Tāds dīvains klusums ienācis mājās un savijies ar jauniem sapņiem, iecerēm un cerībām. Jau vecais gads ar spieķīti pie rokas un skumjām atvadām ir aizgājis, bet jaunais gads ir nostājies uz mājas sliekšņa – stalts, smaidošs, sevī pārliecinošs, drošs – it visiem laimi, prieku vēlošs.Ar jauno gadu sāksim jaunu dzīvi – kā baltu linu dvieli aust.Ar labiem darbiem izrotāsim dienas,lai ir ko citiem paust!Iziesim jaunajam gadam pretim priecīgi, smaidoši, sevī apgaroti, jauno gadu pagodinot. Mums jaunā gadā jābūt tādiem, kas savu labestību spēj kā sēklu zemē sēt! Lai mūsu vārdi saaugtu ar darbiem un spētu dāsni zelt! Mums katram pašam jāprot sevi uzmundrināt un iepriecināt. No vecā gada jaukākajiem brīžiem atmiņai paņemsim līdzi kādu mīļāku pavedienu no bijušā, lai skumjos brīžus no sevis atvairītu. Atmiņas ir tā paradīze, no kuras nevienu nevar izdzīt – tā ļauj sapņot un arī apmīļot. Mūsu dzīve ir tik bagāta, cik un kā to protam apdzīvot. Galvenokārt – mēs nedrīkstam pazaudēt savu latvietību. Ik pa laikam jāpadižojas ar saviem tautas tērpiem, jāuzģērbj baltas zeķītes pastaliņās – jāpadejo un jāuzdzied savas tautas dziesmiņas, jākopj latviešu tradīcijas.Ar prieku nesīsim savu gaismu dzīvības kalnā un to dāvināsim cits citam. Nepakāpsimies uz citu pleciem, lai redzētu tālāk. Nostāsimies katrs pats uz savām kājām, savā zemē droši, pārliecinoši un cītīgi strādāsim, atstājot savas dzīves ritējumā dziļi iemītu pēdu. Ir jāprot vadīt savu dzīvi nevis lūdzot, bet dodot.Ar Latviju sirdī – mums mosties un celtiessavā zemē pie jūras, kam dzintars acīs mirdz.Šai zemei un saulei, kāpām, akmeņiem, jūraiir senatnīgs skaistums, ko glabā tās sirds!Lai solis mums visiem jaunajā gadā ir spirgts, spēcīgs, veselīgs un drošs! Lai valda saticība, mīlestība un savstarpēja cieņa citam pret citu!Lai puteņo lauks, lai debess ar zemi tiekasun Jaungada naktī viss kā sapnī liekas!Šo brīnišķo laiku kā skaistāko pasaku,lai debess un zeme mums pasniedz kā dārgāko Jaungada dāvanu!
Laimīgu 2015. gadu!
