Beidzot esam sagaidījuši sniegu, un, ikdienas darbus darot, fonā skanošās “Latvijas Radio 2” dziesmas vairs neliekas neloģiskas.
Beidzot esam sagaidījuši sniegu, un, ikdienas darbus darot, fonā skanošās “Latvijas Radio 2” dziesmas vairs neliekas neloģiskas. Nezinu, vai vainīgs mans nīgrais noskaņojums par garo un dubļaino rudeni, bet ļoti kaitina, ka Ziemassvētku dziesmas tiek ņurcītas un trallinātas teju kopš novembra sākuma. Līdzīgas sajūtas mani pārņem arī vasarā, kad mūzikas komerciālais rats ar “līgo, līgo!” sāk griezties krietni vien pirms Jāņiem. Kad svētki pienākuši, visas dziesmas jau tik ļoti izdziedātas, ka nav nekāds brīnums — īpašā noskaņa pazudusi.
Atceros Ziemassvētkus savā bērnībā, kad gada noslēguma galvenais pasākums bija Jaungads un pie bērniem ciemos nāca nevis Ziemassvētku vecītis, bet Salatētis ar savu draudzeni Sniegbaltīti. Tolaik Ziemassvētku dziesmas klausījāmies, tverot radioviļņus no tālām, aiz dzelzs aizkara paslēptām zemēm. Ticiet vai ne, bet melodijas skanēja gluži citādi. Varbūt tā ir tikai nostalģija pēc bērnības, bet tomēr…
Atkal klāt gada izskaņa, un tā gribas, lai arī mani bērni pēc gadiem varētu salīdzināt un teikt: “Kad mēs augām…” Diemžēl īstu noskaņu radīt ir ļoti grūti, bet, protams, var. Katrā gadījumā daudz vairāk gaišu atmiņu ir no egles zarā iedegtas svecītes nekā no krāsainā un uzbāzīgā veikalu sturmēšanas drudža. Tā vismaz vajadzētu būt.
Vēl kāds ticējums, kas gan vairāk saistās ar pašu gada izskaņu, bet pildīt to var sākt jau Ziemassvētkos. Lai nākamais gads būtu bagāts, jānokārto visi vecā gada parādi. Tieši tāpēc šajā laikā īpaši uzbango labdarības vilnis. Cenšamies kārtot savus sirdsapziņas parādus.
Jauki, ja uzņēmumi kaut vai reizi gadā atceras savus pensijā aizgājušos darbiniekus. Smiltenē ir vairāki šādi gaiši piemēri.
Jauki, ja direktors, priekšsēdētājs vai uzņēmuma īpašnieks, novērtējot savus darbiniekus, līdz ar papīra atklātni un dzejolīti spēj sarūpēt arī kādu taustāmāku dāvaniņu.
Tie ir mazie prieciņi, kas palīdz radīt svētku noskaņojumu.
Ja tā visa nav, var arī kā misters Bīns, — ņemt un sūtīt sev svētku apsveikumus. Tādi laiki.
