Ir pagājis jau pusgads, kopš pagājušā gada absolventi saņēma vidusskolas atestātus un tagad studē augstskolās vai ir uzsākuši darba gaitas. Dažiem šis ir laiks, lai saprastu, vai izvēlēta īstā nozare, īstā skola un vai tā ir nodarbošanās, ar kuru saistīt savu nākotni.
Pēc Valkas ģimnāzijas rīcībā esošajiem datiem, pagājušā gada absolventi visbiežāk ir izvēlējušies studēt Latvijas Universitātē, Vidzemes Augstskolā vai Rīgas Stradiņa universitātē. Aplūkojot izvēlētās nozares, visvairāk (25%) absolventu izvēlējušies studēt vadības zinības. Daudzi studē arī inženierzinības, medicīnu vai humanitārās zinības.
Nevajag uztraukties, ja vēl nav skaidrības, ko darītElizabete Ivane ir no retajiem jauniešiem, kas mācās ārzemēs. Šobrīd viņa Saseksas Universitātē (University of Sussex) studē antropoloģiju. “Ir vairāki iemesli, kāpēc izvēlējos ārzemes – vispārīgi teiktu, ka tieši antropoloģijai Latvijā nav daudz iespēju. Ir tikai viena studiju programma bakalauram LU, bet šeit antropoloģiju jau māca diezgan ilgi, līmenis labāks, pasniedzēji ar lielāku pieredzi. Visas studijas ir angliski, kas man ļoti patīk. Saprotu arī to, ka beigās mans diploms būs augstāk vērtēts un pasaulē pazīstamāks,” savu izvēli skaidro Elizabete. Tiesa, viņa studijas neuzsāka uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas, bet gan vienu gadu strādāja Anglijā.Ar Latvijas augstskolām Elizabete salīdzināt nevarot, jo pati nav izmēģinājusi, bet viņai ļoti patīk tas, ka Anglijā pasniedzējus uzrunā vārdā un ir daudz draudzīgākas attiecības starp studentu un profesoru. “Topošajiem absolventiem ieteiktu neuztraukties, ja joprojām nav ne jausmas, ko darīt.” Ja pavīdot doma par ārzemēm, rūpīgi jāseko līdzi pieteikšanās termiņiem, tāpēc tad gan vajag puslīdz skaidru redzējumu par to, ko vēlies darīt. Ja tiešām nav skaidrības par profesijas izvēli, Elizabete iesaka paņemt gadu brīvu un piedalīties projektos, strādāt pēc iespējas dažādās vietās, netipiskos darbos, jo tieši tas dos pieredzi un palīdzēs izlemt, ko vēlies darīt.
Nostādīt mērķus un turēties pie tiemJau uzsākot vidusskolas gaitas, zināju, ka savu nākotni vēlos saistīt ar latviešu valodas un literatūras mācīšanu skolā. Interesējos arī par darbu medijos, tādēļ meklēju iespēju, kā varu apgūt vairākas lietas vienkopus. Tagad esmu Rēzeknes Augstskolas studiju programmas “Filoloģija” pēdējā kursa studente un uzskatu, ka esmu tajā jomā, kur man jābūt. Studēt šajā augstskolā mani pamudināja ne tikai dzirdētās labās atsauksmes, bet arī interese par latgaliešu valodu. Man ļoti patīk, ka šeit nav lieli kursi, pieeja studijām ir daudz individuālāka. Arī pilsēta ir mazāka un mierīgāka nekā Rīga, līdz ar to uz skolu nav jāmēro tāls ceļš no kopmītnēm vai jāsatraucas, ka iekļūsi kādā sastrēgumā. Rēzeknes Augstskola nav pievīlusi manas cerības, tādēļ no pieredzes varu rekomendēt to absolventiem. Topošajiem studentiem iesaku laikus apsvērt, ko viņi vēlas darīt, nostādīt mērķus un stingri iet uz tiem, jo, kas dara – tas daudz ko sasniedz.
