Jau otro sezonu laika apstākļi traucē mežacūku medības. Pagājušajā ziemā sals uznāca pēc Jaungada, šogad tās joprojām nav.
Jau otro sezonu laika apstākļi traucē mežacūku medības. Pagājušajā ziemā sals uznāca pēc Jaungada, šogad tās joprojām nav.
“Šādos laika apstākļos kaut ko nomedīt ir ļoti grūti. Medības pārvēršas par laimes spēli,” secina medību kluba “Plāņi” vadītājs Māris Jurjānis. Pērn uzsniga tūlīt pēc Jaungada un sals pieturējās ilgāku laiku. Šosezon plānēniešiem veiksmīgas mežacūku medības bija tikai pagājušā gada beigās, kad dažas dienas noturējās sniegs. Divas mažacūkas nomedīja kolektīva biedrs Juris Bērziņš, bet viena cūka krita Bērziņam junioram — Tomam, kuram šis bija viens no pirmajiem lielākajiem medījumiem mednieka karjerā.
Līdz mežacūku medību sezonas noslēgumam atlicis tikai pusmēnesis, bet laika apstākļi labvēlīgāki nekļūst, tāpēc mednieki cer, ka sezonu paildzinās. Ja tas nenotiks, pastāv iespēja, ka atļauto neizdosies nošaut. Šoziem nelīdz arī dzīvnieku piebarošana, jo viņiem nav problēmu barību sagādāt citur.
Mednieki lēš, ka problēmas turpināsies arī vasaras mēnešos. Mežacūkas vieglāk pārziemos, nebūs atšauts to noteiktais skaits, tāpēc viņas lauksaimniekiem postīs sējumus un stādījumus. “Meža dzīvnieku skaits ir jāregulē. Cilvēki dažreiz nepārdomāti saka, ka mēs bendējam dzīvniekus. Tā viņi domā līdz tam brīdim, kad meža dzīvnieki apmeklē viņu laukus vai dārzus. Piemēram, ar bebriem jau ir izveidojies ārkārtējs stāvoklis. Viņi paspējuši aizdambēt burtiski visu. Cik mednieki vieni paši var paspēt izlabot? Cilvēki strādā, atnāk vakarā mājās… vai viņi tumsā dosies un meklēs bebrus?” vaicā medību kluba vadītājs. Ir ļoti grūti, bet ir cilvēki, kas to nesaprot. Vieni saka: bebrītis ir jauks, kāpēc viņš jānogalina. Tā parasti domā cilvēki, kuriem īpašumā nav meža zemes. Cits viedoklis ir tiem, kuriem appludina mežu. Tad sākas pārmetumi, ka mednieki neko nedara. “Mēs neesam nekādi profesionāļi, bet cilvēki, kuriem medības ir tikai vaļasprieks, turklāt dārgs,” atgādina M. Jurjānis. Viņš domā, ka naudu, ko mednieki maksā par medību platībām, varētu izmantot arī cīņā pret bebru postījumiem.
Vaicāts, vai platību īpašnieki iet viņiem palīgā, M. Jurjānis teic, ka solās, bet, kad pienāk šis brīdis, parasti viņiem laika neatliek.
Līdz mežacūku sezonas noslēgumam plānēnieši vēl dosies izmēģināt veiksmi, kaut gan krietni lielāks medību azarts ir, kad, apejot platību, redz pēdas un var secināt, ka dzīvnieki tur ir. Arī šādos gadījumos mežacūkas bieži vien izrādās viltīgākas par medniekiem. Pašreizējos laika apstākļos viss notiek uz labu laimi.
M. Jurjānis uzzinājis, ka līdzīga situācija bijusi arī ar lielajiem medījumiem. Aptuveni tūkstotis lielo pārnadžu nav nomedīti. Ja tie pārmēru savairosies, tiks postītas jaunaudzītes.
