Klāt Ziemassvētki. Baznīcā tas ir kā balts, ar skaistu mūziku apvīts mirklis, kurā piedzimst Bērns. Viņu gaidām, adventē dedzinot sveces vainagā. Iespējams, arī tādēļ pirms šiem svētkiem it kā viss kaitina – nepadarīti darbi, nenokārtoti maksājumi un ķibeles. Viss tomēr notiek tāpat kā vienmēr, tikai līdztekus ikdienai ir gaidīšanas prieks. Pārējais tad šķiet traucējošs. Daži šos svētkus uztver kā īstu iepirkšanās bumu. Bībelē gan pirmie par Bērna piedzimšanu uzzināja tieši gani, kuriem nebija naudas, ko pirkt, nevis pilīs greznībā dzīvojošie. Arī Dieva dēls piedzima silītē vecā kūtī. Bībele uzsver, ka pirkšana, preces un nauda nav galvenie šajā vakarā. Tas ir svētvakars, kurā ikvienam jāpiedzimst no jauna – tīram un apskaidrotam. Cik vienkārši un cik grūti to pieņemt. Piedzimušais zīdainis izraisīja bailes valdniekā Herodā, un tas sūtīja bruņotus vīrus pēc Bērna. Jo pasaulē viss darbojas pēc saviem likumiem. Tajā vara un bagātība visbiežāk nokļūst to rokās, kuri to cenšas iegūt negodīgi. Un tomēr gaidām šo balto mirkli. Apzinoties, ka īstā pasaules vara pieder Bērnam, kurš visu uztver ar savu bērna redzējumu – tiešu, neliekuļotu un godīgu. Ja esam sevī atraduši šo mirkli, tad vairs nav svarīgi, vai svētki ir balti vai melni. Ik Ziemassvētkos, kad svētvakarā visi esam mājās pie eglītes, jūtu šo balto mirkli starp mums. Tas nav ilgi un pēc tam atkal sākas parastā ikdiena – ar raizēm, problēmām, darba pienākumiem. Taču kaut kas noteikti paliek sirdī. Saudzēsim šo baltumu, kas Ziemassvētkos izauklēts. Kā gribas cerēt, ka ar laiku arī pasaule kļūs tīrāka un baltāka.
