Par Ziemassvētku tuvošanos atgādina cilvēku pārpildītie veikali un tirdziņi, daudzi pēdējā brīdī steidz iegādāties dāvanas saviem mīļajiem, citi jau to izdarījuši novembrī un mēneša sākumā. Neloģiski vairumam varētu šķist, ka kāds šiem gada gaišākajiem svētkiem gatavojas jau vasarā. Tā notika ar smiltenieti Ilzi Jēkabsoni, kura nepilnu gadu vada Smiltenes pilsētas kultūras centru.
“Ziemassvētki ir vieni no maniem mīļākajiem svētkiem. Kopš sevi atceros, mēs ģimenē šos svētkus vienmēr svinam pamatīgi. Katru gadu sanāk kopā māsas, mamma, tētis, vecmāmiņa, māsīcas un brālēns. Kādreiz Ziemassvētku vakarā ciemos nāca vecītis, tad bija laiks, kad viņš zem eglītes bija atstājis dāvanu maisu, bet nu jau kādu brīdi dāvināšana notiek bez starpniekiem,” stāsta Ilze.Pēdējos divus gadus viņa saviem tuvākajiem cilvēkiem dāvanas gatavoja pati savām rokām. Pirmo gadu tam neatliek laika, jo šogad vairāk kā jebkad Ziemassvētkus nākas uzburt daudziem citiem cilvēkiem, taču arī tā esot burvīga sajūta. Tieši došanas sajūta ir tā, kas Ziemassvētku laiku padara tik īpašu.“Šie būs mani pirmie Ziemassvētki kā kultūras centra vadītājai. Sākām gatavoties jau vasarā, tagad atlikuši lielā maratona pēdējie soļi. Viens no emociju ziņā spēcīgākajiem Ziemassvētku pasākumiem šeit bija “Lido” kora koncerts, pēc tā es sapratu, kāpēc vispār ir vērts strādāt. Cilvēki ceļas kājās un aplaudē, un, ja es vēl varu stāvēt priekšā kā daļa no šī pasākuma, tas vispār ir kaut kas. Es ticu, ka šajā pirmssvētku laikā cilvēki no kultūras centra pasākumiem mājās pavisam noteikti dodas ar svētku sajūtu sirdī,” saka kultūras centra vadītāja.Ar saviļņojumu sirdī, labām domām jau rīt Ilze kopā ar ģimeni rosīsies savā namā, lai ceptu un šmorētu, klātu galdu un uzspodrinātu māju, pušķotu eglīti un svinētu Ziemassvētkus. Viņa piebilst, ka pati dāvana ir sekundāra, tāpēc visiem Ziemassvētkos novēl labu veselību, līdzās patiesus, atbalstošus un uzticamus cilvēkus, jo tas, kādi mums ir apkārt cilvēki, ir ļoti svarīgi. “Novēlu arī optimismu un visu ieceru izdošanos. Ak, jā, arī ticību! Pēdējā laikā daudzi runā, ja tu tici, tas piepildās. Tā patiešām ir, tas strādā. Reizēm domas tik ātri materializējas, ka sāk biedēt,” piedzīvot brīnumus vēl Ilze.
