Savu bērnību pavadīju tā sauktā Ulmaņa laikā, kas Latvijai bija ziedu laiki. Viņš bija īsts saimnieks, ģimenes tēvs, valsts vadonis vislabākajā nozīmē. Cilvēks, kas nekāro iedzīvoties, bet kas ar visu sirdi un dvēseli dzīvoja un strādāja savas tautas labā. Viņa nākotnes vīzija bija vest tautu un valsti uz ziedošu nākotni. Kā kopus cūka nebarojas, to Kārlis Ulmanis redzēja Latvijas to laiku Saeimā, kur bija pāri par 20 partijām un kur katra rāva tikai savā makā, kur kukuļošana bija dienas kārtībā. Tādēļ ar aizsargu palīdzību viņš 1934. gada 15. maijā iztaisīja apvērsumu, atlaida Saeimu un pārņēma pats valsts vadību savās rokās kā valsts Ministru prezidents. Viņa darbam bija nolemti tikai pieci gadi, bet šis mirklis ir kaut kas neredzēts. Ka viņa valsts tik īsā laikā kaut ko tādu spēj sasniegt, ir vairāk nekā brīnums. Valsts, kurai dibināšanas dienā valsts kapitāls bija tikai 12 angļu mārciņas, jau 1938. gadā bija 100% zelta segums ir brīnumu brīnums. K. Ulmaņa draudzīgais aicinājums radīja nākamo brīnumu. Plauka izglītība, tika celtas skolas, ko varēja tiešām saukt par gaismas pilīm. Tādas skolas nav pat tagadējai Vācijai. Tur netrūka nekā. Viss bija uz to labāko. Plauka tirdzniecība, lauksaimniecība, rūpniecība. Augstākais sasniegums – vēl nekur neredzēts Minox fotoaparāts, kas pēc kara vēl ilgus gadus bija pirmajā vietā. Tā, lūk, īsts valdnieks veda savu tautu uz saulainām tālēm. Kas bija tas avots, no kura viss nāca: bekons un zaļais zelts – mežs. Ar to mēs samaksājām Anglijai un Vācijai kara parādus. Ka Ulmanis savā kabinetā, tā sakot savā azotē, audzināja čūsku – ārlietu ministru Munteru, rāda, kādi ir krievu komunisti. Staļins un Hitlers ir lielākie slepkavas vēsturē. Ir bijuši vienmēr iekarotāji, kas iznīcina tautas un valstis, bet šie divi pārspēj visu. Kas būtu noticis, ja nebūtu šo divu ļauno cilvēku iegriba nākusi pasaulē. Toreiz visā Eiropā nāca tautu atmodas laikmets. Ir svarīgi apzināties, kas es esmu, cienīt savu tautu, savu zemi, savu dzimteni, bet ļaut arī citām tautām dzīvot.Kārlis Ulmanis ir īsts paraugs, kādam jābūt tautas vadonim. Viņa vadītajā valstī visiem bija labi – vienalga, čigāns, žīds vai krievs; katolis, luterānis, pareizticīgais vai muhamedānis. Visiem mūsu valstī bija vieta, visiem pietika maizes, visiem bija jumts virs galvas. Tādēļ arī es no sirds priecājos, ka Kārlim Ulmanim Valkā radīta piemiņas vieta. Viņa valdīšanas laiks ir manas bērnības zelta gadi un mūsu tautas saules dienas. Tāds kā Ulmanis bija arī Vācijas pirmais kanclers Adenauers, kuram rūpēja tikai savas tautas labklājība. Lai viņiem abiem tur, augšā, vienmēr Dieva saule.
