Mednieki gaidīt gaidīja pirmo sniegu, lai pēc pēdām atklātu vilku atrašanās vietu, tomēr niķīgā daba mazliet ar sniegu aplaimoja zemi uz Ziemassvētkiem, tad to nokausēja un tagad atkal pārklājusi ar plānu kārtiņu.
Šādā situācijā ne visi kolektīvi var lepoties ar veiksmi. Bilskas pagasta mednieku kluba “Iekari” vadītājs Roberts Miezītis atzīst, ka vilki viņa kolektīva iecirknī ir, taču pagaidām ar to nomedīšanu nav veicies.
Ja nav vilku, tad ir lapsas un kuilisViņš vēlas, lai sniegs paliktu. “Tagad atkal uz nedēļas beigām sinoptiķi sola atkusni. Pa darbdienām mūsu kolektīva biedri nevar sapulcēties, jo visi strādā. Ir palikuši arī nenomedīti staltbrieži. Gada sākums mūsu klubam nav bijis veiksmīgs,” atzīst R. Miezītis.Savukārt mednieku biedrības “Jērcēni” mednieks Jānis Ence, vaicāts, kā klājies medībās, atbild – nav nekādas vainas. Viss notiek. “Vilki gan mums izspruka. Pēc pēdām nopratām, ka caur Jērcēnu mežiem izgājuši apmēram septiņi plēsoņas. Toties esam nomedījuši divas lapsas un vienu kuili. Tas ir pēdējais medījums, ko izdevās iegūt man pašam. Kuili novaktēju, sēžot tornī. Braukājot pa mežiem, esmu ievērojis arī lūša pēdas. Viens tepat ap Jērcēniem klīst. Rudenī nomedījām arī aļņus. Tā ka par medījuma trūkumu nevar sūdzēties,” atzīst J. Ence.
Kārķu pusē nomedīts vilksSavukārt medību kolektīva “Ezerkalni” biedrs Agnis Birkavs stāsta, ka 31. decembrī, apvienojoties ar medību sporta klubu “Kārķi” un Ēveles un Naukšēnu medniekiem, izdevies ielenkt trīs vilkus un vienu no tiem nomedīt. Veiksmīgais mednieks bija Aivars Lamba. “Lai medītu vilkus, jāapvienojas vairākiem kolektīviem, jo pelēči pārvietojas plašā teritorijā. Bija uzsnidzis svaigs sniedziņš, un vienu izdevās nomedīt,” saka A. Birkavs. Viņš informē, ka šogad visā Latvijā medībās drīkst nomedīt 250 vilku. Medību sporta kluba “Kārķi” valdes priekšsēdētājs Igors Ignatjevs gan uzskata, ka vajadzētu atļaut medīt vairāk, jo vilki ir savairojušies. “Vilku ar katru gadu kļūst vairāk. Licencē noteiktos nomedījam, bet pārpalikums ātri vairojas. Rudenī jau dzirdējām, ka Naukšēnu pusē dažās saimniecībās ir saplosītas aitas. Meža dienestam vajadzētu ierosināt palielināt nomedījamo vilku skaitu. Jā, 31. decembrī diviem izdevās tikt mums garām. Abi vilki iegāja Ošu purvā. Taču, pēc asinīm spriežot, arī izsprukšie bija dabūjuši pa kažoku no mums,” saka I. Ignatjevs. Vērtējot šīs sezonas medības, viņš atzīst, ka veicies vidēji. Individuālajās medībās ir nomedīti daži aļņi, arī divas stirnas.Valsts meža dienests informē, ka 250 vilku ir sākotnēji noteiktais medījamo dzīvnieku skaits un dienestam ir tiesības to palielināt, ja būs uzskaitīti daudzi gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Vilku medību sezona ilgst no 15. jūlija līdz 31. martam. Iepriekšējā sezonā Latvijā nomedīja 292 vilkus no 300 atļautajiem. Par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās savu vērtējumu sniedz Meža dienesta mežziņi un mednieki. Kopš Latvijā veic vilku populācijas stāvokļa novērtējumu, ir secināts, ka sugas stāvoklis nav pasliktinājies, tas ir stabils ar pieaugošu tendenci. To apstiprina valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētījumi. Vilku medīšana notiek galvenokārt tādēļ, lai plēsēju uzvedībā saglabātu izvairīšanos no cilvēkiem.
