Pašlaik laikapstākļi nav raksturīgi janvārim. Tie vairāk atgādina martu. Tas sagādā galvas sāpes ne tikai pilsētas ielu un ietvju uzturētājiem, bet arī gājējiem un, kā izrādās, arī mājdzīvniekiem.
Par to, kādas problēmas ir ar pārvietošanos Valkā, šonedēļ “Ziemeļlatvijai” pastāstīja vairāki cilvēki. Arī paši bijām liecinieki kādas sievietes kritienam uz grubuļainās un slidenās ietves Rīgas ielā. Taču visneapskaužamākajā stāvoklī diemžēl, kā katru gadu, ir Merķeļa ielas rajona iedzīvotāji, kuriem kalnainā reljefa dēļ bezmaz vai jāmetas četrrāpus, lai, izejot no mājām, varētu nokļūt vajadzīgā vietā.
Pie vainas – kalnainais reljefs un mainīgie laikapstākļiKatru gadu “Ziemeļlatvija” raksta par Merķeļa ielas iedzīvotāju problēmām ziemā un pavasarī. Vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atrodas kalnā, un, lai nokļūtu līdz iestādēm un veikaliem pilsētas centrā, iedzīvotājiem ir jāiet lejā pa kalnu vai arī jāizmanto tuvākās diemžēl jau līdz “kliņķim” izdrupušās kāpnes. Lai nokļūtu līdz kāpnēm, kas ved no stāvā kalna lejup līdz Rīgas ielai, arī ir jāpārvar salīdzinoši liels apledojis ceļa posms, kas klāts ar sniega putru un kūstoša sniega ūdens peļķēm. Šajā mikrorajonā dzīvo salīdzinoši daudz vecāka gadagājuma cilvēku, kuri pašlaik jūtas kā ķīlnieki. Piemēram, Merķeļa ielas 13. nama iedzīvotājiem ir divas izvēles – laisties lejā pa ledaino Merķeļa ielas kalnu vai apledojušajām kāpnēm. Lai nokļūtu kaut vai uz veikalu pēc dienišķās maizes, jālūdz visuvarenajam, lai gājiens beigtos bez sāpīga kritiena un bez lauztiem locekļiem. Iedzīvotāji stāsta, ka viņus neapmierina pašreizējās sētnieces darba kvalitāte. Iemesls esot pavirša attieksme pret darbu, jo nereti kāpnes vispār nav notīrītas un nokaisītas. Iepriekšējā sētniece, kas ir aizgājusi pelnītā atpūtā, strādājusi daudz labāk. Sazinoties ar pašvaldības Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītāju Inese Vehi, viņa “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka ir saņemti Merķeļa ielas iedzīvotāju iebildumi par sētnieces darba kvalitāti. Viņai ir mutiski izteikti aizrādījumi, taču pie vainas esot arī kalnainā apkārtne. Nokaisot ar smilts un sāls maisījumu, šādos laikapstākļos tas ātri vien aizplūstot lejup pa kalnu. Pašlaik pilsētas teritoriju uzkopj vien 18 nodaļas strādnieki, daži – slimo. Mainīgie laikapstākļi, kad reizēm naktī piesalst, bet no rīta ir jau atkusnis, neļauj ielas un ietves uzturēt pienācīgā kārtībā. “Ziemeļlatvija” novēroja, ka šonedēļ jau no agra rīta dzirdama aizvadītā gada vasaras beigās iegādātā minitraktora “dūkšana”, kas ne tikai kaisa ietves, bet ar sniega lāpstu šķūrē sniega putru. Tikai atliek cerēt, ka Merķeļa ielas mikrorajonā dēļ slidenajām ielām nenotiks kas nelāgs, jo, kā uzzinājām, arī autovadītājiem ir problēmas ar auto vadīšanu pa ledaino un kalnaino ielu.
Slapjais sāls ir kaitīgsSekojot līdzi notikumiem Latvijā, nejauši palaimējās ieraudzīt spilgtu ierakstu tviterkontā. Lūk, tas! “Mūsu sētnieks izkaisīja pagalmu ar maziem akmentiņiem. “Lai jūsu sunīšiem sāls ķepās nekož.” Aš gribējās viņu samīļot. Kaut visi tādi būtu,” tā savā tviterkontā ierakstījusi pazīstamā rakstniece Dace Rukšāne.Neskatoties uz kaitējumu, ko sāls nodara gan mājdzīvniekiem, gan apkārtējai videi, diemžēl Valkā joprojām ielas kaisa ar sāls un smilts maisījumu. Jau rakstījām, ka šoziem ietves kaisa ar granīta šķembu un sāls maisījumu pelēkā krāsā, pielāgojot to šovasar iegādātā minitraktora tehniskajām iespējām. Kaisot ar šo maisījumu, tas nav uzreiz pamanāms, taču ir tikpat drošs kā ierastais smilšu un sāls maisījums. Savukārt ietves, kuras kaisa sētnieki, klās ierastais smilšu un sāls maisījums. Ar to tiek kaisītas arī ielas. Garākās ietves – Ausekļa, Raiņa, Rīgas –, kā arī tranzītielas ietves minitraktors kaisa ar jauno materiālu. Valcēnieši, kuri pārvietojas pa ielām, kurās nav ierīkotas ietves, spiesti bojāt savus apavus, kā arī rēķināties, ka nokaisītā iela skādē ģimenes mīluļu veselībai. “Ziemeļlatvijas” redakcijai savu sāpi par šo problēmu uzticēja Dārza ielas iedzīvotāja Vineta Skutāne. Uz šīs ielas ir tikai privātmājas. To iedzīvotāji ierīkojuši gan mazdārziņus, gan izrakuši dīķus, kuros mī zivis. Dārza ielas iedzīvotāja uzskata, ka, kaisot ielas ar sāli, atkusnī viss sāls maisījums notecēs gan uz dārziņiem, gan arī nelielajās ūdenstilpnēs. I. Vehi atzīst, ka tik tiešām pilsētā kā kaisāmais materiāls uz asfaltētajām ielām tiek izmantots sāls un smilts maisījums. Taču šo maisījumu izmanto lielākajā daļā Latvijas apdzīvoto vietu, arī kaimiņpilsētā Valgā. Vienu pašu smilti kaisīt neesot efektīvi, jo tā pie zemākām gaisa temperatūrām sasalst. Maisījumā pārsvarā tiekot izmantots sāls, ražots Vācijā. Atkusnī, protams, tas ar palu ūdeņiem pa grāvjiem nonākot gruntī. Veterinārārste Ingrīda Vilne atzīst, ka slapjš sāls kaitē mājdzīvnieku veselībai, jo rada ādas iekaisumu. Viņa iesaka pašiem paskatīties uz saviem apaviem pēc gājiena pa ielām šajā laikā vai arī izmēģināt ar plikām kājām pastaigāt pa slapjo putru. Uz apaviem redzami balti plankumi. Šādos laikapstākļos pēc pastaigām ar suni tā ķepas, īpašu uzmanību pievēršot pirkstu starpām, jānoskalo siltā ūdenī. Zooveikalos ir nopērkams arī īpašs vasks un zābaciņi katrai ķepai. Sāls kaitē arī saldūdens zivīm, jo, nokļūstot dīķos, zivis var saindēties vai, sliktākajā gadījumā, iet bojā.
