Vecā gada nogalē Valkā pēc remonta svinīgos apstākļos atklāja atjaunoto Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles ēku. Namu NVA atjaunoja par Eiropas Savienības naudu, izmantojot ES ERAF fonda līdzekļus.
Vecā gada nogalē Valkā pēc remonta svinīgos apstākļos atklāja atjaunoto Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valkas filiāles ēku. Namu NVA atjaunoja par Eiropas Savienības (ES) naudu, izmantojot ES ERAF fonda līdzekļus.
Kā atklāšanas ceremonijā uzsvēra NVA direktors Ringolds Beinarovičs, jaunu telpu iekārtošana ir viens no pirmajiem galvenajiem uzdevumiem NVA darbībā, lai atgrieztu darba tirgū iespējami vairāk Latvijas iedzīvotāju. Lai to panāktu, aģentūrai jākļūst respektablākai un jādara viss iespējamais, lai bez darba palikušie justu motivāciju paaugstināt savu izglītības līmeni vai pārkvalificēties un pēc tam atrast savu vietu darba tirgū. Tagad plašajās un jaunajās telpās būs iespējams organizēt plaša profila apmācību bezdarbniekiem.
“Vairs ir palikušas tikai četras filiāles, kurās nav veikts remonts. To mēs izdarīsim 2007. gadā,” apliecina R. Beinarovičs.
Uzņēmēji ir ieinteresēti sadarbībai
Pērnā gada otrajā pusē uzņēmējdarbības attīstībā NVA loma ievērojami palielinājās. Preses izdevumos darba piedāvājumi parādījās arvien vairāk, bet, kā atzina NVA Valkas filiāles speciālisti, daļa uzņēmumu vajadzīgos strādniekus ilgi nevarēja atrast. Par iemesliem ir minēta gan daudzu darbspējīgo cilvēku aizbraukšana uz Īriju, gan salīdzinoši nelielās Latvijas darba devēju piedāvātās algas. Tomēr būtisks cēlonis ir arī vajadzīgās izglītības un kvalifikācijas trūkums. Ir skaidrs, ka bez profesionāliem strādniekiem uzņēmējs nevar ieviest modernas tehnoloģijas un kļūt konkurētspējīgs tirgū. Pašreizējā NVA stratēģija ir vērsta uz to, lai attiecīgu zināšanu trūkums nebūtu par iemeslu bez darba palikušo nespējai atrast darbu un lai tādēļ savukārt neciestu uzņēmējdarbība, darba devējiem nevarot atrast nepieciešamos speciālistus. Uzņēmumā katra vakance vairāk vai mazāk rada zaudējumus, tādēļ darba devēji ir ieinteresēti iespējami ātrāk to aizpildīt ar zinošu speciālistu. Šajā jomā darba devējiem var palīdzēt NVA. To, ka viņi ir ieinteresēti ciešākai sadarbībai, atjaunotās filiāles prezentācijā apliecināja daudzu Valkas rajona pašvaldības vadītāju un uzņēmēju klātesamība. SIA “PEPI RER” valdes priekšsēdētājs Imants Šteins uzskata, ka sadarbībā ar nodarbinātības dienestu iegūst ne tikai uzņēmēji un darba devēji, bet arī valsts. “Jo vairāk bezdarbnieku atradīs darbu, jo mazāk valstij vajadzēs tērēt naudu viņu pabalstiem. Mūsu firmai ar nodarbinātības dienestu ir ļoti laba sadarbība. Dienests savu darbību veido tā, ka esam ieinteresēti sadarboties,” saka I. Šteins.
Izglītība nozīmē jaunas iespējas
Par nodarbinātības aģentūras padarīto un nākotnes iecerēm “Ziemeļlatvija” intervijā palūdza sīkāk pastāstīt NVA direktoru R. Beinaroviču.
Viņš atzīst, ka pērnais gads NVA darbā bijis ražīgs. Daudz ko izdevies panākt, un tas arī palielinājis darba devēju interesi tālākai sadarbībai. “Par iemeslu panāktajam nevar minēt tikai iespēju izmantot ievērojamus Eiropas Savienības līdzekļus, kaut arī finansējumam bija liela nozīme. Daudz paveikuši mūsu speciālisti, panākot, ka darba tirgū atgriezušies vairāki tūkstoši cilvēku. Ja pirms diviem gadiem aģentūras uzskaitē bija 95 tūkstoši bezdarbnieku valstī, tad tagad ir 70 tūkstoši. Ne visi ir aizbraukuši uz Īriju. Statistika liecina, ka lielākā daļa bijušo bezdarbnieku vai nu ar mūsu palīdzību vai patstāvīgi ir atradusi nodarbošanos Latvijā. Mūsdienās darba devējiem vajadzīgi izglītoti cilvēki, tādēļ esam rīkojuši modulārās apmācības kursus. Mums ir izstrādāti 22 moduļi, kuros darba meklētāji apgūst pamatiemaņas dažādu projektu izstrādāšanā, mācās angļu valodu un strādāt ar datoru. Pārkvalifikācijai mēs darba meklētājiem piedāvājam plašu programmu klāstu. Nodarbinātības aģentūra var piedāvāt 150 programmu, kas izveidotas, ievērojot darba devēju pieprasījumu,” stāsta R. Beinarovičs.
Eiropa maksā, lai cilvēks rastu motivāciju
Viņš uzskata, ka ES finanšu līdzekļu izlietošana bezdarbnieku izglītības līmeņa celšanai nav velti iztērēta nauda.
