Katru gadu tiek izniekoti vismaz 12 miljoni minūšu ārstu darba laika, kas varētu tikt veltīti pacientu aprūpei.
Katru gadu tiek izniekoti vismaz 12 miljoni minūšu ārstu darba laika, kas varētu tikt veltīti pacientu aprūpei.
Tā secina kompānijas “DigitalMind” speciālisti, iepazīstoties ar Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras (VSMTVA) datiem. Digitalizēt veselības aprūpi Latvijā plāno līdz 2016. gadam, līdz šā gada 1. martam jābūt gatavam konkrētam rīcības plānam. Jau šogad ģimenes ārstu prakšu uzturēšanas nauda palielināta par 80 latiem, pusi no tiem iesakot izlietot informācijas tehnoloģiju attīstībai.
Papīru kalni apēd laiku
“Katras pacienta vizītes laikā ārstam vismaz vienu reizi dokumentos ir jāaizpilda dati par pacientu: vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta utt. Ja pieņemam, ka katrs Latvijas ārsts šim nolūkam uz pacientu patērē kaut vai vienu minūti, varam secināt, ka šogad būs vismaz divpadsmit miljoni tādu minūšu,” rēķina “DigitalMind” valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis. VSMTVA dati par ambulatoro apmeklējumu dinamiku liecina, ka 2006. gadā šādu apmeklējumu varētu būt bijis pāri par 12 miljoniem. R. Sluckis uzskata, ka vismaz 200 tūkstoši ārstu darba stundu papildus varētu tikt veltītas pacientu aprūpei, ieviešot eveselību.
Ministru kabinets pieņēma Veselības ministrijas izstrādātās pamatnostādnes “E-veselība Latvijā” 2005. gada 16. augustā. Tas ir galvenais dokuments, kas nosaka stratēģiskos virzienus informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju attīstībai veselības aprūpes jomā turpmākajos 10 gados. Tas paredz ieviest eveselību Latvijā līdz 2016. gadam, šim mērķim atvēlot 25 miljonus latu. Pērn jau ir uzsākts pilotprojekts Traumatoloģiskajā slimnīcā, kur notiek slimības elektronisku vēsturu izveide un aprobācija. Jau ir piešķirti līdzekļi budžetā telemedicīnas risinājumu ieviešanai P. Stradiņa slimnīcā.
Eiropas Kopienas programma “E-TEN”, kas paredzēja finansiālu atbalstu arī eveselības ieviešanas projektiem, noslēdzās pērn 19. maijā, taču līdz 5. martam vēl var pieteikties Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta apgūšanas konkursā, prioritātē “Veselība” infrastruktūras attīstībai, kurā iekļauta arī eveselība. Šis projektu konkurss gan vairāk ir piemērots stacionāriem. Ar konkursa nolikumu var iepazīties 2006. gada 5. decembra “Latvijas Vēstnesī”, Veselības ministrijas mājaslapas www.vm.gov.lv sadaļā “Investīcijas”, kā arī www.eeagrants.lv vai www.eeagrants.org. Sadarbībā ar Īpašo uzdevumu ministriju elektroniskās pārvaldes lietās ir piesaistīti ES struktūrfondu līdzekļi vienotās asinsdonoru drošības un informācijas sistēmas izveidei.
Šāgada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi eveselības kartes koncepcijai un integrācijai, elektronisko recepšu ieviešanai, nepieciešamo iepirkumu dokumentācijas kārtošanai.
Vajag citu ātrumu un apjomu
Veselības aprūpes sistēmā katru dienu tiek apstrādāts milzīgs apjoms informācijas, kas tiek uzglabāta papīra dokumentos. Daži no šiem dokumentiem, saskaņā ar likumu, ir jāglabā pat vairākus gadu desmitus. Taču šāda dokumentu uzglabāšanas sistēma diez vai spēs kalpot 21. gadsimta vajadzībām.
Pašlaik ar informācijas ievākšanu un apkopošanu nodarbojas VSMTVA, taču arī šī iestāde nespēj pilnā apjomā apkopot informāciju par visiem veselības aprūpes procesiem. Nav iespējams operatīvi iegūt un apkopot visu ārstiem un medicīnas profesionāļiem vajadzīgo informāciju ne viena ārsta prakses, ne valsts mērogā, nav ticamas, operatīvas statistikas vairākās pozīcijās. Pēc eveselības ieviešanas būs iespējams visus ar medicīnu saistītos datus uzglabāt un apstrādāt digitāli. Valsts institūcijas varēs iegūt precīzu statistiku un daudzpusīgāku informāciju par savu pilsoņu veselību, redzēt jaunas veselības aprūpes tendences un pieņemt savlaicīgus lēmumus, tostarp atbilstošā finansējuma sadalē.
