Ja pasaulē viss notiktu tā, kā tam vajadzētu būt, tad visas tautas un valdības domātu tikai par to, kā pabarot pieaugošo planētas apdzīvotāju skaitu, vienlaikus bažījoties par vides deklarāciju, kam seko klimata izmaiņas. Vēl visi kopā pūlētos, lai cilvēci atbrīvotu no bīstamu vīrusslimību izplatīšanās.Bet īstenība ir tāda, ka pasaules līderiem jādomā gan par agresīvā islāmisma sērgas apturēšanu, gan par Krievijas revanšistisko tieksmju iegrožošanu, kas pastiprina bruņošanās sacensību.Mums, latviešiem, lielākās bažas rada tieši Krievijas agresivitāte un neaprēķinātība. Putinismu kā politikas dominanti populārais rakstnieks Dmitrijs Bikovs nodēvējis par “hotentotu ideoloģiju”. Šī ideoloģija paredz, ka labi ir tikai tas, kas ir labi man un manai brālībai. Krieviski brālības vietā lieto vārdu “bratva”, kas ir tipisks kriminālo aprindu žargons. Starp citu, vērīgākie krievi jau drīz pēc Putina nokļūšanas Kremlī sacerēja anekdotes, kur Putins un viņa draugi viens otru uzrunāja par “bratelo”, bet amerikāņu diplomāts bija ievērojis, ka varu Krievzemē sagrābuši kriminālie elementi, kur Putinam ierādīta alfa-tēviņa (alfa-dog) loma. Mūsdienās komplimenti kļuvuši daudz rupjāki, itin bieži tiek lietots tas necenzētais vārds, ko apzīmē ar ikss, igrek un vēl vienu savādu zīmi”, proti, šo uz sētām rakstīto vārdu papildinot ar izskaņu -lo. Tā kriminālās aprindās apzīmē to, kas sevišķi liels. Viktors Šenderovičs pavisam atklāti uzskaita visu Putina līdzgaitnieku kriminālo pagātni un korumpētību.Tas nozīmē, – hotentotu ideoloģija paredz, ka Krievijā labi ir tikai tas, kas ir labi pie varas nokļuvušajam kriminālajam grupējumam, izliekoties neredzam, ka valstī dzīvo arī vienkāršā tauta. Analītiķi spiesti atzīt, ka uz tautas dzīves apstākļiem visai mazu ietekmi atstājušas Rietumu ieviestās sankcijas, toties Kremļa izlolotās pretsankcijas gan novedušas pie cenu celšanās par aptuveni 30 procentiem.Ir jāsaprot, ka pieaugošie bruņošanās izdevumi apvienojumā ar valsts budžeta izlaupīšanu ir līdzekļi, kas tiek atņemti vienkāršajai tautai. Papildus jāpieskaita tie izdevumi, kas birst kā caurā maisā, lai uzturētu pie dzīvības anektētās Krimas divus miljonus, kam jāpieskaita divas reizes lielāks aplaimojamo skaits Donbasā.Vienlaikus netiek žēloti nekādi līdzekļi, lai zombētu smadzenes vienkāršajai tautai. Pašlaik notiek cīniņi par faktiski pēdējā objektīvā ziņu dienesta – radio “Eho Moskvi” – likvidāciju, tajā pat laikā tiek veidoti radio un televīzijas raidījumi 35 ārvalstu tautu valodās. Ar melu propagandas līdzekļiem tiek panākts, ka vairums sabiedrības Putinu sāk uzskatīt par vienīgo dižvīru, kurš spējīgs atjaunot Krievijas impēriju tās kādreizējā varenībā. Un pavisam klusi skan kurnēšana par iesaldētajām pensijām, kas apvienojumā ar inflāciju palielina tautas nabadzību. Un pavisam kā savdabji liekas tie brīvdomātāji, kuri Putina runu tekstus sāk salīdzināt ar Hitlera runām, atrodot pārāk daudz sakritību, pat veselas rindkopas saskan burts burtā.Ar ko tas izskaidrojams? Atbildi mums sniedz par psihoanalīzes tēvu uzskatītais Zigmunds Freids: “Masas nekad nav pazinušas alkas pēc patiesības. Tās pieprasa ilūzijas, bez kurām tās nespēj dzīvot.”Atliek piebilst, ka arī ilūziju zaudēšanu vēsture pazīst. Un tad notiek kā ar Musolīni, kuru kādreiz dievināja, bet beigu galā pakāra aiz kājām. Bet noteiktā vēstures posmā ilūzijas ir tautu virzošais spēks. Lai pieminam 1938. gadu, kad gan PSRS, gan Vācijā masas piedzīvoja neparedzētu entuziasmu un dzīvesprieku.Pagaidām Putins var lepoties, ka zelta un valūtas rezerves valstī saglabājas aptuveni 450 miljardu dolāru apjomā. Zeltu glabā Centrālā banka, bet naftas dolāri, kas vairs netiek papildināti, iekļauti stabilizācijas fondā, ar ko rīkojas valdība, proti, Putins. Summa it kā liela, bet Ķīnas rezerves esot deviņas reizes lielākas. Rubļa stabilizācijai šogad iztērēti 38 miljardi. Drīzumā, un to nenoliedz gudrākais finansists Aleksejs Kudrins – rublis var nostabilizēties pie interesantas robežas, kad viens dolārs maksās 50 rubļu, bet viens eiro – 60 rubļu. Viss atkarīgs, cik nopietni Putins ieklausīsies pasaules politisko līderu brīdinājumos, tajā skaitā Brisbenā izteiktos, kāda būs notikumu attīstība tā sauktajā Mazkrievijā. Eksperti lēš, ka avantūras sekas krievu tauta pa īstam izjutīs tikai 2016. gadā.Pāris vārdos par draudiem Latvijai. Zinām taču, ka tepat Latvijā pietiek putinistu, kuri gatavi grauzt mūsu valsti no iekšpuses. Un neviens no viņiem nesaprot tos Maskavas politiķus, kuri draud glābt visus krievvalodīgos, pārvēršot drupās un pelnos visas trīs Baltijas valstis. Ja tā patiešām notiktu, tad taču skaidrs, ka par pīšļiem tiktu pārvērsti arī glābjamais miljons krievvalodīgo.Kamēr neprognozējamo Krieviju vadīs psihiski slims cilvēks, tikmēr mums jārēķinās ar jebkuru scenāriju. Būtu labi, ja šādas briesmas saliedētu ne tikai latviešu sabiedrību, bet arī politiķus. Būsim patiesi, jaunievēlētais Saeimas sastāvs ir nedaudz labāks par iepriekšējo. Arī valdība liekas kopumā darba spējīga. Kamēr žurnālisti turpina tēmu par Āboltiņu vai politisko kļūdu Kaimiņu, atrodas opozicionāri, kuri cenšas Saeimas darbu ievirzīt neproduktīvā gultnē, dibinot absolūti nevajadzīgas izmeklēšanas komisijas. Teiksim, Zolitūdes traģēdiju izmeklē policija un prokuratūra, bet deputātu vienīgās iespējas būtu nepilnīgo likumu labošana. Tāpēc nav vajadzīgas komisijas. Šāda neproduktīva naudas tērēšana man atgādina sunīti, kuram bezdarbības dēļ patīk laizīt sev vienu vietu.Ja situāciju Latvijā vērtējam kopumā, tad spēkā ir iepriekš citētais Zigmunda Freida aforisms.
