Tūrismam pašlaik ir klusā sezona, taču cilvēki jau plāno un izvērtē savas iespējas atpūsties pavasarī un vasarā.
Tūrismam pašlaik ir klusā sezona, taču cilvēki jau plāno un izvērtē savas iespējas atpūsties pavasarī un vasarā. Valgas tūrisma informācijas centrs maija beigās svinēs 10 gadu jubileju. Igauņi gatavojas jaunajai sezonai un šo notikumu svinēs kopā ar Valkas tūrisma informācijas centru.
“Pašlaik nav aktīvā tūrisma sezona, taču tūrisma informācijas centros cilvēki joprojām interesējas par iespējām izklaidēties un apskatīt to vai citu vietu. Piemēram, informācijas centrā Valgā trešdien ienāca grupa Latvijas jauniešu, trīs zviedri un seši tūristi no Somijas. Latvijas jaunieši meklēja vietu, kur varētu paēst, iedzert alu un uzspēlēt biljardu. Viņi tam varēja atvēlēt divas stundas. Zviedrus interesēja, kur var nopirkt amatnieku darbus, bet somi vēlējās uzzināt, kā visērtāk nokļūt Vilandē. Daudziem ir liela interese par Tartu akvaparku,” stāsta Valgas tūrisma informācijas centra vadītāja Marina Lauka.
Izstrādā maršrutu katrai tūristu grupai
Tūrisma informācijas centrs nenodarbojas ar servisa pakalpojumu sniegšanu, tā uzdevums ir sniegt tikai informāciju par iespējam. “Lielākoties mūsu klienti ir ārzemnieki un tie igauņi, kuri no citurienes ierodas Valgas apriņķī. Viņi interesējas, kurp aiziet, ko apskatīt, kur nakšņot un izklaidēties. Šādu informāciju esam gatavi sniegt ikvienam,” smaida M. Lauka.
No Latvijas ieradušies tūristi vēlas gūt informāciju par visu Igauniju, reti kuru interesē tikai Valgas apriņķis. “Parasti viņi saka: Igaunijas apskatei varam veltīt četras vai piecas dienas; ko šajā laikā varam apskatīt. Katrai grupai ir savas intereses. Citus interesē pilis, dažiem patīk salas vai īpaši parki. Pēc šādiem jautājumiem sākas mūsu darbs — interesēšanās par optimāliem maršrutiem. Izstrādāto maršrutu ietvaros sameklējam naktsmītnes un visu pārējo vēlamo. Piemēram, vienu dienu piedāvājam Tartu apskatei, otru dienu — Vilandei un tā joprojām. Protams, mums ērtāk un kvalitatīvāks piedāvājums klientiem ir tad, ja šos pieprasījumus saņemam laikus un mums ir atlicis brīdis plānošanai,” atzīst M. Lauka.
Ir grupas, kuras no Vācijas ierodas Valgā un interesējas par to, kas apskatāms Latvijā. Valgas centrā ir informācija par autobusu un vilcienu kustības grafiku Latvijā. Visvairāk ārzemnieki interesējas par Siguldu, Cēsīm un Gaujas Nacionālo parku. Ja tūristiem ir transportlīdzeklis, tad viņiem izstāsta, kā šajās vietās nokļūt, bet ja nav, tad uz katru vietu jāatrod optimāls maršruts.
Karavadonim vienīgais mauzolejs Baltijā
Valgas apriņķī ievērojamākās vietas ir Sangastes un Tāgeperas pils. Abas atrodas 25 – 30 kilometru attālumā no Valgas. Tāgeperas pilī lielākoties notiek dažādi korporatīvie un ģimeņu pasākumi. Piektdienās un sestdienās parasti ir kāzas. Protams, katrs sportists zina Otepē, kur notiek ne tikai valsts mēroga, bet arī pasaules līmeņa sacensības. Netālu no Tervas atrodas Barklaja de Tolli mauzolejs. Šis izcilais karavadonis cīnījās pret Napoleonu un viņu uzvarēja. Tas ir vienīgais mauzolejs Baltijas valstīs.
Kopā ar Valkas tūrisma informācijas centru sagatavotajā Valkas – Valgas pasē pieci pilsētā ievērojamākie objekti apskatei būs gatavi pavasarī. “Man šķiet, ka šis projekts tūristiem būs interesants, jo pēc visu objektu apskates viņi pilsētas pasē varēs iespiest piemiņas zīmogus,” uzskata Marina Lauka. Viņa lepojas ar sakārtotajiem Pedeles krastiem un cer, ka kaimiņi Valkā arī uzsāks upes sakārtošanas darbus.
Piedāvājumus iepazīst savām acīm
M. Lauka gatavojas piedalīties divos starptautiskos gadatirgos. Jau pēc divām nedēļām tāds būs Helsinkos, bet pavisam drīz — “Balttour” gadatirgus Rīgā. Nedēļu pēc tā līdzīgs saiets “Tourist” paredzēts Tallinā. Sezonas sākšanās pavasarī (maija vidū) pienāks pavisam drīz. Ziemā tūrisma informācijas centram darba ir mazāk, tāpēc var atlicināt laiku jaunas mājas lapas veidošanai. Gadatirgiem ir jāsagatavo jauni drukātās informācijas materiāli — kartes, bukleti un tamlīdzīgi.
