Smiltene ir tik skaista Ziemassvētku rotās, tik saposta kā nekad agrāk. No iebraucējiem un caurbraucējiem ir dzirdēts tik daudz komplimentu kā nekad agrāk.
Smiltene ir tik skaista Ziemassvētku rotās, tik saposta kā nekad agrāk. No iebraucējiem un caurbraucējiem ir dzirdēts tik daudz komplimentu kā nekad agrāk.
Varbūt tieši tas pamudina jauniešus nodarboties ar vandalismu, demolēšanu, ārdīšanos, spridzināšanām, jaukšanām, raušanām un laušanām. Bet kas tad? Necieņa, atmaksa, bara instinkts vai kas cits?
Arī Smiltenes ģimnāzija pēdējo mēnešu laikā ir saņēmusi savu devu — nodedzināts atkritumu konteiners, izdemolēts sporta laukums, nosmērētas ēkas sienas un logi, izrauti apstādījumi.
Skaidrs, ka to dara jaunieši, un ne jau no Marsa viņi ir ieradušies. Tie taču ir mūsu pašu bērni, mazbērni un mazmazbērni. Mūsu pašu audzināti un skoloti. Un kurš ir vainīgais? Vecāki uzskata, ka skolas un policija, kuras nekā neredz, savukārt skolas un policija vaino vecākus. Vecākiem šajā sakarā ir īpašs teiciens: “Kad mēs augām, tad gan tā nebija.” Un kā tad bija?
Arī tagad ir zaļa zāle, zilas debesis un saldas zemenes. Arī tagad skolās ir kas māca un mācās, ir vērtējumi un piezīmes, ir mācību programmas un grāmatas, ir teicamnieki un nesekmīgie, ir olimpiāžu uzvarētāji un blēņdari, ir dažādi pulciņi un vecāku sanāksmes.
Neticiet nevienam, kurš saka, ka skolas nedara neko jauniešu audzināšanā. Gluži otrādi, pat pārāk daudz laika tiek atņemts tiešajam mācību darbam, lai skolēnos ieaudzinātu vērtības, dzīves gudrības, drošības sajūtu, līdzjūtību, ētiku, sapratni, vides aizsardzību un rūpes par savu veselību.
Vienu no nelaimēm es zinu skaidri — mēs, vecāki un vecvecāki, pārāk maz liekam saviem bērniem strādāt. Visu laiku viņus saudzējam un daudzas lietas pat izdarām viņu vietā.
Ir uzsnidzis sengaidītais sniegs, Ziemassvētki nes gaišuma sajūtas, un skolēniem sāksies brīvdienu laiks. Laiks, kad jaunieši no rītiem ilgi jo ilgi guļ, bet vakara stundās sāk uzdzīvi.
Es aicinu jūs, jaunieši, un apelēju pie jūsu sirdsapziņas nepostīt, saudzēt, priecāties par skaisto, just līdzi vājākiem un neaizsargātākiem.
Es aicinu vecākus, Smiltenes un apkārtnes sabiedrību uz kopīgu sadarbību — ikvienam būt atbildīgam par to, kas notiek mums apkārt. Redzot nekārtības, aizrādīt var un drīkst ikviens. Mēs taču esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinājām, vai ne?
Ikvienam vēlu sirdsprieku un sapratni Ziemassvētku laikā! Mīlestību un atbalstu visa gada garumā!
