Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīga līdz 18. janvārim apskatāma muzeja krājuma “Strenču fotodarbnīca” 2. izstāde “Portrets”.
Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīga līdz 18. janvārim apskatāma muzeja krājuma “Strenču fotodarbnīca” 2. izstāde “Portrets”. Tajā apskatāmi strencēniešu portreti no pagājušā gadsimta sākuma apmēram 50 gadu garumā.
Attēli ir izgatavoti uz stikla fotoplatēm, un to autori lielākoties ir trīs Strenčos dzīvojuši un strādājuši fotogrāfi — Dāvis Spunde, Konrāds Krauklis un Jānis Krauklis, kurš plašākai Latvijas sabiedrībai pazīstams kā dzejnieks Ziemeļnieks. Iespējams, ka vēl divi vai trīs fotogrāfi ir piedalījušies fotoplašu krājuma veidošanā. “Fotoplates kā muzeja izpētes objekts vispirms atspoguļo tradicionālu fotoateljē darbību — salona portretu attēlu izgatavošanu. Atšķirīgi fotografēšanas paņēmieni liek secināt, ka attēliem, iespējams, ir dažādi autori vai arī pakalpojuma diapazons mazpilsētiņas ateljē paredzēja dažādu salona portretu kompozīciju un fotogrāfiskā tēla estētiku,” spriež Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš. Viņš uzskata, ka šie fotogrāfi ir bijuši savas profesijas patrioti un uzņēmušies veikt arī hronistu misiju. Pašlaik ir apskatīti tikai apmēram 30 procenti no kolekcijas un var secināt, ka tajā ir daudz Strenču pilsētas dzīves norišu un tuvākās apkārtnes attēlu. Muzejā apskatāmajā ekspozīcijā redzami tikai portreti. Lielākā daļa no tiem ir dažāda vecuma strencēniešu salonportreti. Tie ir dažādu sociālo slāņu ļaudis. Šķiet, ka fotogrāfi ar simboliem un dažādu atribūtiku ir precīzi spējuši raksturot katru portretējamo. Īpaši interesanti ir tajā laikā valkātie apģērbi. Portretu izgatavošana bija Strenču fotodarbnīcas meistaru ikdienas nodarbe. Varētu jau iestāties pieradums un rutīna, tomēr šķiet, ka Dāvis Spunde un viņa kolēģi ir mīlējuši savus novadniekus vairāk nekā fotosalona biznesa neizbēgamu sastāvdaļu. Reti kuram mūsdienu cilvēkam ir portrets, kurš radies sirsnīgas un abpusējas saspēles iznākumā. Fotogrāfijas vēstures speciālisti cer un gaida, ka strencēnieši, jo īpaši vecie, palīdzēs atšifrēt portretēto vārdus.
“Sudraba fotoemulsijas un gaismas saskarsme ir materializējusies kā laikmeta notikumu ainas. Paši magi un gaismas burvji jau sen ir mainījuši savas esības matērijas kompozīciju. Ņemot vērā, ka projekts paredz aplūkot visu Latvijas melnbaltās fotogrāfijas pienesumu kultūrvēsturei, tika izvēlēts kopējais darbības programmas nosaukums — “Vēstures iluzionisti”. Mūsu priekšstati par laikmetu veidojas tieši no fotogrāfu liecībām, viņu realitātes redzējuma,” stāsta V. Auziņš.
Domājams, ka arī otrā ekspozīcija no Strenčos atrastajām fotoplatēm, gluži tāpat kā pirmā, apceļos visu Latviju un, protams, arī Strenčus. Pērn pirmās izstādes prezentācija Strenčos izvērtās par īstiem fotogrāfijas svētkiem. Atrastā kolekcija — 13500 fotoplašu — tiks sagrupēta žanros vai tematiskās grupās.
Strenču domes projektu vadītāja Līga Sovere atzīst, ka pagaidām vēl nav apspriestas iespējas šo izstādi parādīt vietējiem ļaudīm, taču tūlīt pēc sazināšanās ar Fotogrāfijas muzeju un projekta finansiālo atbalstītāju — nekustamo īpašumu kompāniju “Latio” — tiks pieņemts lēmums par izstādes rīkošanas laiku. Viņa uzskata, ka strencēniešiem tas būs ļoti interesanti. Jau nākammēnes ekspozīcija “Portrets” būs apskatāma Valkas novadpētniecības muzejā.