Jautāta par iespējām vasarā apmeklēt Sāremā, M. Lauka atbild, ka šāda informācija ir pieejama. Informācijas centrā par šo salu ir vairāki bukleti. Centra vadītāja uzsver, ka nedēļas nogali tur pavadīt ir diezgan sarežģīti garo rindu dēļ. Tās ir gan piektdienās, dodoties turp, gan svētdienās, atgriežoties mājās. Tā ir ļoti iecienīta atpūtas vieta ne tikai ārzemniekiem, bet arī igauņiem. Lai šo salu apskatītu visērtāk un bez jelkāda stresa, labāk doties turp ceturtdien un atgriezties pirmdien. Tūrisma informācijas centrā var saņemt tālruņa numurus, pa kuriem var zvanīt naktsmāju nodrošināšanai. Protams, interneta lietotāji to var izdarīt paši. Valgas tūrisma informācijas centrs: www,visitestonia.com, www.valgamaa.ee, [email protected].
Igaunijā ir ieviesta prakse, ka tūrisma informācijas centru vadītāji katru pavasari un rudeni dodas iepazīties ar kādu no valsts apriņķiem. To apmaksā valsts. M. Lauka ir redzējusi visu, ko piedāvā Sāremā. Tas palīdz interesentiem izskaidrot, kas salā noteikti ir jāredz, kādas izklaides vietas tur atrodamas.
Valgas tūrisma informācijas centrā visa informācija ir par brīvu. Jāmaksā tikai par tiem bukletiem, fotoalbumiem un suvenīriem, kurus informācijas centrs pats pērk par naudu.
“Mums ir izveidojušies cieši kontakti gan ar bijušo Valkas tūrisma informācijas centra vadītāju Kristīni Viļķinu, gan ar pašreizējo — Anci Empeli. Katru dienu vismaz pāris reižu sazvanāmies,” atzīst M. Lauka. Viņa uzskata, ka tas ir gana labs pamats arī turpmākai sadarbības stiprināšanai.
Tūristus pilsētai piesaistīs pase
Jautāta par jaunākajiem piedāvātajiem tūrisma produktiem, Valkas tūrisma informācijas centra vadītāja Ance Empele atbild, ka tā ir Valkas – Valgas leģenda. Projekta “Viena pilsēta – divas valstis” ietvaros ir izdota Valkas – Valgas pase. “Tas ir tūrisma maršruts pa Valku un Valgu, kurā katrā no pilsētām apskatāmi pieci objekti. Šajā pasē katrs tūrists var ielīmēt savu fotogrāfiju, ierakstīt vārdu, uzvārdu un valsti, no kuras viņš ieradies. Valkā pirmais objekts ir robežsarga mājiņa Raiņa ielas sākumā. Robežu šķērsot tur nevar, bet fotografēšanos būdiņā uz Valgas fona var izvērst par interesantu atrakciju. Tur atrodama arī informācija par Latvijas un Igaunijas robežattiecību vēsturi. Vēl Valkas pusē apskatāms Avotkalns (“Koklētājs”). Šajā vietā vēl nav iekārtota atpūtas vieta ar atkritumu urnu un soliem. Viens no interesantākajiem apskates objektiem ir pazemes bunkuri pie Tēraudskolas. Nākotnē tos paredzēts attiecīgi sakārtot un tie varētu būt vēl interesantāki. Vēl apskates objektu sarakstā ir Valkas novadpētniecības muzejs un “Senlatviešu karavīrs” — piemiņas vieta 1919. gadā par neatkarīgu Latviju kritušajiem karavīriem. Šī ir vienīgā monumentālā skulptūra Latvijā, kura iekļaujama mākslas kubisma novirzienā. Valkas novadpētniec?bas muzeja darbinieces allaž ir gatavas pastāstīt par Valku kā daudzu izcilu Igaunijas un Latvijas kultūras un sabiedrisko darbinieku izglītošanās vietu.
Attālums starp visiem Valkā un Valgā apskatāmajiem objektiem ir diezgan liels. Tūristi, kuri nebrauc ar savu autotransportu, Valkā var īrēt divriteņus.
Tagad Valkas tūrisma informācijas centrā dienā ienāk vidēji viens ārzemnieks, kurš meklē tādu vai citādu palīdzību. Nākamais vērienīgākais darbs tūrisma lietu sakārtošanā šā gada pavasarī būs atpūtas un informācijas vietas iekārtošana pie Valmieras – Valkas šosejas pirms iebraukšanas pilsētā. Šajā kartē būs iezīmētas visas nozīmīgākās Valkas un Valgas vietas un tūrisma informācijas piedāvājumi.
Otrajā stāvā virs tūrisma informācijas centra atrodas Valgas – Valkas kopējais sekretariāts. “Tā ir vieta, kur vienmēr var ieskriet, jo sekretariāts atrodas ērtā vietā un visi, kuri no Valkas ierodas Valgā, parasti iet gar šo ēku. Aicinu te ienākt visus valcēniešus un Valkas rajona iedzīvotājus. Domāju, ka joprojām daudzi valcēnieši nav bijuši Valgas muzejā un Kultūras un interešu centrā. Šajās vietās allaž apskatāmas dažādas izstādes,” stāsta sekretariāta vadītāja Anita Tannenberga. Valgu šajā sekretariātā pārstāv Valgas pilsētas valdes ārējo sakaru padomniece Liāna Rozenblate.
***
1286. gadā Valka (Walk) pirmo reizi minēta rakstos Rīgas parādu grāmatā.
1584. g. — Polijas karalis Stefans Batorijs piešķir Walk pilsētas tiesības.
1591. g. — Walk iegūst pilsētas ģerboni.
1626. g. — pēc Polijas – Zviedrijas kara Walk nonāk Zviedrijas varā.
1918. g. — Igaunija un Latvija iegūst neatkarību.
1920. g. — britu pulkvedis Džordžs Tallents nosprauž Igaunijas – Latvijas robežu, kas pārdala pilsētu.
