Vakar Strenču vidusskolā atklāja jaunu modernu datorklasi. Tā iekārtota skolas brīvdienās, un tikai ziņkārīgākie, kuri skolā iegāja brīvlaikā, uzzināja par šādas klases esamību.
Vakar Strenču vidusskolā atklāja jaunu modernu datorklasi. Tā iekārtota skolas brīvdienās, un tikai ziņkārīgākie, kuri skolā iegāja brīvlaikā, uzzināja par šādas klases esamību.
“Salīdzināšana ar veco datorklasi ir kā diena pret nakti. Līdz šim bija tā, ka citu priekšmetu skolotāji ar savām klasēm nevarēja izmantot datorklasi, jo šajā laikā tur notika datormācības stundas. Piemēram, vēstures skolotāja ļoti bieži vēlas izmantot datorklasi, bet tas nebija iespējams, jo viņas vadītās stundas ir vienlaikus ar informātiku. Nu būs otra datorklase, un šī problēma būs atrisināta,” skaidro jaunā kabineta vadītājs Ansis Lore.
Palīdzēja gaidītais gadumijas brīnums
Jautāts, cik ilgi jaunā klase varēs darboties bez izmaiņām, skolotājs atbild, ka datortehnoloģijas attīstās tik strauji, ka tā vai cita iekārta teorētiski jau nopirkšanas brīdī ir novecojusi. Piemēram, tikai nedēļu pēc datorkomplektu iegādes (ar 1. janvāri) sāka darboties jaunā atbalsta programma “Windows Vista”.
Pavisam datorklasē ir 14 darba vietu skolēniem. A. Lore atzīst, ka arī Strenču vidusskolā ir īsti datoru fani, kuri ar šo nozari aizrāvušies itin nopietni. Jaunā klase vēl vairāk veicinās skolēnus pievērsties datorzinībām. Arī no veselības aspekta jaunie LCD monitori ir labāki par vecajiem.
“Kad vidusskolām datorklašu iekārtošanai līdzekļus deva valsts, mums tie “pagāja garām”. Precīzu ziņu nav, bet, iespējams, tāpēc, ka tikko bijām kļuvuši par vidusskolu un tajā bija tikai viena klase. Pēc tam datorklašu iekārtošanai naudu deva pamatskolām, un atkal mums tā pagāja secen, jo nu jau bijām vidusskolu kārtā,” stāsta skolas direktors Jānis Pētersons. Viņš šo klasi uzskata par gadumijas brīnumu, kuram noteikti vajadzēja notikt, jo ticība bija.
Latvijas nākotne — mazajās pilsētās
Datorklases atklāšanā piedalījās arī Saeimas deputāts Vents Armands Krauklis no Tautas partijas, jo tieši ar šīs partijas gādību gada beigās valsts budžeta grozījumos Strenču vidusskolai piešķīra 5000 latu. Tiesa, sākotnēji tika prasīti 8000 latu. 2000 latu idejas īstenošanai piešķīra Strenču dome. “Mana visdziļākā pārliecība ir, ka Latvijas nākotne ir laukos un jo īpaši mazajās pilsētās, tostarp arī Strenčos. Lielās pilsētas attīstīsies pašas par sevi. Labi dzīvot nozīmē, ka pilsētā ir laba skola. Strenčiem ar to ir paveicies. Protams, skolā ir jābūt modernām tehnoloģijām. Vēl pilsētā neiztikt bez laba kultūras nama. Pašlaik kopā ar domes priekšsēdētāju Ingu Esīti strādājam, lai iegūtu līdzekļus šā nama pamatīgam remontam,” stāsta V. A. Krauklis. Viņš aicināja skolēnus datorus lietot ne tikai izklaidei, bet arī mācību procesam un vispārējā zināšanu līmeņa paaugstināšanai.
Grūti iedomāties dzīvi bez interneta
Skola jau vairākus gadus meklēja līdzekļus datortehnikas atjaunošanai. Ir uzrakstīti vairāki projekti, taču to ietvaros skola pie Eiropas naudas netika. Arī 2005. gada budžeta grozījumos bija cerības iegūt naudu, taču prasību noraidīja. Pērnā gada nogale bija laimīgāka.
Vecos datorus savedīs kārtībā un izvietos bibliotēkā. Tos varēs izmantot arī izklaidei. Skolas direktors atzīst, ka vidusskolā bija problēmas ar piekļuvi internetam, un mūsdienās šāda situācija ir aplama. Tiesa, aktīvākie skolēni ir panākuši, ka dators ir iegādāts ģimenē. Šā iemesla dēļ pēcpusdienās skolā ir kļuvis klusāk. To, ka pilsētā trūkst publiskās interneta pieejas, atzīst arī domes priekšsēdētāja I. Esīte. Domājams, ka situācija strauji uzlabosies pēc tam, kad “Latvijas Pasts” uzcels jauno ēku, bet vecajā paredzēts ierīkot publiskā interneta punktu.
Strenču vidusskola lepojas ar to, ka beidzot par pilsētas budžeta līdzekļiem ir sarūpēta arī apskaņošanas tehnika. Tā ir vēl viena šajā mācību gadā īstenojusies iecere. Skolā ir arī nedaudz gaismas tehnikas, tāpēc tagad ir visas iespējas rīkot labas diskotēkas.
