Aizvadītās nedēļas nogale uz Latvijas ceļiem bijusi traģiska. Statistikas dati liecina, ka brīvdienās valstī notikusi 201 avārija, kurās cieta 28 cilvēki, bet pieci gāja bojā. Par slideniem un netīrītiem ceļiem neapmierinātību pauduši arī iedzīvotāji Smiltenes novadā. Lēnām un prātīgi ne tikai brīvdienās, bet arī pirmdienas rītā nācās pārvietoties pa valsts nozīmes autoceļiem, atsevišķiem lauku ceļiem un ietvēm Smiltenes pilsētā.
Par avāriju iemeslu uz ceļiem nereti var minēt autovadītāju pārgalvību, bet šo rakstura iezīmi pavisam droši nevar attiecināt par gājēju, kas dodas no mājām uz darbu, lielākoties pārvietojoties pa bruģētajām Smiltenes ietvēm. Pirmdienas rītā smilteniete Baiba darbā ieradās nedaudz vēlāk kā citus rītus, jo, kā viņa apgalvo, gājēju ietves centrā klājušas pamatīga ledus kārta un tās bijušas slidenas. “Vairākas reizes kārtīgi paslīdēju un gandrīz nokritu. Lai apdraudētu veselību, nemaz nav jābrauc mašīnā. Nesaprotu, ko tie sētnieki dara,” nikna ir sieviete. Tāpat pirmdien “Ziemeļlatvijai” autovadītāji ziņoja par rīta pusē nenotīrītu un slidenu Vidzemes šoseju virzienā no Smiltenes uz Rīgu līdz Bērzkrogam, kā arī par slideniem lauku ceļiem Bilskas pusē. Tajā pašā laikā nevar apgalvot, ka Smiltenē ielas un ietves šoziem vispār netiktu tīrītas. Sētnieki uz ietvēm strādājot ir redzami regulāri. Arī pašvaldība organizē darbu tā, lai uzturētu kārtību ielās. No iedzīvotājiem ir izskanējis viedoklis, ka pirmo gadu Smiltenē tiek tīrītas arī tik mazas ieliņas, kurām iepriekšējos gados tehnika pabraukusi garām. Tas ne tikai priecē, bet arī pārsteidz. Par ielu tīrīšanu pilsētas centrā liecināja arī krustojumu malās savestie sniega kalni. Baznīcas laukumā pie gājēju pārejas pretim tirdzniecības centram “Centrs” sniega kalns bija teju ceļazīmes augstumā. Arī tā platums visai iespaidīgs un, pēc ceļu satiksmes dalībnieku teiktā, samazina pārredzamību. Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītāja Ilze Sausā stāsta, ka šobrīd neplāno sniega izvešanu no pilsētas, jo tuvākajās dienās sola siltāku laiku. “Protams, tam budžetā ir iekļauti līdzekļi, taču patlaban mēs nogaidīsim. Ja tiešām tuvākajā laikā snigs, kalni veidosies lielāki un traucēs satiksmei, sniegs tiks izvests,” saka I. Sausā. Viņa piebilst, ja sniegs netiktu savests šādās kaudzēs, tas būtu sastums gar ietvēm, kas ievērojami samazinātu automašīnu stāvvietu skaitu.Priekšrocības šādā ziņā ir Valkā, jo tur daudzviet starp gājēju ietvi un ceļa braucamo daļu ir zaļā zona, kur, tīrot ielas, novietot sniegu. “Šoziem tik bieži ir vērojami atkušņi, ka lieli sniega kalni pilsētā nav bijuši. Savukārt pagājušajā ziemā sniegs nebija tik daudz, lai nāktos to izvest ārpus pilsētas. Iepriekšējos gados gan esam veduši pat pa vairākām reizēm. Šogad situācija pilsētā patiešām vērtējama kā laba, vienīgi svētdien saņēmām vairākas iedzīvotāju sūdzības par slidenām ietvēm,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic Inese Vehi.Jāteic, ka šī ziema nudien ir mainīga laikapstākļu ziņā, vienu dienu iedzīvotāji ielās jūtas kā slidotavā, bet jau nākamajā dienā lielā atkušņa un lietus dēļ kājās jāvelk gumijas zābaki, lai izbristu peļķes. Visi tāpat nebūs apmierināti ar ceļu uzturētāju un sētnieku darbu, vieni pamatoti, citi ne, taču pats būtiskākais, ko allaž atgādina operatīvie dienesti, – par savu drošību vispirms jārūpējas katram pašam. Labāk lēnām un prātīgi, toties droši.
