Gada beigās sabiedrībā parādījies jauns jēdziens – veikala vergi. Tā apzīmē cilvēkus, kuri brīvdienas mīl pavadīt lielveikalos.Tas gan nenozīmē, ka viņi visu laiku nemitīgi iepērkas. Savā ziņā lielveikals daudziem ir kļuvis par izstādi, kur var skatīt un skatīt, it īpaši tagad, pirms Ziemassvētkiem, dažādos spilgtos iesaiņojumos iepakotas preces. Psihologi to saista ar tumšo laiku un cilvēku vientulību. Kur doties tiem, kam nav neviena tuvinieka, bet ārā tumšs un vēss. Glābiņu var meklēt lielveikala gaismās. Ieej veikalā un uzreiz tev pievērš uzmanību, laipni apjautājas, ko vēlies pirkt un piedāvā palīdzību. Tā ir laba pārmaiņa pēc klusuma un vientulības. Tā domā psihologi, raksturojot šo parādību. Savukārt mani māc šaubas, vai vienīgā iespēja relaksēties no ierastības būtu lielveikala preču plaukti. Par tiem pirms svētkiem taurē visas reklāmas, mudinot apmeklēt veikalus un pirkt, pirkt, solot gandrīz vai brīnumzemi, ieejot veikalā. Tas viss iesēžas cilvēka domās. Aizej uz darbu, arī tur kolēģi cits citam vaicā, ko tu savējiem dāvanā nopirki uz Ziemassvētkiem. Man kļūst neērti. Vai teikšu, ka parasti dāvanas veikalos neiegādājamies, ko likt zem eglītes, bet labākā dāvana ir būt visiem kopā garīgā saskaņā pie svētku galda. Savukārt tiem, kuri dzīvo vientuļi, ir iespēja doties uz dažādiem koncertiem vai teātra izrādēm un relaksēties tur. Tā arī daudzi dara, pēc tam ilgi pārrunājot, cik skaistas dziesmas dzirdētas. Un neviens viņus neiedomājas dēvēt par vergiem. Gara baudījums paliek atmiņā, nereti, laikam ritot, noslīpējas vēl skaistāks nekā patiesībā. Mantas ar laiku apnīk, pārklājas putekļiem un top aizmirstas. Ja kalposi tām, kļūsi par vergu. Tā arī neapjaušot īsto Ziemassvētku skaistumu.
