši tā man pietrūka pēdējā sporta pasākumā, kur godināja labākos Smiltenes novada sportistus. Šāda veida pasākumi mums pēdējos gados nav notikuši, bet varbūt ir vērts par to padomāt.
Gunita Ozoliņa, ilgus gadus vadījusi Smiltenes kultūras namu, tagad kultūras pasākumu organizatore Bilskā:- Kvalitāti izmērīt nav viegli. To drīzāk varētu iedalīt vairākās grupās. Ja uzstājas amatieri, tad ir pavisam cita kvalitāte un tas ir tikai saprotami. Bet, ja tie ir profesionāļi, kuru pakalpojumus pērkam par naudu, tad arī sagaidām ko vairāk. Kvalitātes rādītājs ir arī tas, cik konkrētais teātra kolektīvs, dzejnieks vai mūziķis ir pieprasīts ne tikai novadā, bet arī Latvijā, kā arī, vai zāle ir pilna skatītāju. Ja cilvēks par konkrētu pasākumu maksā naudu, tad viņš vadās tikai pēc diviem principiem – vai man tas patīk vai ne. Vajadzētu būt tā, lai apmeklētājs mājās varētu doties ar gandarījuma sajūtu un paceltu galvu. Parunājoties ar cilvēkiem, jāteic, ka viņi visvairāk ir noilgojušies pēc kvalitatīviem koncertiem, teātra izrādēm un Māras Lejas deju uzvedumiem, kas savulaik bija ikgadēja un ļoti gaidīta tradīcija.Apsveicami ir tas, ka indivīdi, biedrības, apvienības un kolektīvi dara un uzņemas rīkot pasākumus. Kritizēt jau ir visvieglākais. Visbiežāk kritizē tie, kuri paši neko nedara.
KAIMIŅU NOVADA PIEREDZEStrenču novads ir salīdzinoši mazs, taču par tā kultūras dzīves pasākumiem labu runā tālu aiz novada robežas. Pirms vairākiem gadiem Maestro Raimonds Pauls kādā no publikācijām nacionālajā laikrakstā bija pieminējis Strenčus, stāstot, cik labi pavadījis savu dzimšanas dienu esot pie klavierēm Strenču pilsētas kultūras namā kopā ar pašdarbniekiem. Neviens vien uzdevis jautājumu, kā tādi Strenči var noorganizēt pasākumus, kuros uzstājas Latvijā pazīstami un cienījami mākslinieki. Pērn ļaužu pārpildīto zāli saviļņoja Mārtiņa Freimaņa draugi, bet februārī būs Renārs Kaupers. Kā izdodas mazpilsētai panākt, ka salīdzinoši bieži pie tiem uzstājas augsti viesi kopā ar pašdarbniekiem un skatītāju soli nav tukši, “Ziemeļlatvijai” atbild Strenču novada kultūras centra vadītājas vietniece Sarmīte Caune.“Mums ir bijusi arī ļoti rūgta pieredze. Kādreiz esam uzaicinājuši māksliniekus, iepriekš noklausoties viņu sniegumu youtube.com, bet, kad atbrauc un uzstājās, tad ir “auzas”. Protams, kvalitāte ir atkarīga arī no paša klausītāja vai skatītāja. Ja, piemēram, tie ir muzikāli priekšnesumi, kurus klausās mūzikas skolas skolotājs, tad viņš uzreiz atšķir, vai tas ir kaut kas labs vai tikai drazas. Mēs cenšamies atrast zelta vidusceļu.Pēc pieredzes esam sapratuši, ka cilvēkiem patīk tādi pasākumi, kuros uzstājas pašdarbības kolektīvi, kas mums ir labā līmenī, kopā ar Latvijā atpazīstamiem un tautā mīlētiem māksliniekiem. Katrs taču grib redzēt uz skatuves savu bērnu, brāli vai māsu, turklāt uzstājoties kopā ar kādu no viesiem. Uz šādiem pasākumiem zāle vienmēr būs pārpildīta, zinu, ka pie mums brauc skatīties arī no citiem novadiem. Piemēram, Uldis Marhilēvičs, viesojoties pie mums, teica, ka Rīgā saticis Raimondu Paulu, kurš stāstījis, ka pie mums juties ļoti labi un viņam paticis. Viņš pie mums atgriezies vairākkārt un arī plostnieku svētkos būs. Tas nozīmē, ka šie cilvēki jūt un novērtē, ka ir gaidīti.Strenču novads finansiālā ziņā nav liels, bet mēs cenšamies atrast labāko risinājumu. Protams, ir jābūt uzņēmībai, tas nav viegls darbs, ir jāmāk runāt un sarunāt, lai pie mums atbrauktu un uzstātos, kaut arī šeit skatītāju, salīdzinot ar Rīgu, būs krietni mazāk. Pašiem ir jāveicina sadarbība, un viss būs iespējams. Mums taču bija labdarības koncerts, kurā piedalījās daudzi mākslinieki no Smiltenes puses, radot gaišumu šeit. Kvalitatīvs pasākumu vadītājs, bez kura mēs nevaram iedomāties savus valsts svētkus, ir Aigars Veldre. Viņu aizrunājam gadu no gada. Nereti nākas nopūlēties, taču to novērtē un tad pārņem gandarījums.”
