No nākamā gada 1. janvāra Latvijas bankas saviem klientiem pārtrauc sniegt pakalpojumu – automātisko rēķinu samaksu. Tā vietā stāsies e-rēķini, kurus bankas samaksās automātiski. Tiem klientiem, kuriem pašlaik kāda rēķina samaksa notiek automātiski un kuri to vēlēsies turpināt, pašiem nekas nav jādara, jo bankas automātiskos rēķinus pašas pārvērtīs e-rēķinos, turklāt tos varēs apskatīt internetbankas sadaļā E-rēķini.
Automātiskās rēķinu samaksas kārtība, izmantojot e-rēķinu, pastāv visā vienotajā eiro maksājumu telpā un to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula. Ar nākamo gadu tai pievienosies Latvijā un Lietuvā strādājošās bankas.
Par karti – mēneša maksaLīdz 1. janvārim “SEB bankā” par klienta debetkartes izmantošanu bija noteikta gada maksa, bet turpmāk paredzēta mēneša maksa. Ja klients par pamatkomplektu maksā divus eiro mēnesī vai noteiktu fiksētu samaksu par citiem komplektiem, tad par e-rēķinu no viņa maksa netiks prasīta. Komplekti mēdz būt dažādi, pavisam pieci, piemēram, jauniešiem līdz 25 gadiem, senioriem, jauniem klientiem un citi. Pamatkomplektā ietilpst automātiskie maksājumi, pārskaitījumi uz jebkuru banku un maksājumu kartes izmantošana. Atkarībā no komplekta veida ikmēneša maksa ir diferencēta. AS “SEB banka” Smiltenes un Valkas filiāles vadītāja Inga Zauska uzsver, ka banka allaž mēģina rast klientam izdevīgāko piedāvājumu. E-rēķinu maksājumu sadārdzināšanos nosaka tie uzņēmumi, kuriem klients vēlas maksāt par pakalpojumiem, piemēram, mobilo sakaru operatoriem vai drukātās preses izdevumiem. Uzņēmums rēķinu nosūta klientam uz ibanku, kur viņš var iepazīties ar rēķina lielumu un neapmierinātības gadījumā var atteikties no pakalpojuma. Rēķinam par pakalpojumu uzņēmums, nevis banka, pieplusē arī komisijas maksu. Bankas rīcībā nav ziņu par uzņēmuma noteiktās komisijas maksas lielumu. Pozitīvais aspekts ir tas, ka jaunajā kārtībā ikvienam klientam ir iespēja iepazīties ar automātiskā maksājuma lielumu. Agrāk to automātiski apmaksāja banka.
Samazināt skaidras naudas apritiI. Zauska “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka bankas cenrādis tiek pārskatīts regulāri, sekojot līdzi izmaiņām klientu pieprasījumā, lai saglabātu līdzsvaru starp augstu servisa līmeni un bankas izmaksām. “Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk būs izdevīgāk ikdienas norēķiniem izmantot elektroniskos kanālus, tas ir, internetbanku un maksājumu kartes, bet dārgāk – visi pakalpojumi, kas saistīti ar skaidru naudu. “SEB banka” turpina pielāgot klientu apkalpošanas stratēģiju filiālēs atbilstoši klientu vēlmēm – pakāpeniski atbrīvojot tās no skaidras naudas darījumiem, kas nerada pievienoto vērtību un, liekot uzsvaru uz konsultācijām, sniedzot klientam bankas speciālistu pilnvērtīgu atbalstu,” uzskata I. Zauska. Viņa piebilst, ka bankas mērķis, īstenojot izmaiņas cenrādī, ir veicināt klientu paradumu maiņu, ikdienas norēķiniem aizvien vairāk izmantojot pašapkalpošanās iespējas elektroniskajos kanālos un pakāpeniski samazināt pieprasījumu pēc tiem darījumiem, kas saistīti ar skaidru naudu.
Banku politika līdzīgaLīdzīga nostāja ir arī “Swedbank” politikai. Tās Komunikācijas pārvaldes ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka “Ziemeļlatvijai” paskaidroja, ka cenu pārskatīšana, tās pazeminot vai arī paaugstinot atbilstoši pakalpojumu faktiskajām izmaksām, kā arī saistībā ar jaunu pakalpojumu ieviešanu, ir nepieciešama jebkuram uzņēmumam. ““Swedbank” cenas pakalpojumiem privātpersonām nav būtiski mainījušās jau kopš šī gada sākuma, savukārt dažādu kampaņu un īpašo piedāvājumu ietvaros esam samazinājuši vai pat atteikušies no maksas, piemēram, par kartes izsniegšanu. No 2015. gada 1. janvāra cenas mainītas netiks, tomēr jārēķinās, ka cenrāža izvērtēšana ir regulārs process. “Swedbank” saviem klientiem bez maksas nodrošina 218 ikdienas pakalpojumus, vienlaikus pastāvīgi apmācot klientus un saglabājot principu, ka tās darbības, ko klients varēs paveikt pats, piemēram, internetbankā, bankomātos, vienmēr būs izdevīgākas nekā darbības, kur papildus iesaistīti darbinieki filiālēs,” pauž V. Savicka.
Maksājuma iniciators – klientsTiem uzņēmumiem, kas nebūs ieviesuši e-rēķinus līdz gada beigām, automātiskā rēķinu apmaksa vairs nevarēs turpināties. No lielajiem Latvijas uzņēmējiem automātisko norēķinu sistēmu nepiedāvā “Latvijas gāze” un “Latvijas pasts”. Klientiem būtu jāpārliecinās, vai uzņēmumiem, kuriem līdz šim bija automātiskā rēķinu samaksa, turpmāk arī piedāvās šādu pakalpojumu e-rēķina veidā. Ja uzņēmums šādu pakalpojumu vairs nepiedāvās, automātiskā rēķinu samaksa vairs nebūs iespējama.Igaunijas pieredze rāda, ka uzņēmumi novērtē iespēju nodrošināt saviem klientiem ērtības un kopš e-rēķinu ieviešanas to skaits ir vairākkārt palielinājies.Līdz ar pāreju uz e-rēķiniem klientam pašam būs iespēja vadīt savas finanses. Eirozonā šādu kārtību ieviesa tāpēc, ka līdz tam bija vērojama krāpšanās, tika iesniegti lielāki rēķini, nekā tiem jābūt patiesībā. Klientiem bija grūti to kontrolēt. Tagad tieši klients ir maksājuma iniciators.maksa par e-rēķina pārskaitījumu
“SEB banka”: bankas klientu komplekta īpašniekiem (ar fiksētu samaksu mēnesī) bez maksas, pārējiem 14 centu par e-rēķina izrakstīšanu, ko maksā klients, bet maksas lielums atkarīgs no pakalpojuma sniedzēja.
“Swedbank”: pārskaitījumi bankas iekšienē – bez maksas. Pārskaitījumi uz citas bankas kontu – 36 centi. Par e-rēķina izrakstīšanu maksā pakalpojuma sniedzējs.
