Valkā, Lugažu laukumā, visnotaļ svinīgos apstākļos ir atklāts piemineklis pirmajam Latvijas Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim. Šis notikums raisīja lielu vietējo iedzīvotāju interesi.
Nozīmīgajā pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās un uzrunas teica arī eksprezidenti Guntis Ulmanis, Valdis Zatlers un ZZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Saietā piedalījās arī Nacionālo Bruņoto spēku Goda sardze un NBS štāba orķestris.
Nolemj dibināt valstiSvinīgu uzrunu teica Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, stāstot par vēsturiskajiem notikumiem un skaidrojot, kāpēc pieminekļa uzstādīšanas vietai izvēlēta Valka un tieši 15. novembris. “Tā ir loģiska un uz vēsturiskiem faktiem balstīta patiesība. 1916. gadā Kārlis Ulmanis, tāpat kā ļoti daudz inteliģences pārstāvju, pārcēlās uz dzīvi Valkā un aktīvi darbojās kā agronoms un sabiedrisks darbinieks, lasot lekcijas par gūto pieredzi Amerikā,” stāsta V. A. Krauklis. Tieši Ulmanis 1917. gada martā Rīgas Lauksaimniecības centrālās biedrības rīkotajā pilnsapulcē Valkā pirmo reizi uzstājās ar runu, kurā aicināja dibināt latviešu zemnieku politisku organizāciju. Viņš arī kļuva par tās pirmo vadītāju. 1918. gada 15. novembrī laikraksta “Līdums” telpās pēc Kārļa Ulmaņa iniciatīvas atkal sapulcējās Latvijas Zemnieku savienības centrālās padomes paplašinātā apspriede, kur nolemj, ka pēc trijām dienām, 1918. gada 18. novembrī, Rīgā, ir jānotiek publiskajam aktam – Latvijas valsts neatkarības pasludināšanai. Arī vieta nav izvēlēta nejauši, jo viens no Lugažu laukuma parka ozoliem ir Kārļa Ulmaņa stādīts. Tāpēc tā ir īstā vieta šim piemineklim.Nekad nešaubījās par LatvijuGuntis Ulmanis atcerējās epizodes no savas dzīves 90. gadu sākumā, kad viņš bija pārmeklējis vairāk nekā 20 vietas dažādās Padomju savienības pilsētās, cietumos un nometnēs, lai atrastu vietu, kur Kārlis Ulmanis pavadījis dzīves pēdējos mēnešus un kur viņš atdusas. “Politiķis, tautas modinātājs, valsts veidotājs, ceļinieks, trimdinieks un moceklis. Kārlis Ulmanis nekad nebūs miris. Varbūt tā ir likteņa ironija, ka visi mūsu centieni ar lielāko pasaules valstu aktīvu iesaistīšanos, centieni izpētīt dokumentus visādos veidos ir noveduši pie neziņas. Varbūt tas ir simboliski, lai vadoni pieminētu un atcerētos mūžu mūžos. Kārlis Ulmanis nekad nešaubījās par Latviju. Viņš aicināja latviešu tautu būt pašapzinīgai, atbildīgai un darbīgai, lai sasniegtu galveno mērķi – uzbūvēt stipru Latviju,” uzskata Guntis Ulmanis. Viņš norāda, ka daudzas lietas, ko norādīja mūsu senči ar Kārli Ulmani priekšgalā, risināmi vēl šodien. Viņa krūšutēls Valkā ir kā ceļazīme, kas atgādina par mūsu pienākumiem un misiju.Valdis Zatlers pateicās askētiskā pieminekļa autoriem Artai Dumpei un Ivaram Feldbergam par paveikto darbu. “Šis piemineklis greznotu ikvienu Latvijas pilsētu, taču izvēlēta ir Valka. Paldies visiem valcēniešiem, kuri šo pieminekli pieņēma un cēla godā. Šis piemineklis pieder tautai un ir noteiktas tautas daļas izlolots,” nešaubās V. Zatlers.
Pienākas galvaspilsētas godsPasākuma vadītājs Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis sacīja, ka šī ir jau otrā reize šogad, kad Valkai pienākas Latvijas galvaspilsētas gods un tā var droši konkurēt ar Rīgu. Pirmā bija svētki saistībā ar Jāņa Cimzes 200. jubilejas atzīmēšanu. Pieminekli iesvētīja Valkas-Lugažu luterāņu draudzes mācītājs Gints Polis. Svinību dalībniekus uzrunāja arī Valkas ģimnāzijas 12. klases skolnieks Jānis Gudēns un Kārķu pamatskolas mazpulcēnu grupa. Muzicēja Valkas ģimnāzijas koris Ineses Niklavičas vadībā.Kārļa Ulmaņa krūšutēls ir veidots pēc Kārļa Zāles 1937. gadā veidotā Kārļa Ulmaņa krūšutēla meta, ko pasūtīja Latvijas Valsts Universitāte. 2,5 metrus augstais krūšutēls veidots no Somijas granīta, postaments darināts no Latvijas granīta.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
