Pieņemu, ka Otro Ziemassvētku vakarā vairākums televīzijā vēroja “Latvijas lepnuma” apbalvošanas ceremoniju.
Pieņemu, ka Otro Ziemassvētku vakarā vairākums televīzijā vēroja “Latvijas lepnuma” apbalvošanas ceremoniju. Pirms tam valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atklāja, ka šajā pasākumā lielākā varonība ir neraudāt. Tomēr varēja redzēt, ka daudzi klātesošie un, jādomā, arī skatītāji slaucīja aizkustinājuma asaras.
“Latvijas lepnuma” ceremonija ar daudzu prominentu personu piedalīšanos notiek jau trešo gadu. Šogad akcijas rīkotāji saņēmuši rekordlielu vēstuļu skaitu — 900. Tajās aprakstīti cilvēku veiktie personīgie varoņdarbi. Vēstules liek domāt, ka mazajā Latvijā tiešām dzīvo patiesi labi un sirsnīgi ļaudis, kuriem nav vienaldzīgs citu cilvēku liktenis.
Šogad “Latvijas lepnuma” balvu — bronzas ābeles statueti — saņēma uzkrītoši daudz jaunu cilvēku un bērnu. Kā lai nesajūsminās par 12 gadu veco rīdzinieku Kristapu, kurš neapjuka, nenobijās un nepalika vienaldzīgs par nepazīstamas meitenes likteni?! Ja nebūtu Kristapa zibenīgās rīcības, iespējams, policijas statistika palielinātos par vienu noziegumu. Kā lai neapbrīno drosmīgo 12 gadu veco Agritu, kura no ugunsgrēka izglāba savas mazās māsiņas un kaķi?! Meitenes mamma var būt lepna, ka viņai grūtā brīdī ir uz ko paļauties. Jādomā, ka Agrita dzīvē būs cīnītāja un arī uzvarētāja. Patiesi atzinīgus vārdus par uzdrīkstēšanos pelnījuši Pāvilostas pieci jaunieši, kuri iestājušies par pelēkās kāpas aizstāvību. Ar pavērtu muti klausījos viņu stāstījumu par pavisam necilu augu — smilšu neļķi —, kurš izzudīs, ja cilvēki turpinās postošo iedarbību uz dabu — kāpu apbūvi. Jaunieši balvu saņēma no Ministru prezidenta Aigara Kalvīša rokām. Amatpersona atzina, ka jaunie cilvēki bija ieradušies pie viņa ar 15 minūšu garu prezentāciju par pelēko kāpu. Jauniešu uzstāšanās spējusi pārliecināt A. Kalvīti ierasties Pāvilostā un apskatīt nelielo pilsētiņu Baltijas jūras krastā. Apbrīnu pelna arī 22 gadus vecais liepājnieks, kurš 19 gadu vecumā uzņēmās rūpes par trīs mazāko māsiņu un brālīša likteni. Puisis atzina, ka viņš nevarētu mierīgi dzīvot, ja zinātu, ka mazie mīt bērnunamā. Šie jauno cilvēku darbi pierāda, ka mūsu valstī vēl nav pazudusi atbildības sajūta un mīlestība pret savu tuvāko. Un tas ir pats galvenais.
Laimīgu Jauno gadu vēlot,
