Pirms 13 gadiem sākot arhīvā pētīt savu dzimtas koku, strencēniete Baiba Leite no brīnumiem apsēdās.
Izrādījies, ka viņas rados ir slavens vecticībnieku ikonu glezniecības meistars Gavrils Frolovs (1854.-1933. gads) – Baibas vectēva Dāvida brālis, kurš savulaik dzīvojis un strādājis gan tagadējās Latvijas, gan Igaunijas teritorijā un kura ikonas atrodas daudzos pasaules muzejos un privātās kolekcijās.
Pētījumu novērtē ar godalgu“Daudzi smejas par mani, taču man vienalga, jo tā ir patiesība. Man ir visi dokumenti, kas pierāda radniecību ar šo dzimtu no manas īstās mātes puses,” “Ziemeļlatvijai” atzīst Baiba Leite. Dzimtas izpētes rezultātā B. Leite vairākos gados izstrādājusi apjomīgu pētniecisko darbu “Gavrila Frolova dzimtas pētījums un atstāto kultūras vērtību mantojums vēsturiskā kontekstā”. Darbs šogad ir godalgots ar trešo prēmiju vecticības pētījumu konkursā, kas veltīts vēsturnieka un pedagoga Ivana Zavoloko piemiņai. I. Zavoloko bija vecticībnieku garīdznieks, publicists un Latvijas vecticībnieku senatnes pētnieks, viens no izcilākajiem Gavrila Frolova skolniekiem. Konkursu viņa piemiņai jau vairākus gadus rīko Latvijas lielākās vecticībnieku draudzes sadarbībā ar vairākām organizācijām.Tieši I. Zavoloko un sava vectēva brāļa saiknes dēļ Baiba piekrita piedalīties minētajā konkursā, kur startēja grupā “Jaunais pētnieks”, jo tā bija viņas debija pētnieciska darba izstrādē. Žūrija 11 cilvēku sastāvā – teologi, vēsturnieki, pedagogi un citi eksperti – esot uzteikuši strencēnietes darbā izmantoto bagātīgo vēsturisko materiālu un to, ka viņa darbu izstrādājusi patstāvīgi, neizmantojot konsultantu.“Gan kā radiniece, gan muzeja darbiniece (B. Leite ir Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzeja vadītāja – redakcijas piezīme) nevaru klusēt par tādu cilvēku un viņa atstāto kultūrvēstures mantojumu arī Latvijas teritorijā. Tas ir cilvēks, par kuru jāstāsta, kā vajag dzīvot, ievērojot ētikas un tikumiskās normas. Ir jāparāda viņa atstātā kultūras mantojuma nozīmīgums, kas ietekmējis īpašu ievirzes veidošanos krievu vēlīnajā ikonu glezniecībā,” uzsver B. Leite.Viņa izpētījusi, ka G. Frolovs bija ne tikai ikonu glezniecības meistars, bet arī daudzu interesantu, dogmatisku, garīgi ētiska satura sacerējumu un garīgas dzejas autors. Dzīvojis askētiski, kā mūks, un bērnus aiz sevis nav atstājis.“Gavrils Frolovs – tas ir XX gadsimta Andrejs Rubļovs”, tik augstu G. Frolova meistarību novērtējis Igaunijas ikonu glezniecības zinātājs Nikolajs Kormašovs. Igaunijā, vecticībnieku Raja ciematā joprojām atrodas bijusī vecticībnieku skola – klosteris, kurā dzīvoja un strādāja Gavrils Frolovs. Raja ciematā viņa piemiņai uzstādīts piemineklis no melna marmora, kas atvests no Rēzeknes. Vienā no Rēzeknes baznīcām atrodas 54 G. Frolova gleznotās ikonas. Rēzeknē G. Frolovs kopā ar savu brāli atvēra ikonu glezniecības skolu.
Nākamā būšot grāmataTagad B. Leite raksta grāmatu par savu dzimtu, un stāsts par Gavrila Frolova dzīvi tajā būšot viena no nodaļām. Grāmatā tikšot iekļauti ne tikai vēstures fakti, bet arī autores emocijas. B. Leite neslēpj, ka ir no bērnunama un viņu uzaudzinājusi audžumāte un īstais tēvs.To, kas bija viņas īstā (bioloģiskā) māte, Baiba uzzinājusi 2001. gadā, pētot materiālus arhīvā Rīgā un uzzinot, ka nāk no senas vecticībnieku dzimtas. Arī viņa pēc tam pieņēmusi šo ticību.“Esmu lepna ar savu dzimtu,” uzsver B. Leite. Ja kādu ieinteresējusi viena no dzimtas locekļiem, Gavrila Frolova, personība un par viņu uzrakstītais pētnieciskais darbs ar iespēju to popularizēt plašākai sabiedrībai, B. Leite aicina sazināties ar viņu pa tālruni 29287667 vai e-pastu [email protected]. Zavoloko piemiņas konkursa idejas autors, žūrijas komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Nikonovs: – Konkursu jau trešo gadu rīkojām, lai popularizētu vecticībnieku vēstures un kultūras mantojumu un mudinātu cilvēkus uz pētniecības darbu, tai skaitā strādāt arhīvos. Baibas Leites darbu atceros. Tas bija emocionāls.