“Dažkārt sabiedrībā dzird viedokli, ka bezdarbnieku pārkvalifikācijai naudu izdot nav lietderīgi. Darba meklētājs varot beigt vairākus kursus, bet darbu tik un tā neatrast. Tā domāt nav īsti pareizi. Eiropas Sociālā fonda līdzekļi ir paredzēti cilvēku motivēšanai. Es uzsveru — tā ir sociālā nauda. Tieši tādēļ tās piešķīrēji mums neprasa, lai visi, kuri mācījušies, iestātos darbā. Mēs tādu uzdevumu nespētu izpildīt. Fonda pārvaldītāji uzskata, ka pēc attiecīgu mācību beigšanas darbā jāiestājas apmēram pusei bezdarbnieku. Ir saprotams, ka katra bez darba pavadīta diena samazina cilvēka konkurētspēju. Beigu beigās viņš zaudē cerības un sēd mājās, nevis meklē darbu. Arī es sākumā domāju, ka labāk ir strādāt ar aktīviem darba meklētājiem, kuri kaut ko vēlas panākt, bet Eiropas Komisija uzskata, ka nākotnē vajadzēs strādāt pat ar tiem, kuri nav nekur reģistrēti, lai motivētu viņus sagatavoties savas vietas atrašanai darba tirgū, jo uzņēmējiem vajadzēs darbarokas. Vēl viens mērķis mums ir organizēt pārkvalificēšanās apmācības pašlaik nodarbinātajiem. Jau tagad lielai daļai nelielu un vidēji lielu uzņēmumu nepieciešams diezgan daudz pārkvalificētu strādnieku,” apliecina R. Beinarovičs.
Plāno atbalstīt pašnodarbinātos
NVA direktors piebilst, ka mehānisms šādu mērķu īstenošanai vēl nav īsti skaidrs. Tas ir nākotnes jautājums. “2007. gadā sāksim šo programmu veidot. Bez šā darba mēs iztikt nevarēsim. Tehnoloģijas uzņēmumos kļūst sarežģītākas, un stradājošajiem pārkvalifikācija būs vajadzīga, lai viņi vēlāk nekļūtu par mūsu aģentūras klientiem. Otra programma, ko esam iecerējuši, būs paredzēta pašnodarbināto pārkvalifikācijai. Te shēma mums ir skaidra. Cilvēks mūsu organizētajos kursos izvēlētajai uzņēmējdarbībai uzraksta mazo biznesa plānu, un, ja eksperti to atzīst par labu, valsts un Eiropas Savienība ar mūsu aģentūras starpniecību viņam piešķir neatmaksājamo kredītu līdz 4000 latu darba vietas iekārtošanai. Tā ir ļoti laba programma uzņēmējdarbības veicināšanai, jo, piemēram, Latgalē nav tik daudz darba vietu, lai bezdarbnieki arī pēc noteiktu kursu beigšanas varētu uzreiz atrast darbu. Pašnodarbinātās personas ar savu aktivitāti un aģentūras piešķirtajām iespējām varētu šādu novadu saimnieciski atdzīvināt,” skaidro NVA direktors.
Bezdarbu neatbalstīs kā dzīvesveidu
R. Beinarovičs informē, ka šogad NVA nolēmusi slēgt individuālos līgumus ar katru klientu. “Bezdarbnieks vairs nevarēs pateikt, ka viņam neko īsti labu nevar piedāvāt un viņš labāk paliek tikai uzskaitē. Tā vairs nevarēs. Līgumā būs norādījums, ka bezdarbniekam darba atrašanai būs kaut kas jādara, jo mēs nedomājam atbalstīt cilvēkus, kuriem eksistēšana bez darba ir dzīvesveids,” saka R. Beinarovičs.
Viņš uzskata, ka NVA jādomā arī par jauniešu nodarbināšanu pēc profesionālo skolu beigšanas. “Nav noslēpums, ka daļa šo mācību iestāžu audzēkņus izvēlētajai profesijai sagatavo diezgan zemā līmenī. Par to pretenzijas ir izteikuši vairāki uzņēmēji. Mēs esam iecerējuši iesniegt grozījumus attiecīgajos likumos, lai tiem darba devējiem, kuri, izmantojot savu materiāli tehnisko bāzi, apņemas jaunos speciālistus sagatavot tādā līmenī, kādā vajadzīgs, varētu samaksāt noteiktu summu. Ir skaidrs, ka vairākās profesionālajās skolās šī bāze ir morāli novecojusi, tādēļ speciālistu sagatavošanā centīsimies iesaistīt pašus uzņēmējus,” stāsta R. Beinarovičs.
Ar mugursomu pie darba devējiem
NVA turpmāk nolēmusi sadarbību ar darba devējiem padarīt vēl ciešāku, lai sekmīgāk sagatavotu darba meklētājus nākamajai profesijai. “Sadarbības attīstība ar uzņēmējiem mums joprojām ir prioritāte. Domāju, ka šogad mēs vispār vienu mēnesi slēgsim filiāles un to speciālisti ar mugursomām plecos dosies pie darba devējiem. Turklāt rajonu laikrakstos pastāvīgi ievietosim aicinājumus darba devējiem, kuros uzņēmējus lūgsim informēt, kādu profesiju speciālisti viņiem vajadzīgi. Piemēram, ja Valkā kāda firma paziņos, ka tai vajag piecus sešus betonētājus vai metinātājus, mēs atradīsim finansējumu un sāksim vērtēt, kuri no filiāles klientiem būtu ar mieru apgūt šo amatu,” skaidro R. Beinarovičs.
