1996. gadā Valkā ar lielām cerībām un reklāmu sākās projekta “800+” īstenošana, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar tīru dzeramo ūdeni.
1996. gadā Valkā ar lielām cerībām un reklāmu sākās projekta “800+” īstenošana, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar tīru dzeramo ūdeni. Ir pagājuši 10 gadi, bet valcēnieši joprojām veido rindu pie Zāģezera avota, lai aizvestu mājās garšīgu un tīru ūdeni.
“Ziemeļlatvijas” veiktajā pilsētnieku aptaujā neviens neatzina, ka ir apmierināts ar ūdens kvalitāti. “Domāju, ka gluži noindēties ar krāna ūdeni nevar, bet labāk to nedzert. Ūdens nav garšīgs, un Dievs vien zina, kas tajā iekšā. Es ūdeni vedu no Zāģezera,” stāsta Merķeļa ielas iedzīvotājs Vilis Pakalnietis.
Arī mikrorajona iedzīvotāja Vija Zatvorņicka atzīst, ka Valkā dzeramais ūdens nav lietojams. “Krāna ūdenī tēju nav iespējams uzvārīt. Tad tur viss kas veidojas, tikai ne normāla tēja. Cik iespējams, ūdeni vedu no avota pie estrādes vai no Zāģezera,” saka V. Zatvorņicka.
Silvija Semučenko no Rūjienas ielas skaidro, ka arī veļu tādā ūdenī nav iespējams izmazgāt, jo tas bieži ir rūsgans.
Kamēr atbildīgie par ūdenssaimniecību jaucās ar dažādiem projektiem un plāniem, Rīgas ielas 40. nama iedzīvotāji paši sāka risināt ūdensapgādes problēmu. Viņi kopīgiem spēkiem pagalmā atjaunoja aku. “Citas izejas nebija, jo pārtikā tik sliktu ūdeni lietot nevar. Es vannas istabā uzstādīju jaunu boileru, kurā, pēc instrukcijas, jālej tikai pilnīgi tīrs ūdens. Agregāts nenokalpoja pat gadu. Savukārt vannas sienas pārklājās ar rūsu,” stāsta mājas iedzīvotājs Māris.
Valkas domes Ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas vadītājs Jānis Galgāns piekrīt, ka Valkā dzeramā ūdens kvalitāte ir slikta, un tīru ūdeni sola tikai nākamgad. Ilgo kavēšanos ūdenssaimniecības sakārtošanā viņš izskaidro ar nepilnībām agrākajā likumdošanā un birokrātiju.
“Pirms vairākiem gadiem Valka izteica vēlēšanos piedalīties projektā “Ūdensapgādes pakalpojumu attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”. Toreiz tas gan saucās “800+”. Projektā iesaistījās 18 pašvaldības. Ļoti ilgi vilkās priekšizpēte. Pagāja krietns laiks, kamēr situāciju noskaidroja un izanalizēja visās pilsētās. Tehnisko projektu izstrādi varēja uzsākt tikai 2001. gadā. Ja to varētu raiti darīt, mēs ūdenssaimniecības sakārtošanā jau daudz būtu paveikuši. Dažās vietās ūdensvadi būtu atjaunoti. Līdz šim ūdenssaimniecības atjaunošanā lāpsta zemē vēl nav iedurta. Ir tikai papīru darbs. Pēc noteikumiem, tehnisko projektu derīguma termiņš irdivi gadi. Tā kā tehniskie projekti izstrādāti 2003. gadā, tagad visi šie dokumenti jāaktualizē no jauna. Visas birokrātijas trepītes jāpārvar atkārtoti, lai dokumentācija atbilstu prasībām,” skaidro J. Galgāns.
“Jūnijā beidzās konkurss par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju. Mums firmas “Merks” piedāvātās cenas bija pārlieku augstas, tādēļ līgumu nenoslēdzām. Otrajā konkursā uzvarēja firma “Water Ser”. Mums izdevās cenu samazināt par vairāk nekā 50 tūkstošiem. Tagad līgums ir noslēgts ar šo firmu,” saka J. Galgāns.
Pērn 19. decembrī Valkā notika projekta īstenošanas uzsākšanas sapulce. “Šomēnes darbs ir sākts. Viens no lielākajiem uzdevumiem ir jauna ūdensvada izbūve no uzņēmuma “Valkas meliorācija” līdz SIA “Valkas meži”. Atjaunošanu veiksim 800 metros. Jānomaina ūdensvads arī Latgales ielā, jo tur vēl kopš padomju laikiem ir azbestcementa vads. Ir paredzēta arī visu noslēgarmatūru nomaiņa. Pēc šā darba pabeigšanas avārijas gadījumā ūdeni nevajadzēs noslēgt visā pilsētā, bet tikai posmā, kur būs bojājums. Esam ieplānojuši savākt visus kanalizācijas ūdeņus, kas ietek Varžupītē. Pie upes būs sūknētava, kas šos ūdeņus pārsūknēs uz kopējo sistēmu, bet no tās tie nokļūs attīrīšanas iekārtās. Šomēnes uzsāksim sūknētavas renovāciju Semināra ielā,” informē J. Galgāns.
Līdz šāgada oktobrim visiem minētajiem darbiem jābūt paveiktiem. Turpmāk ik nedēļu Valkas domē tiksies projektā iesaistītie speciālisti, lai novērtētu darbu norisi.
