Turpinām atbildēt uz neapmierināto Valkas iedzīvotāju jautājumiem par daudzdzīvokļu māju apkures tarifiem. Šoreiz uz «Ziemeļlatvijas» jautājumiem atbild domes izpilddirektors Valdis Rogainis.
Turpinām atbildēt uz neapmierināto Valkas iedzīvotāju jautājumiem par daudzdzīvokļu māju apkures tarifiem. Šoreiz uz “Ziemeļlatvijas” jautājumiem atbild domes izpilddirektors Valdis Rogainis.
– “Ziemeļlatvijas” lasītāji ir apšaubījuši, vai šā gada novembris bija aukstāks par pērno, kā tas bija minēts publikācijā “Protestē pret dārgo siltumu”.
– Sen pierādīts, ka cilvēki atceras tikai to, ko viņi vēlas atcerēties. Valsts iestādes — Latvijas Meteoroloģiskā centra — izdruka par vidējo temperatūru novembrī skaidri salīdzina pērnā un šā gada vidējo temperatūru. Šogad bija vēsāks. Vēlos atgriezties jūnijā, kad dome pieņēma lēmumu par izmaiņām pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem. Kā jau likumā noteikts, ievērojamu izmaiņu gadījumā domei par to iedzīvotāji jāinformē. Dome to darīja zināmu katram klientam, tātad, ikvienam pakalpojumu saņēmējam. Ziema ir tāda, kāda tā ir. Pašlaik ir silts. Visticamāk, ka janvāris būs ievērojami vēsāks. Kopš jūnija neviens Valkas iedzīvotājs nevērsās pie domes speciālistiem pēc skaidrojuma par siltuma tarifu izmaiņām. Katrs redzēja, ka siltums ir kļuvis dārgāks par 13 santīmiem uz katru apdzīvojamās platības kvadrātmetru. Tas ir daudz. Pakalpojuma izmaksas veido vairāki komponenti, un nav mūsu spēkos kaut ko voluntāri pazemināt, ja izmaksas ir tirgus noteiktas, piemēram, elektrībai un kurināmajam. Uzskatu, ka Valkai ir ļoti paveicies, jo siltuma izmaksās nevajadzēja iekļaut siltumtrases rekonstrukcijas izmaksas, tās sakārtoja par valsts investīcijām.
– Tomēr 69 santīmi par kvadrātmetru ir augsta samaksa. Kāda ir māju pārvaldnieku loma un iespējas samazināt izmaksas?
– Tikai brīnumainā kārtā atsevišķās mājās kaut ko nedaudz uzlabojot, mēs pašlaik varam nedaudz samazināt izmaksas. Pirms rudenī pieslēdzām apkuri, katru dienu uzklausījām apmēram 30 zvanu par to, ka iedzīvotāji salst. Par izmaksām un vajadzību regulēt siltuma padevi no māju vecākajiem un iedzīvotājiem atskanēja tikai daži tādi kā izlūkzvani. Šajā apstāklī mēs redzam faktisko nesaisti jeb pārrāvumu ķēdē — māju iedzīvotājiem kopā ar domi ir jāatrod tādi māju vecākie, kuri būs aktīvs starpposms starp iedzīvotājiem un domi. Pašlaik māju pārvaldnieku ir maz. Mums jāatjauno iepriekšējais darbības modelis, kad gandrīz katrai daudzdzīvokļu mājai ir savs vecākais, kurš gatavs aktīvi strādāt ar visiem mājas iedzīvotājiem. Dome ir gatava šos cilvēkus apmācīt un nākamā gada budžetā iestrādāt līdzekļus māju vecāko darba materiālai atlīdzībai. Protams, šajā darbā ir zināmas grūtības. Padomju laikā būvētās mājas ir konstruktīvi aplamas — ja vienā dzīvoklī pat ļoti salst, tad citā ir pārlieku karsti. Esam pateicīgi visiem iedzīvotājiem, kuri iegulda līdzekļus kaut nelielai siltuma taupīšanai. Tomēr ne jau loga nomaiņa atrisinās mājas tehniskās problēmas.
– Kāds varētu būt racionālākais un lētākais ceļš daudzdzīvokļu māju sakārtošanā un ar ko šajā procesā piedalītos dome?
