Tā kā seno tradīciju vieta un loma ikdienā ir gandrīz zudusi, vienīgais, ko varam darīt, lai tās pasargātu no pilnīgas aizmirstības, ir mērķtiecīgi šīs tradīcijas atdzīvināt, rīkojot dažādus pasākumus.
Sestdien, 20. decembrī pie Tautas Lietišķās Mākslas studijas Smiltenē notika „Ziemas saulgriežu un Bluķa vakars”.
Visi interesenti radošajās darbnīcās varēja apgūt seno telpu rotājumu, piemēram, puzuru darināšanas prasmes. Darbnīcas vadīja Smiltenes Lietišķās Mākslas studijas dalībnieces. Savukārt bērnu stūrītī paši mazākie varēja minēt mīklas un stāstīt pasakas.
Tad sekoja sanākušo masku demonstrēšana, sadziedāšanās kopā ar folkloras kopu „Rudzupuķe” un protams pats galvenais pasākums – bluķa vilkšana. Pēc tam bluķis kopā ar apmeklētāju iesietajiem dzijas gabaliņiem tika sadedzināts ugunskurā.
Noslēgumā visi varēja iet rotaļās un sasildīties ar karstu tēju.
Bluķa vilkšana, šķiet, ir pati skaistākā un varbūt arī viena no senākajām Ziemassvētku rituālajām norisēm. Ne velti Bluķa vakarus dažos novados sāka svinēt jau no Mārtiņiem, kulmināciju sasniedzot Saulgriežu naktī. Saime, skandējot Ziemassvētku dziesmas ar piedziedājumu “kaladū”, bluķi ar virvēm vilka pa saviem laukiem, dārziem, apkārt kūtīm, staļļiem, mājai, lai visbeidzot sētsvidū sadedzinātu. Degošajam bluķim jautri smejot lēca pāri, jo ticēja, ka tas, tāpat kā Jāņu ugunskurs dod svētību visiem, kas atrodas tā liesmu tuvumā.
Ir svarīgi pārzināt savas tautas pagātni un kultūras mantojumu, tikai tad var patiesi izprast mūsu mentalitāti un vērtības. Jācenšas savus bērnus ar tautas tradīcijām iepazīstināt jau bērnībā.
Senās tradīcijas ārkārtīgi daudz pastāsta par latviešu tautu, un mums tās vienmēr vajadzētu paturēt prātā, lai atcerētos, kas esam, kā esam radušies un kāpēc esam tieši tādi, kādi esam šodien.