Darbi jādara laikus, lai nekrātos parādiKristiāna Vehi šobrīd mācās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Izvēlējusies šo jomu, jo no vairākiem uzziņu avotiem dzirdējusi, ka juridiskās profesijas apgūšanā šī skola ir visspēcīgākā. “Tas ir ļoti labs un arī universāls dokuments par augstāko izglītību. Beidzot šo skolu, man būs plašākas iespēja darba ziņā, nebūs obligāti jābūt tieši juristam. Ja vajadzēs, piemācīšos klāt vēl kaut ko, bet pamats jau būs ļoti labs,” par nākotnes plāniem pēc skolas absolvēšanas saka Kristiāna. Savu izvēli viņa nenožēlo, jo nav jāmācās vien par likumiem un lietām, kas norisinās tiesās un prokuratūrās. Tagad viņa dzird un labāk izprotu sabiedrības procesus vispār, kā arī mācās vairāk par politiku, kas viņai šķiet īpaši interesanti. “Sākumā bija grūti pierast pie jaunās vides, ka katrs pats cīnoties var ko sasniegt. Visas lietas jāuztver ļoti nopietni, jo vairs nav skolotāju, kas pabikstīs. Nav arī mazais, saliedētais klases kolektīvs, manā kursā ir ap 250 cilvēku un tā pēkšņi pārlēkt no mazas klases uz milzīgu kolektīvu tiešām nav viegli. Reizēm arī pietrūkst mūsu skolas skolotāju, kas pazina katru un bija kopā ar mums ik dienu. Pasniedzēji ir ļoti dažādi un ar visiem nav tik viegli saprasties, bet visi ir izglītoti un profesionāli cilvēki, zina, ko dara,” par skolu stāsta Kristiāna.Nākamajiem absolventiem viņa iesaka apdomāt savu izvēli, kur mācīties, jādara tas, kas pašiem interesē, tad būs daudz vieglāk. “Kad būs uzsāktas studiju gaitas, dariet darbiņu laikus, pašiem būs vieglāk, un viss izdosies!”
Jāizvēlas nozare, kas patīk un interesēJānis Nātra savu nākamo mācību iestādi izvēlējās rūpīgi, līdz beidzot pieņēma lēmumu par studijām Banku augstskolā. “Mācos Uzņēmējdarbības vadību bakalaura studiju programmā. Par skolu uzzināju, apmeklējot matemātikas kursus, kuri notika Banku augstskolā. Skola arī piedāvā praksi, ko vairums augstskolu nepiedāvā,” savu izvēli komentē Jānis.Jau pirmajā mācību nedēļā aizvadītas praktiskās nodarbības pie personības psiholiģijas/socioloģijas pasniedzēja, kas palīdzēja iepazīties vienam ar otru tuvāk un ātri kļūt par draudzīgu un saliedētu komandu. Matemātika Jānim esot kļuvusi par mācību priekšmetu, kas patīk, jo beidzot tā ir jautra un nesagādā grūtības, ja apmeklē lekcijas. Kā mīnusu jaunais students min atrašanās vietu, jo skola atrodas Brasā. Rajons esot ļoti labs, bet līdz ar slikto sabiedriskā transporta infrastruktūru Rīgā ir sarežģītāka nokļūšana skolā, ja vien nedzīvo centrā. Nākamajiem absolventiem Jānis stingri iesaka izvēlēties mācīties nozarē, kura pašam patīk un interesē, jo tad mācību process būs vieglāks. Nekādā gadījumā nevajagot krāt augstskolā parādus, tad viss būs kārtībā.
Jādomā, vai izvēlētajā profesijā būs darba vietasKarīna Viskuba mācās Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē finanšu menedžmentu. “Skolā man ir bijusi brīnišķīga ekonomikas skolotāja – Guntra Gaidlazda, kura māk ne tikai labi iemācīt, bet arī ieinteresēt. Līdz ar to esmu piedalījusies dažādos konkursos, projektos, tādā veidā paplašinot savas zināšanas un pieredzi. Tāpēc, kad jūnijā bija jāizvēlas savs turpmākais ceļš, es devu priekšroku tieši ekonomikai,” pārliecinoši stāsta Karīna.Arī viņa nenožēlo savu izvēli, patīkot gandrīz viss. Karīna noliedz to, ko skolotājas stāsta vidusskolā, ka augstskolās nebūs konsultāciju, par kontroldarbiem un parādiem neviens neatgādinās. Viss esot pilnīgi pretēji. “Man patīk tas, ka visiem mājas darbiem, prezentācijām, ir termiņi, nevis tā kā skolā, kad bija daudzie mājas darbi katru dienu.” Vienīgais mīnuss esot, ka grūti pierast pie lielpilsētas iedzīvotājiem. Lielākā daļa no viņiem neesot tik “atvērti” kā mēs, tie, kuri dzīvo ārpus Rīgas. “Kad es braucu sabiedriskajā transportā, eju pa ielu, ēdu kafejnīcā, stāvu veikalā rindā, es vēroju cilvēkus. Man liekas, ka lielpilsētas dzīves tempa dēļ viņi nepamana daudz vienkāršu, bet brīnumainu lietu dzīvē,” novērojusi Karīna. Pats grūtākais skolā esot lielais informācijas apjoms, kas studentiem jāapgūst lekcijās un semināros katru dienu. Nākamajiem studentiem Karīna iesaka izvēlēties to, kas vairāk patīk, bet tomēr ir arī jābūt reālistiem un jādomā, vai nākotnē jūs varēs atrast darbu izvēlētajā profesijā.Šie ir tikai daži stāsti no jauniešu pieredzes un turpmākajām gaitām pēc vidusskolas. Atliek novēlēt veiksmi un izturību pirmajā sesijā, kas tūliņ jau sāksies, kā arī nekad nepadoties!