– Daudzkārt esam runājuši par nepieciešamību dibināt māju apsaimniekošanas biedrības. Salīdzinot ar citām Vidzemes pilsētām, Valka šajā ziņā ir ļoti atpalikusi, un vairs nav kur atkāpties. Kamēr šo biedrību jeb apvienību nebūs, daudzas māju sakārtošanas lietas nav iespējams atrisināt. Nākamgad atvērs vairākas Eiropas fondu programmas un kredītlīnijas, kuras nepalīdzēs pašvaldībām. Šīs programmas paredzētas māju apsaimniekošanas biedrībām. Valkā nav nevienas šādas biedrības. Iedzīvotāji individuāli piezvana pa tālruni uz domes nodaļām un pamāca, kas jādara, nevis rīko iedzīvotāju sapulces, lai kopīgi izlemtu mājas likteni. Pēc dzīvokļu privatizācijas nākamais loģiskais solis ir rūpēties par tā uzturēšanu. Ar domes resursiem tas nekad nebūs iespējams. Mums ir statistika un ziņas par tām tehniski labajām mājām, kuru sakārtošanā nav jāiegulda desmiti tūkstoši latu. Domes speciālisti ir gatavi palīdzēt sagatavot projektus un sniegt visas nepieciešamās konsultācijas. Mums ir zināmi daudzi valcēnieši, kuri Valmierā ir izgājuši šo ceļu, un ikviens no viņiem pastāstīs par pozitīvajām izmaiņām savā dzīvē. Ir pēdējais brīdis šīs lietas risināt, jo 2009. gadā izmaksu cenas krasi pieaugs. Energoresursu cenas palielinās strauji. Jau tagad ir gadījumi, kad domei atsakās piegādāt kurināmo un citus materiālus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, jo citviet var pārdot dārgāk. Tāds ir tirgus. Mēs sakām paldies godprātīgajiem piegādātājiem, kuri pilda savas saistības.
– Mūsu lasītāja daktere Marianna Ķire jautā, kāds būs rēķins par siltumu aukstajos mēnešos, ja siltajā novembrī tas bija tik liels pie knapi siltiem radiatoriem.
– Pagaidām maksa nemainīsies, tomēr mēs nevaram zīlēt un dzelžaini pateikt, ka izmaiņu nebūs nekādā gadījumā. Mūsu apsildes automātika ir noregulēta, kā pieņemts uz domes lēmumā. Dzīvoklī jābūt 18 grādiem, un temperatūra tiek regulēts automātiski. Ja termometrs dzīvoklī rāda zemāku temperatūru, nevajag kautrēties un vajag ziņot siltumapgādes dienestam. Speciālisti izvērtēs katru gadījumu. Vēlreiz uzsveru — kamēr kompleksi neatrisināsim mājas sakārtošanas problēmas, turpināsies savstarpējie ķīviņi, citam cita aizvainošana. Viss risināms soli pa solim, balstoties uz savstarpēju izpratni un risinājumu meklēšanu. Piemēram, nākamgad izstrādāsim projektu un mainīsim Rīgas ielas 5. nama apkures sistēmu, kas izveidota tehniski pilnīgi aplami. Mums šīs mājas ir zināmas. Šogad esam sākuši rekonstruēt siltumtrasi Stendera ielā un Lauktehnikas dzīvojamo māju rajonā. Darbus turpināsim.
– Vai komunālo maksājumu parādnieku skaits ir samazinājies un kāda ir tendence?
– Diemžēl nesamaksātās naudas daudzums par pakalpojumiem ir ievērojams? Šis ir pirmais gads, kad kopējā parādu masa samazināsies. Viens no iemesliem ir tas, ka neatļāvām privatizēt dzīvokļus ar parādu. Otrs aspekts ir sekmīgais parādu piedzīšanas darbs ar tiesu palīdzību. Ir maznodrošinātas ģimenes, kuras patiešām nespēj norēķināties. Esam pieņēmuši lēmumu sociālā nama vajadzībām iekārtot trešo stāvu. Tas ir daļējs problēmas risinājums un iespēja palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri patiešām nespēj samaksāt prasīto. Mainoties finansiālajam stāvoklim, šie cilvēki atkal pārietu uz ierastajiem dzīvokļiem. Pašvaldībai brīvu dzīvokļu vairs nav. Valkā vairāk nekā 100 cilvēku stāv rindā, lai izmainītu dzīves apstākļus.
– Vai daļa parādu nav ierēķināta apkures izmaksās?
– Kategoriski — nē. Ja kādam interesē siltuma tarifu sastādīšanas metodika, domes finanšu analītiķe Geņa Spiridonova ir gatava detalizēti izstāstīt, kādi komponenti veido siltuma izmaksas.