“Viens no eveselības mērķiem ir panākt, lai pacients seko informācijai, nevis informācija seko pacientam. Šodien pacients ar izziņu, norīkojumu un recepšu čupām nēsājas pie ārstiem. Ja tiks ieviesta eveselība, vienīgais, par ko vajadzēs atcerēties pacientam — paņemt līdzi elektronisko identifikācijas karti. Visa pārējā informācija glabāsies uz centralizētiem serveriem, kur tā būs pieejama ikvienam speciālistam. Tiesa, ārsts informācijai par pacientu varēs piekļūt, tikai izmantojot viņa elektronisko identifikācijas karti,” norāda R. Sluckis.
Galvenais uzdevums pirms sistēmas ieviešanas ir sakārtot tos procesus, kurus iestāde vēlas automatizēt. R. Sluckis norāda: “Ja automatizēsim “haosu”, iegūsim tādu pašu “haosu”, tikai elektroniskā veidā.”
Veselības ministrija kā eveselības ieviešanas galvenās problēmas nosauc personāla prasmes rīkoties ar informāciju tehnoloģiju piedāvājumu, visticamāk, būs nepieciešama papildu izglītošanās. Otrkārt — pieejamība reģionos, infrastruktūras nodrošināšana.
Palīdzēs sekot informācijai
Vienreiz ierakstīta informācija elektroniskajā medicīnas kartē uzglabāsies tajā mūžīgi. Kārtējās vizītes laikā vairs nebūs vajadzības atkārtoti ievākt pilnu anamnēzi jeb veikt detalizētu pacienta iztaujāšanu: kādas manipulācijas ir veiktas, kādas zāles pacients lietojis, kādas lieto tagad, kāda terapija izmantota utt.
Elektroniskā medicīnas karte nepieļaus iespēju atkārtoti izrakstīt neveiksmīgas zāļu kombinācijas. Zāļu nepanesība vai blaknes tiks fiksētas pacienta personīgajā lietā, un katrs ārsts par to tiks brīdināts. Būs vieglāk sekot pacienta vakcinācijas kalendāram. Vairs nevajadzēs apmeklēt ārstu tikai tādēļ, lai uzzinātu analīžu rezultātus, un par to vēl maksāt pacienta nodevu. Rezultāti, papildināti ar nepieciešamajiem komentāriem, tiks publicēti speciālā portālā, kur arī katram pacientam par sevi būs pieejama visa nepieciešamā informācija. “Uz rokas” būs mazāk papīru, nereti nesalasāmā rokrakstā, tikai mikročipa karte.
Taču eveselības apstākļos samazināsies tagad arvien populārākā iespēja “ārstēties pa telefonu”. Tagad daudzi to izmanto ārstu noslogotības dēļ, taču tā nevar nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, jo nav iespējams klātienē veikt pilnvērtīgu izmeklēšanu.
Pacientu tiesību biroja vadītāja Liene Šulce kā lielāko eveselības plusu min iespēju nodrošināt ārstniecības procesa nepārtrauktību. “Tagad ir sūdzības, ka grūti saņemt pat izrakstu, nemaz nerunājot par visu nepieciešamo informāciju, ja pacients maina ārstu, valsti, ārstniecības iestādi. E-veselības gadījumā informācija būs pieejama tieši. Cita lieta, kā tiks nodrošināta konfidencialitāte — lai pieeja tiešām nav jebkuram ārstam,” uzsver L. Šulce, atgādinot, ka reizēm pacienta kartītes var izlasīt teju vai ikviens baltā halātā tērpies cilvēks, kas ieiet reģistratūrā. Par datu drošību vajadzētu padomāt gan konfidencialitātes aspektā, gan — kā nodrošināt datu saglabāšanu, lai vienā brīdī informācija nepazustu. Vēl viens pacientu tiesību aspekts — kā elektroniski apliecināt ar parakstu savu piekrišanu ārstēšanas plānam, manipulācijām utt. Šis jautājums jārisina kompleksi ar eparaksta ieviešanu.
****
UZZIŅA
2005. gadā Latvijā izveidota biedrība “E-veselība” ar ieceri apvienot medicīnas, komunikācijas, kā arī datorzinātnes jomu profesionāļus. Mājaslapā internetā www.eveseliba.lv.
