Ar romantisku komēdiju “Pastaiga saules staros” 19. decembrī šā gada izrādes noslēgs Smiltenes pilsētas kultūras centra kinozāle. Jauno kino gadu plānots atsākt janvāra vidū ar animācijas filmu bērniem, taču turpmāk ar Smiltenes kinozālei piemērota repertuāra sagādāšanu būs grūti.
Izvērtēs līdz ar citām prioritātēmŠā gada janvārī jau rakstījām, ka kino izrāžu nākotne Smiltenē ir atkarīga no jaunas, digitālas kino demonstrēšanas aparatūras iegādes. Kinolentes laikmets ir beidzies, nekur pasaulē vairs neizlaiž filmas uz tradicionālās kinolentes, bet digitālā formātā, bet Smiltenes pilsētas kultūras centra kinozālē tādas aparatūras nav.Kinozāles īpašniece faktiski ir Smiltenes novada dome. Lēmums pirkt vai nepirkt šādu aparatūru jāpieņem novada deputātiem.Smiltenes pilsētas kultūras centrs savā nākamā gada budžeta projektā ir iekļāvis kinozāles digitālā aprīkojuma iegādei nepieciešamo summu – orientējoši 58 000 eiro, informē kultūras centra vadītāja Ilze Jēkabsone. Vai pašvaldība šādu pirkumu varēs atļauties, varēs zināt tikai tad, kad tiks sastādīts Smiltenes novada domes pamatbudžeta projekts 2015. gadam, ņemot vērā prioritātes un vajadzības visa novada mērogā.“Arī kino Smiltenē visu laiku ir mūsu prioritāte, un deputāti nevienu brīdi nav domājuši, ka kino Smiltenē nevajag. Runa ir tikai par finansējumu. Pašvaldība jau nopirkusi ekrānu un citas pamatlietas,” uzsver Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone.Lai tiktu pie naudas digitālā aprīkojuma iegādei, novada Kultūras pārvalde kopā ar pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļu šogad meklējusi iespējas, kā piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, taču secinājusi, ka tādu programmu šobrīd nav. “Izrādās, ka rezultātā esam vinnējuši, jo kinoizrādēm nepieciešamā digitālā aprīkojuma cena tikmēr ir kritusies, un šī jaunā summa – 58 000 eiro – ir ielikta kultūras centra nākamā gada budžeta projektā. Jāsaprot gan arī tas, ka kino ir ekstra un pašvaldībai tas būs jādotē, taču Smiltenē ir gadu desmitiem senas kino rādīšanas tradīcijas un tāpēc deputātu morāls atbalsts kino bijis visu laiku,” uzsver P. Jansone. Atgādinām, ka Smiltenē pirmais stacionārais kinoteātris ar nosaukumu “Atpūta” tika uzbūvēts 1926. gadā.
Madonieši aizņēmās Valsts kasēArī nākamajā gadā pašvaldības speciālisti sekos līdzi tam, vai netiek atvērtas jaunas ES fondu programmas, kuru mērķiem atbilstu kino aprīkojuma modernizēšana. Tas jau ir izdevies Madonas novada domei, kas nopirkusi savam kinoteātrim “Vidzeme” modernu digitālo aprīkojumu 3D formātā, 2013. gadā piesaistot gan ES LEADER programmas naudu, gan arī ņemot kredītu Valsts kasē, jo ar savu budžetu vien to nevarēja paveikt.“Arī mums nācās izšķirties, vai pirkt kinoteātrim aprīkojumu, kas atbilst mūsdienu prasībām, vai arī kinoteātrim būtu jāpārtrauc darbība. Deputāti ņēma vērā to, ka kinoteātris Madonā darbojas jau daudzus gadus, nekad nav pārtraucis darbu, cilvēki to ir iecienījuši un apmeklē, un domē tika pieņemts konceptuāls lēmums iegādāties jaunu aparatūru,” stāsta Madonas novada Kultūras nodaļas vadītājs Jānis Kļaviņš.Madoniešu projekta kopējās izmaksas, ieskaitot celtniecības darbus kinoteātra vecā aprīkojuma demontāžai un telpu pārkārtošanai digitālā kino specifikai ir orientējoši 129790,43 eiro. Lielākā summa ir kredīts, ko Madonas novada dome aizņēmās Valsts kasē. Savukārt LEADER programmas (Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai) finansējums ir 75 procenti no LEADER programmā iesniegtā projekta attiecināmajām izmaksām – no pavisam 14940,15 eiro. Atlikušos 25 procentus sedza pašvaldība.“Kinoteātrī ne tikai nomainījām iekārtas, bet arī skaņu aparatūru. Tagad ir kā diena pret nakti. Vairākas pašvaldības interesējušās, kā mums izdevies to visu paveikt,” stāsta Madonas novada domes Attīstības nodaļas projektu vadītāja Indra Kārkliņa.Arī Smiltenes kinoteātris pēc telpu renovācijas mērķēja uz jaunu aprīkojumu, savlaicīgi demontējot lentes projektorus un iekārtojot telpas digitālā kino prasībām. Šogad digitalizācijas ieceri īstenot neizdevās līdzekļu trūkuma dēļ un neizdevās arī piesaistīt kādu projektu ar līdzfinansējumu, atzīst Smiltenes kultūras centra kino darba organizators Gunārs Liedags.“‘Savu redzējumu par kinoteātra saglabāšanu Smiltenē, par kinoteātri kā pilsētas un novada prestižu jau gandrīz 90 gadu garā vēsturē esmu izteicis kinoteātra mājaslapā un tur ir arī mans redzējums, kādam kinoteātrim jābūt, tam atdzimstot jaunajā veidolā,” “Ziemeļlatvijai” saka G. Liedags. “Taču vēl ne reizi neesmu minējis, kā mums izdevās kinoteātri saglabāt grūtajā pēcatmodas periodā. Tur paldies jāsaka tālaika Smiltenes domei, atsaucīgajam priekšsēdētājam Gatim Krūmiņam un īpaši – Līvijai Trapanei un citiem domes grāmatvedības cilvēkiem, kuri uzklausīja, saprata un atbalstīja. Visu laiku esmu sajutis šo atbalstu un pretimnākšanu. Paldies!” pateicas G. Liedags un cer arī uz tagadējās Smiltenes novada domes atbalstu.Viņš uzsāka savas darba gaitas tieši Smiltenes kinoteātrī (toreiz tas saucās “Kosmoss”) 1963. gadā un pēc vadošā kino darba Valkā atgriezās Smiltenē pirms 24 gadiem. Tik ilgs kino jomā nostrādātais laiks arī liekot cīnīties, lai kino izrādīšanas tradīciju Smiltenē saglabātu un vēlāk nodotu jaunai paaudzei.
Skatīsies pragmatiskiTas, ka Smiltenē ir sava kinozāle, vēl šoruden devis iespēju smilteniešiem un citiem tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem noskatīties jaunākās latviešu filmas “Izlaiduma gads”, “Segvārds Vientulis”, “Zelta zirgs” un citas.Kā būs turpmāk, izlems novada deputāti. “Ja varam atļauties, esmu tikai par to, lai Smiltenē ir kino. Taču pašvaldības budžeta veidošanas process ir smags, komplicēts. Jārēķinās, ka vajadzību ir daudz. Tāpēc uz budžeta līdzekļu sadali, arī uz šo jautājumu, ir jāskatās pragmatiski, nevis emocionāli sakāpināti,” savu viedokli pauž novada deputāts, pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Aigars Veldre.
