Aizvadītajā nedēļā masu medijos izskanēja informācija, ka daudzi iedzīvotāji savos e-pastos saņēmuši it kā bijušā Latvijas Radio un Latvijas Televīzjas ziņu dienesta vadītāja Dzintra Kolāta vārdā sūtītu vēstuli ar līgumu palīdzēt, pārsūtot viņam naudu. Līdzīga satura vēstuli otrdienas rītā saņēma arī “Ziemeļlatvijas” darbiniece. Tā bija sūtīta no Ērģemes pagasta sporta dzīves organizatora Mārča Krama e-pasta adreses.
Vēstulē gan Dz. Kolātam, gan arī M. Kramam pausts, ka viņi šobrīd atrodas Lielbritānijā, kur nozagta pase un nauda ar kredītkartēm, tāpēc tiek aicināts pārsūtīt naudu.
Lūdz ignorēt nepatieso elektronisko vēstuliVēstule no it kā M. Krama redakcijas darbinieces darba e-pastā ienākusi pulksten 8.16. Iespējams, kāds, izlasot labi zināma cilvēka lūgumu pēc palīdzības, ilgi nedomājot un neizvērtējot ziņu patiesumu, to arī steidz darīt. Taču šādos gadījumos lieti noder latviešu tautas sakāmais – septiņas reizes nomēri un tad griez. Vēstule uzrakstīta visnotaļ lauzītā latviešu valodā un nav norādīts, cik liela naudas summa ir nepieciešama, lai rakstītājs varētu atgriezties mājās.Par laimi, tajā pašā dienā, kad saņemta viltus lūguma vēstule, jau pulksten 9.25 pats M. Krams atsūta paziņojumu ar informāciju, ka viņa gmail konts ir uzlauzts, tāpēc nesankcionēti ir tikuši nosūtīti dīvaini ziņojumi no viņa e-pasta adreses.“Ja esat saņēmuši ziņojumu, kurā es it kā lūdzu kaut kādu finansiālu palīdzību, lūdzu ignorējiet to,” aicina M. Krams. Viņš “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka otrdienas rītā saņēmis vairāku paziņu telefonzvanus ar jautājumu, kas noticis? Ērģemietis aicina šādos gadījumos neuzķerties uz krāpnieku izliktajām lamatām, uz ko viņi cer, bet gan vispirms mēģināt sazināties ar naudas lūdzēju.
Sapņi izgaist tikpat ātri, kā iztērētā nauda Šādos gadījumos Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja inspektore Sintija Virse aicina e-pasta vēstuļu saņēmējus nebūt lētticīgiem un pārbaudīt saņemto informāciju. Par laimi, vairums gadījumos cilvēki nav “ap pirkstu” tinami un neuzķeras uz krāpnieku “izmestās makšķeres”, taču piesardzība nevienam nav nākusi par sliktu. S. Virse īpaši aicina vecāka gadagājuma cilvēkus būt īpaši piesardzīgiem un ignorēt šādas vēstules un arī telefona zvanus vai īsziņas ar lūgumiem pēc palīdzības. Turklāt šis nav vienīgais veids, kā cilvēkiem mēģināt izkrāpt naudu. Cilvēkus arvien vilina iespējas, piemēram, iegādāties kaut ko ekskluzīvu kādā citā kontinentā vai pēkšņi kļūt miljonāram, saņemot sev sveša cilvēka mantojumu. Policijas pieredze liecina, ka šādiem – visnotaļ nereāliem – sapņiem sekas ir visai bēdīgas. Diemžēl tie izgaist tikpat ātri, kā ieguldītā nauda to īstenošanai. Pēdējā laikā Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirknī jau reģistrēti vairāki iespējamie krāpnieciskie gadījumi, kuros cilvēki savas lētticības dēļ zaudējuši vairākus simtus eiro. Likumsargu redzeslokā nonācis gadījums, kad policijā vērsās kāda sieviete, kura neveiksmīgi mēģinājusi ar interneta starpniecību