Viens no mītiem ir sagrauts, – jaunajiem zinātniekiem nav briļļu. Ar šādu atziņu Smiltenes ģimnāzijā noslēdzās Vidzemes augstskolas jauno zinātnieku tikšanās ar vecāko klašu skolēniem.
Ģimnāzisti stundu garo zinātnieku uzstāšanos klausījās ar interesi līdz pat noslēgumam. “Tiešām nebiju domājis, ka zinātni var pasniegt tik interesanti. Iepriekš redzētie mācību materiāli, kur runā zinātnieki, ir diezgan garlaicīgi, bet šis pasākums bija foršs,” spriež Ivars Bobrovs no 12.a klases.
Potenciālu saredz reģionosTieši Ivaru, pateicoties viņa replikai par jau minētājām brillēm, jaunie zinātnieki uzaicināja ierunāt kameras priekšā video, izstāstot savus iespaidus, ko tālāk izplatīs internetā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) mājas lapā.LJZA sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju īsteno projektu “Zinātnes popularizēšana reģionos”. Jaunie zinātnieki šoruden dodas arī uz skolām Vidzemē, lai stāstītu vidusskolēniem par zinātni un zinātniekiem un mudinātu tālāk studēt augstskolās un izvēlēties zinātnieka karjeru, informē LJZA pārstāve Zane Jansone. Projekts tiek īstenots ar Ināras un Borisa Teterevu fonda atbalstu.Smiltenes ģimnāzija jaunos zinātniekus uzņēma aizvadītajā nedēļā. Pie ģimnāzistiem viesojās LJZA sadarbības partnera – Vidzemes augstskolas – mācībspēki: rektors Gatis Krūmiņš, akadēmiskais zinātņu prorektors Visvaldis Valtenbergs un zināšanu un tehnoloģiju centra direktors Kaspars Osis. Sarunas tēma bija Latvijas zinātnieku veiksmes stāsti, zināšanu pārnese uz sabiedrību un tautsaimniecību un praktiski padomi, kā kļūt par labu zinātnieku. Viens no projekta mērķiem ir zinātnes popularizēšana sabiedrībā un dažādu stereotipu un aizspriedumu par zinātniekiem laušana, “Ziemeļlatvijai” stāsta vēstures zinātņu doktors, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Piemēram, jaunieši katrā skolā prasot, kāds izskatās zinātnieks, un izplatītākais stereotips ir “dīvains cilvēks halātā, ar brillēm un bārdu”. “Mēs parādām, ka ir citādāk, arī lai motivētu jaunos cilvēkus, jo mums ir ļoti maz jauno zinātnieku. Nav noslēpums, ka liela daļa to Latvijas zinātnieku, kuri šobrīd aktīvi darbojas mūsu valstī un aiz tās robežām, nāk no reģioniem un mazpilsētu un lauku skolas ir bijušas pirmā vieta, kur talantīgie jaunieši ieguvuši zināšanas. Mūsu uzdevums ir panākt, lai reģionu jauniešu potenciāls tiktu pilnvērtīgi izmantots arī nākotnē un daudzi no viņiem papildinātu Latvijas zinātnieku rindas,” uzsver G. Krūmiņš.
Cik pietiks uzņēmībasSavs pienesums zinātnes jomā ir arī Smiltenes ģimnāzijai. Stāstot ģimnāzistiem, kā pakāpeniski var kļūt par jauno zinātnieku, politikas zinātņu doktors Visvaldis Valtenbergs pieminēja faktu, ka kopā ar Andri Kleperu (ģeogrāfijas zinātņu doktoru, Vidzemes augstskolas docētāju – redakcijas piezīme) palīdz izstrādāt ļoti svarīgu dokumentu – Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenāriju. A Klepers ir Smiltenes vidusskolas absolvents.V. Valtenbergs arī norādīja, ka jebkuram zinātniekam ir ļoti svarīga misija palīdzēt savai valstij un zinātniskie pētījumi Latvijai ir ļoti svarīgi. Piemēram, lai pārliecinātu Eiropas Savienību, ka Latvija kādā jomā ir izņēmuma gadījums, ar vārdiem nepietiek. Ir vajadzīgi pierādījumi (arī ekonomiskā analīze, dati, cipari), un tas ir zinātnieku darbs. Ja tikšanās ar skolēniem būs uzrunājusi par zinātni perspektīvā domāt kaut dažus cilvēkus, bija vērts to rīkot, pēc pasākuma Smiltenes ģimnāzijā teic G. Krūmiņš.“Droši vien zālē kāds tāds bija, tikai neteica,” pieļauj Pēteris Kaupe no 11.b klases. Viņš pats to vidū neesot, jo gribot darboties praktiski un studēt tehniskās zinātnes. Savukārt Ivars Bobrovs kā būtisku apsvērumu zinātnieka karjeras izvēlē nosauc katra uzņēmību pēc bakalaura grāda iegūšanas studēt tālāk maģistrantūrā un pēc tam – doktorantūrā. “Pagaidām domāju, ka es ilgāk par četriem gadiem studēt nevarētu,” spriež jaunietis.
