Ja vakaru esat nolēmis pavadīt nevis siltā istabā, bet upes krastā pie ugunskura, un jūs nebaida iespēja izmirkt līdz ādai, nejauši paklūpot aiz kāda slidena piekrastes akmens, šobrīd ir īstais laiks makšķerēt vēdzeles – plēsīgas zivis.
Ja vakaru esat nolēmis pavadīt nevis siltā istabā, bet upes krastā pie ugunskura, un jūs nebaida iespēja izmirkt līdz ādai, nejauši paklūpot aiz kāda slidena piekrastes akmens, šobrīd ir īstais laiks makšķerēt vēdzeles – plēsīgas zivis, kuras medībās dodas tad, kad apdzisuši pēdējie saules stari.
Vēdzele, kuru izskata līdzības dēļ daži dēvē par saldūdens mencu, garumā var sasniegt 80 centimetru un Latvijas ūdeņos svarā līdz pieciem kilogramiem. (Latvijas rekords – 4,08 kg).
Neparasts dzīvesveids
Šī zivs ievērojami atšķiras no pārējām Latvijas ūdeņu iemītniecēm. Viņa necieš saules gaismu, tādēļ rosās vienīgi krēslā un tumsā. Vēdzele gandrīz nekad neuzpeld virspusē – visu dzīvi pavada ūdenstilpes dibenā, grunts tuvumā, viņai patīk ļoti auksts ūdens. Zivs pat nārsto ziemā, bet vasarā, kad ūdens sasilst līdz plus 12 grādiem, viņa top snaudulīga, samērā neaktīva.
Vēdzele ir ļoti plaši izplatīta zivs, kura mājo gandrīz visās upēs, strautos, daudzos dūņām neaizaugušos ezeros, kā arī jūras piekrastē, galvenokārt upju grīvu rajonā. Par dzīvesvietu vēdzele parasti izvēlas bedres pie siekstām un akmeņiem, zem krastmalā augošu koku saknēm, ūdens izskalotos tukšumos pakrastē, augu biežņā. Meklējot medījumu, zivs izmanto visus savus maņu orgānus, lai gan redze viņai ir visai vāja.
Šīs zivs ēdienkartē ir kukaiņi, tārpi, vardes, zivis (arī mazāka izmēra savas sugas pārstāves) un ikri. Zivs parasti lēni piepeld savam upurim un strauji to sagrābj.
Gaida vēsumu
Pēc dīkdienīgās vasaras līdz ar ūdens atdzišanu vēdzeles kļūst neparasti aktīvas. Nārsta periods sākas, kad ūdens temperatūra pazeminājusies līdz aptuveni plus diviem grādiem. Ūdens pagaidām ir nedaudz siltāks, tāpēc izredzes noķert vēdzeli ir visai lielas. Sākot nārstu, vēdzeles gandrīz pilnībā pārtrauc baroties.
Ņemot vērā vēdzeļu barošanās ieradumus, vislabākais rīks viņu ķeršanai ir gruntsmakšķere. Ēsmai lieto ne pārāk lielas zivtiņas, sliekas un vistu iekšas vai tamlīdzīgas ēsmas.
Jādomā par rezervēm
Dodoties ķert vēdzeles, iepriekš pienācīgi jānodrošinās ar gruntsmakšķeres “rezerves daļām” – pavadiņām ar piesietiem āķiem un rezerves svariņiem. Veikalā tie gan maksā visai dārgi, tāpēc, nedaudz iemanoties, tos var izgatavot katrs pats, izkausējot veca akumulatora svina plates un izlejot ieapaļā formiņā (vislabāk der veca zupas karote). Turklāt gruntsmakšķeres pamatauklai jābūt ievērojami stiprākai par pavadiņu, lai aizķeršanās gadījumā jūs zaudētu vien āķi un svariņu.
Tā kā upes malā ir ļoti tumšs, kāta galā jāpiestiprina zvaniņš, kas signalizēs par pieķeršanos. Vēdzeles kampiens ir gana spēcīgs, lai nebūtu jāuztraucas par pieciršanu.
Vēdzeļu makšķerēšanai visvairāk piemēroti ir tumši, vējaini vakari, kad līst vai snieg, tāpēc šo zivju makšķerēšana var izvērsties par visai ekstrēmu piedzīvojumu, tomēr tieši negaidītas situācijas ir tās, kuras piesaista makšķerēšanai. Ne asakas arī aukstā un slapjā vakarā!
