* * *

Aizskrēja zirgi pa sapņu pļavām, Krēpes vien noplīvoja… Atnāca ikdiena soli smagu Un sapņus nosvītroja. Acis zirgus vēl saredzēt spēja Tālu — pie zemes malas….

Aizskrēja zirgi pa sapņu pļavām,
Krēpes vien noplīvoja…
Atnāca ikdiena soli smagu
Un sapņus nosvītroja.
Acis zirgus vēl saredzēt spēja
Tālu — pie zemes malas…
Ikdiena klusēja, nevis smēja,
Un domāja domas smagas.
Atmiņā — zirgi ar vēju krēpēs,
Pļavas pilnas ar sapņiem…
Ikdiena — pelēka, pieklususi
Velkas ar zābakiem slapjiem.
Kaut kur skrien zirgi pa sapņu plavām,
Krēpes plīvo kā liesmas…
Ikdiena kaujas ar rūpēm savām,
Tai svešas ir dejas un dziesmas.
Aizskrēja zirgi pa sapņu pļavām…
Sen, pārāk sen tas bija.
Ikdiena pilna ar darbiem līdz malām
Un asarām, sirdī kas lija.
Aizskrēja zirgi…