Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola gatavojas salidojumam

1. jūnijā Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola aicina visus, kuri šeit ir mācījušies vai strādājuši un kuri joprojām sajūt piederību šai vietai, atnākt, atbraukt, atlidot, lai kopā nosvinētu skolas 85 gadu jubileju.

Skolas ēka ir sākta celt 1938. gadā, bet jau pēc 11 mēnešiem – 1939. gada oktobrī – durvis vēra Apes Valsts pirmās pakāpes pamatskola.

Lai sajustu kopības sajūtu un atgrieztos bērnības un jaunības atmiņās, Apes pamatskola 1. jūnijā aicina uz skolas salidojumu. Svinīga daļa norisināsies Apes pilsētas estrādē pulksten 18, kur gaidāmas svētku uzrunas, dažādi muzikāli pārsteigumi un ne tikai. Visiem kopā būs iespēja nodziedāt skolas dziesmu, kas tapusi pateicoties autoriem Marikai Čerņavskai un Kasparam Kamberkalnam. Tā svinīgos brīžos skan jau 25 gadus.

Pasākuma noslēgumā plānota pulcēšanās uz kopīgu foto, lai redzētu, cik daudz ir tādu, kuri Apes skolu sauc par savu. Savukārt pulksten 22 skolas zālē sāks skanēt deju mūzika, kur, tāpat kā toreiz, varēs uzlūgt meiteni no savas klases.

Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas direktore Dina Meistere uzsver: “Ir mainījušies nosaukumi, pastāvošās iekārtas, novadi, bet skolas jubilejas svinības ir nemainīga vērtība jau gadiem. Vairāki simti no tuvām un tālām vietām salido Apē, lai svinētu dzīvi, un nav svarīgi, ko liktenis katram no mums ir lēmis, svarīgi, lai mēs to pieņemtu kā jaunu mācību stundu – viss, ko uzzini vai paveic, atver durvis uz nākamo uzdevumu.”

Apes pamatskola var lepoties ar sakoptu un apzaļumotu apkārtni, ir pat neliela estrādīte. Blakus skolai ierīkota zaļā klase, kurā notiek mācību un audzināšanas nodarbības. Ziemas mēnešos skolēniem ir lieliska iespēja slidot un slēpot turpat blakus. Mācību telpas ir aprīkotas ar nepieciešamām ierīcēm gan skolēnu, gan skolotāju darbam – datoriem, projektoriem, ekrāniem, interaktīvajām tāfelēm.

“Ir teiciens – skola otrās mājas. Man tā ir no agras bērnības, jo mamma strādāja skolā un brīžos, kad nebija, kur atstāt, ņēma līdzi uz darbu. Te mācījās tētis, mēs ar brāli un mani bērni. Un jau trīs gadu desmiti Apes skola ir mana darbavieta. Paskatoties atpakaļ, reizēm šķiet, ka nevis es izvēlējos šo vietu, bet vieta izvēlējās mani, jo vairākas reizes esmu mēģinājusi aiziet, kaut ko mainīt savā dzīvē, bet dažādi notikumi, pārpratumi, tikšanās ar cilvēkiem mani atveda atpakaļ. Šogad 1. jūlijā būs desmit gadi, kopš piekritu kļūt par direktori. Tas nenācās viegli, jo tā vairs nav noteikta joma, kuru pārzini, bet atbildība par cilvēkiem, procesiem, ēkām. Tas nebūtu iespējams, ja apkārt nebūtu cilvēki, kuri strādā kopā ar mani. Ir radusies pārliecība, ka katrs no mums šo vietu neuztver tikai kā darbu, bet kā kaut ko tuvāku, personīgāku un jūt atbildību ne tikai par savu tiešo darbu,” atklāj D. Meistere.

Pamatskolā šogad realizē divas izglītības programmas – vispārējās un speciālās pamatizglītības pro­grammu izglītojamajiem ar mācīšanas traucējumiem. Skolas gaiteņus pieskandina 125 skolēnu balsis. Iestādes telpās tiek realizētas izglītības projektu, interešu izglītības, sporta, mākslas un mūzikas profesionālās izglītības programmas un jaunsargu apmācības. Skolēniem tiek piedāvātas arī karjeras konsultanta nodarbības. Ir iespēja saņemt psihologa un logopēda atbalstu, kā arī skolā ir pagarinātās grupas nodarbības. Sadarbībā ar Cēsu un Valmieras autobusu parkiem skolēniem ir nodrošināts transports nokļūšanai no mājām uz skolu un atpakaļ. Pēc vecāku iniciatīvas tiek piedāvāts launags 1.–9. klašu izglītojamajiem.

“Mācību gads tuvojas noslēgumam un, paraugoties atpakaļ, redzam, ka tas ir bijis piepildīts ar mācību olimpiādēm, konkursiem, tālākizglītību, skolēnu pašpārvaldes un vecāku aktīvu darbošanos un visur ir panākumi un redzami rezultāti. Katrs gads skolā kļūs aizvien dinamiskāks, paveras jaunas iespējas, bet diennaktī ir tikai 24 stundas, tādēļ jāizvērtē, lai noteicošā ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Joprojām cenšamies saglabāt vērtības, kuras par spīti tam, ka tehnoloģijas pārņem audzināšanas funkcijas ģimenēs, veido cilvēku par cilvēku – pienākums, atbildība, līdzjūtību un mīlestība pret sevi un tuvāko. Es lepojos ar mūsu skolas bērniem, darbiniekiem, vecākiem, jo tikai kopā mēs šo vietu veidojam tādu, kādā vēlamies dzīvot,” tā D. Meistere.