Interesantu atradumu Smiltenes piepilsētas mežā, Abula upē, šonedēļ uzgājuši Variņu pagasta uzņēmuma “MV Līvas” strādnieki, kuri tur būvē gājēju tiltiņu pāri upei. Pateicoties viņu vērībai, pēc 24 gadiem dienasgaismu ieraudzījis pudelē ielikts vēstījums ar sveicienu “visiem lieliem un maziem Latvijas bērniem”. To parakstījušas Dace, Marika un Elīna (uzvārdi nav norādīti), kuras tobrīd, pēc rokraksta un zīmējumiem spriežot, bijušas bērna vai pusaudža vecumā.
Aicinām atsaukties autores!Savu atradumu celtnieki uzticēja “Ziemeļlatvijai” ar vēlējumu, ka varbūt šo ziņu izlasīs un atsauksies zīmītes autores, kurām tagad, visticamāk, ir jau pašām savi bērni. Ja līdz viņām nonāk šī ziņa par atradumu, aicinām vērsties Daci, Mariku vai Elīnu “Ziemeļlatvijas” redakcijā, lai pastāstītu, kāpēc viņām toreiz radās šī ideja un lai pakavētos bērnības atmiņās.Nav iespējams pateikt, cik tālu ceļu pudele “kuģojusi” pa Abula upīti. Celtnieki to uzgāja aptuveni 100 metru attālumā no Abula ietekas Tepera ezerā, kur pēc akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Austrumvidzemes mežsaimniecības pasūtījuma būvē gājēju un velosipēdistu tiltiņu pāri upei.Stikla pudeli (ļoti iespējams, “pepsi – colas”) celtnieki pamanīja sanesumā, kas izveidojies upes krastā. Ieraugot pudelē zīmīti, viņus pārņēma ziņkārība, kas gan tajā ir rakstīts. Ar skrūves palīdzību tika izvilkts gar malām jau nodrupušais korķis un izdabūta no pudeles zīmīte, ko celtnieki vērtē par interesantu atradumu. Par līdzīgiem gadījumiem viņi līdz šim lasījuši tikai ārzemju ziņās.Zīmīgi, ka šis triju meiteņu sveiciens lieliem un maziem Latvijas bērniem ar piebildi, ka katrs pats ir savas laimes kalējs, uziets tieši tagad – tikai dažas dienas pirms tam, kad Latvijas Republika svinēs savu 96. dzimšanas dienu.Tajā tālajā 1990. gada jūnija dienā, kad trijotne iemeta upē pudeli ar zīmīti, bija pagājis tikai aptuveni pusotrs mēnesis kopš 4. maija, kad ar Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu tika pasludināta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācija, atjaunojot Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku valsti. Pēc Padomju Savienības sastāvā aizvadītiem gadu desmitiem Latvija atkal kļuva brīva.
Bagātība, kas jānosargā Toreiz vēl priekšā bija 1991. gada janvāra barikādes un citi Latvijas valsts neatkarību apdraudoši notikumi. Tagad aiz muguras Latvijai un tās iedzīvotājiem šajos 24 gados ir arī “treknie gadi”, ekonomiskā krīze, cilvēku masveida izceļošana uz ārzemēm un citi politiski, ekonomiski un sociāli procesi. Taču joprojām esam ļoti bagāti, – mums, latviešiem, joprojām ir sava valsts, un neesam pievīluši arī tās trīs meitenes, kuri pirms 24 gadiem, rakstot zīmīti, cerīgi raudzījās nākotnē, ticot, ka mazi un lieli latvieši visi kopā izkals sev laimi.Šis atradums laika ziņā ir ļoti simbolisks, piekrīt LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas meža iecirkņa vadītājs Normunds Vīksna, izrādot “Ziemeļlatvijai” atraduma vietu. Toreiz, 1990. gadā, viņš studēja Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā un nedaudz vēlāk bija barikāžu sargu vidū. Tagad, pēc 24 gadiem, Latvijā N. Vīksna jūtas labi, kā mājās, jo viņam šeit ir ģimene, dzīves vieta, draugi. “Esmu priecīgs par to ka varu dzīvot savā dzimtajā pusē un darīt to, kas man patīk. Novēlu ikvienam piedomāt, lai arī turpmāk mūsu Latvijas valsts nekļūtu atkarīga no kāda cita,” teic N. Vīksna.
