Katrs gads lauksaimniecībā ir citāds. Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele pērno gadu raksturo kā ļoti smagu zemniekiem. Pagājušajā ziemā daudzviet saimniekiem izsala ziemāji, graudus nācās pārsēt, bet vasarā cūkkopjiem raizes sagādāja cūku mēris. Gada beigās triecienu piedzīvoja arī piena nozare pēc Krievijas noteiktā embargo. Savukārt Eiropas Savienības struktūrfondus pagājušajā gadā nevarēja izmantot, jo nebija apstiprināta Lauksaimniecības attīstības programma. Izziņoja tikai to naudu, ko daži nebija apguvuši. Tas tādēļ, ka bankas aizvien uzmanīgāk vērtē zemnieku spēju norēķināties un viņi nav paši iecienītākie klienti.
Atvērta jau pirmā programmaTomēr arī šādā situācijā dažās saimniecībās attīstība ir bijusi. Daži pabeidza iepriekš uzsākto projektu īstenošanu. Vijciemā Ingars Čakārnis ir uzcēlis jaunu fermu. Šis gads rādās cerīgāks. “Svarīgi, ka tagad ir atvērta programma par lauksaimniecības modernizāciju, kurai ir Eiropas finansējums. Tikai jāatceras, ka lopkopības saimniecībām, lai startētu šajā programmā, no Reģionālās vides pārvaldes jādabū izziņa, ka saimniecībā darbs notiek atbilstoši vides aizsardzības prasībām. Šajā ziņā labi, ka pērn lopkopji dabūja termiņa pagarinājumu mēslu krātuvju iekārtošanai. Mani tikai māc bažas, ka tas lauku saimniekos radīs atslābumu un klāt iedotie divi gadi paies kā nemanot, un tad nāks atjēgšanās,” saka V. Empele. Viņa domā, ka cilvēkiem, kuri vēlas savās saimniecībās investēt Eiropas naudu, jābūt visam sakārtotam. Tā ir loģiska prasība. Turklāt arī tajās saimniecībās, kurās ir līdz desmit dzīvnieku vienībām, tagad Ministru kabineta noteikumi liek ievērot noteiktu kārtību kūtsmēslu glabāšanā.
Šogad pieteikumi jāiesniedz elektroniskiŠogad kopumā visa investīciju politika ir vērsta uz mērķi attīstīt iespējami vairāk saimniecību. Lielāks atbalsts atvēlēts mazajām zemnieku saimniecībām. Viena saimniecība līdz 2020. gadam varēs saņemt līdz diviem miljoniem eiro. Redzēs, kā tas īstenosies dzīvē, jo ekonomiski lielie saimnieki ir iepraktizējušies lauvas tiesu paņemt sev. “Vēl viena lieta, kas jāatceras šogad, – ja piesaka platību maksājumus vairāk nekā 10 hektāru aramzemei, tad pieteikums pavasarī obligāti jāiesniedz tikai elektroniski. Uz papīra to vairs nepieņems. Tiem, kuriem ir grūtāk strādāt ar datoru, mēs esam gatavi palīdzēt,” sola V. Empele.Iepriecina, ka nedaudz, tomēr ir parādījušies arī jauni zemnieki. Valkas pagastā nopietni pie saimniecības attīstīšanas ir ķēries Ainārs Sildars, Kārķos briežu dārza pārraudzību uzsācis dārza saimnieka dēls Varis Juškevics, vēl šur tur ir parādījušies jauni vārdi. Gada otrajā pusē atvērsies pārējās lauksaimniecības programmas, tādēļ V. Empele cer, ka šis gads noteikti būs labāks par iepriekšējo. “Tad pasākumi birs kā zirņi no pāksts. Turklāt, ja Zemkopības ministrija paziņo, ka labāki laiki sāksies gada otrajā pusē, tad nav pamata tam neticēt,” apliecina V. Empele. Ir tikai kārtīgi jāstrādā, jāsaved kārtībā grāmatvedība, tad būs arī atbalsta finansējums.