iegādāties papagaiļus Kamerūnā. Sieviete zaudējusi 600 eiro lielu naudas summu, bet kārotos putnus tā arī nav ieguvusi. Kā liecina policijas rīcībā esošā informācija, sākotnēji sieviete atradusi kāroto pirkumu, tad sazinājusies ar potenciālo pārdevēju un vienojusies par summu, kuru pārskaitījusi. Valmieras policijas iecirknī ar iesniegumu par nesaņemto mantojumu vērsies arī kāds vīrietis. Viņš stāstījis, ka nav saņēmis viņam piedāvāto mantojumu no Āfrikas valsts Togo. Šo piedāvājumu vīrietis saņēmis savā e-pastā, kur kāds informējis, ka ir lieliska iespēja tikt pie 10 700 000 ASV dolāru mantojuma, taču lai to saņemtu, ir jāveic naudas pārskaitījums 250 eiro apmērā. Nauda pārskaitīta, bet no mantojuma ne ziņas ne miņas. Abos gadījumos cietušie naudas pārskaitījumu veikuši, izmantojot naudas pārskaitījuma pakalpojumu “Western Union”, bet naudas saņēmējs – privātpersona. “Šim pakalpojumam nav ne vainas, ja vien nauda netiek pārskaitīta nepazīstamai personai uz otru pasaules malu, maksājot par kādu mistisku preci, pakalpojumu vai nereālu piedāvājumu,” brīdina S. Virse. Viņa aicina iedzīvotājus vispirms pārliecināties, vai šādi piedāvājumi ir droši. To izdarīt nav pārāk sarežģīti. Vienkāršākā metode – internetā ielūkoties meklētājprogrammā google, kur iespējams atrast informāciju gan par uzņēmumiem, gan personām, gan arī dažādas atsauksmes par iespējamiem krāpnieciskiem gadījumiem. V. Virse atgādina, ka darījumu drošības pakāpe ir lielāka, ja sadarbības partneris ir juridiska persona ar oficiālu kontu un darbībai atbilstošām licencēm. Turklāt visdrošāk dārgus pirkumus iegādāties tikai tad, ja preci var apskatīt klātienē. Tas pats attiecināms uz mistiski izdevīgiem piedāvājumiem, piemēram, loterijām vai mantojumiem. Ir naivi cerēt, ka svešs cilvēks vēlēsies uzdāvināt naudu vai pēkšņi kā no zilām debesīm laimēt miljonu, bet lai to saņemtu, loterijas rīkotāji aicina pārskaitīt naudu.VILTUS VĒSTULES TEKSTS-Es ceru, ka šī ziņa jūs nesasniegs par vēlu. Es biju Oksfordā, Lielbritānijā, un savā uzturēšanās laikā mani dokumenti tika nozagti. Tie atradās somā kopā ar manu pasi un kredītkartēm. Vēstniecība ir gatava palīdzēt nokļūt galamērķī bez pases, man tikai ir jānopērk biļete un jānosedz uzturēšanās izmaksas. Man par neizpratni, nespēju piekļūt saviem kontiem bez kredītkartēm. Sazinoties ar banku,viņiem esot nepieciešams vairāk laika, lai sagādātu man jaunu bankas karti. Šajā neapskaužamajā situācijā iedomājos pajautāt jums ātro aizdevumu, kuru es varētu atgriezt uzreiz, kad atgriezīšos. Man tik tiešām jābūt nākošajā lidojumā. Ja jūs varētu atsūtīt naudu ar kompāniju “MoneyGram”. Tas būtu lieliski, jo tas būtu ātrākais veids, kā saņemt šo naudas summu. Lūdzu, ja jūs varētu nosūtīt man šo naudu ar “MoneyGram”, tas būtu viss piemērotāk. Domāju, 20 minūtēs no izsūtīšanas brīža es saņemtu šo naudas summu. Es atvainojos par sagādātajām neērtībām. Es varu nosūtīt detalizētu informāciju, kā veikt pārskaitījumu. Es ceru saņemt īsu jūsu atbildi. Ar cieņu, Mārcis Krams
