“Man tiešām kauns, ka dzīvoju starp tādiem cilvēkiem,” tā savu rakstāmo par pagājušonedēļ Valkā atklāto restorānu uzsāk kāda portāla www.ziemellatvija.lv apmeklētāja. Līdz šim valcēnieši čīkstējuši, ka nav vakaros kur paēst, un, kad beidzot durvis vērusi jauna ēdināšanas iestāde, atkal viss ir slikti. Viņa aicina interneta vidē “neizgāzt” savu žulti, bet būt nedaudz iecietīgākiem un rēķināties, ka jaunā restorāna īpašnieki ir izraudzītā ceļa pašā sākumā un kuram tad sākumā iet gludi. Nenoliedzami, viss varēja būt vēl glaunāk, ja jau ēstuve nes restorāna vārdu, taču vai nav jāpriecājas par to vien, ka pēc tik daudziem gadiem pilsētā uzņēmīga jauna ģimene no kaimiņpilsētas Valgas nebaidījās šeit uzsākt savu biznesu. Manuprāt, šis ir viens no reālākajiem piemēriem, kas apliecina visur skandināto saukli “Viena pilsēta divās valstīs”, tāpēc vēl jo vairāk savos komentāros ir nekorekti norādīt, ka Latvijā “ienākuši” Igaunijas krievi. Vai tad mēs nedzīvojam pierobežā, kur gadiem sadzīvojušas trīs valodas – latviešu, igauņu un krievu? Un tagad, kad restorāna saimnieki sākuši darbu acīmredzot ierunājas latvieša skaudīgā daba. Gadiem pilsētā stāvējušas tukšas bijušo ēdināšanas iestāžu telpas, taču tik vien esam dzirdējuši kā čīkstēšanu, ka Valkā neko nevienam nevajag, ka viss ir slikti, naudas nav, tāpēc labāk neko neuzsākt. Taču, par laimi, ir arī pozitīvi piemēri, un šis ir viens no tiem. Tāpat kā vietējie ēdināšanas uzņēmumi SIA “Rozi” un bistro “Jumis”, kurš savus klientus noturējuši ar garšīgu ikdienas ēdienu. iltajām un garšīgajām pusdienām, tāpēc visi uz mācībām dodas ar prieku. Bistro atvērts arī tirdzniecības centrā “Walk’”, bet iespēju, kur ēdienu gatavo pēc pasūtījuma, līdz šim nebija.
