Lai nezaudētu ceļu remontā un būvē izmantojamu vērtīgu materiālu, Strenču novada dome vajadzības gadījumā ir gatava vērsties pret Valsts vides dienestu un apstrīdēt tai adresētos pārmetumus.
Šo trešdien Valsts vides dienests (VVD) informēja “Ziemeļlatviju” par to, ka Strenču novada dome Strenču pilsētas ūdensapgādes, kanalizācijas tīklu un ielu rekonstrukcijas laikā radušos būvniecības atkritumus uzglabā Gaujas upes aizsargjoslā un tās tuvumā, un atkritumu laukuma ierīkošana un darbības ar būvgružiem nav saskaņotas ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi.
Pārstrādās un izmantos otrreizVVD Valmieras reģionālā vides pārvalde vērtē Strenču novada domes rīcību kā pārkāpumu un lūgs pašvaldību sniegt paskaidrojumu par radušos situāciju, lai lemtu par lietas tālāko virzību, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.VVD uzsver, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu vides aizsardzības prasības ir nosakāmas gan atkritumu uzglabāšanas laukuma ierīkošanai, gan pašām atkritumu apsaimniekošanas darbībām, piemēram, atkritumu uzglabāšanai, šķirošanai, pārkraušanai, pārvadāšanai. Šādas darbības ir saskaņojamas ar VVD, un tām nepieciešamas atbilstošas atļaujas. Turklāt ūdenstilpņu aizsargjoslas ir īpaši aizsargājamas. “Tie nav nekādi atkritumi, bet otrreiz izmantojams būvniecības materiāls, kas uz laiku novietots vietā, kur to reciklēs jeb pārstrādās sīkākās frakcijās,” strikti uzsver Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš. Viņš atsaucas uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu, kura 1. pantā ir skaidri definēts jēdziens “atkritumi” – “jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties”. Savukārt pašvaldībai ne prātā nav nācis atbrīvoties no vecā asfalta un pārējiem atgūtajiem materiāliem. Pēc to pārstrādes teritorija tiks sakopta.Laukumā uz pašvaldības zemes Strenčos, Gaujas ielas galā, pašvaldība novietojusi no pilsētas ielām veco, demontēto asfaltu, smilti, šķembas, betona aku grodus un ķieģeļus. Tas ir pašvaldības īpašums, kas paredzēts pārstrādei ar speciālu tehniku turpat uz vietas, lai pēc tam tālāk izmantotu pašvaldības ceļu un ielu labošanā Strenču novadā. Šādi tiktu ietaupīta pašvaldības nauda, un būvdarbiem vajadzīgos resursus nevajadzētu pirkt. Novada domes izpilddirektors kā piemēru min pašvaldības ceļu ar grants segumu Jērcēnu pagastā, kur aptuveni 2,5 kilometrus garš posms pavasaros ir ļoti grūti izbraucams un ceļa virsmas būvē lieti noderētu šādi otrreiz pārstrādāti materiāli.Tagad Strenčos ir pabeigti visi plānotie darbi gan tranzītielas rekonstrukcijā, gan ūdenssaimniecības attīstības projekta ceturtajā kārtā. Viss būvdarbu laikā demontētais materiāls pilsētā ir novietots vairākās krautnēs, arī minētajā laukumā uz pašvaldības zemes netālu no Gaujas. “Ziemeļlatvija” pārliecinājās, ka laukumā novietotos demontētos materiālus no upes atdala zemes ceļš un stāvs krasts, un Gauja plūst zemāk. Strenču novada pašvaldība uzskata, ka nekāds bīstams piesārņojums upē no demontētajiem materiāliem nevar nokļūt. Savukārt vieta, kas ir tuvu upei, izvēlēta tāpēc, ka tai ērti piebraukt ar smago tehniku un tā atrodas tuvu pilsētai, kas nesadārdzina transportēšanas izmaksas.Vietējie bija šokāDrīzumā Strenču novada dome bija plānojusi izsludināt iepirkumu sakrāto, otrreiz izmantojamo būvmateriālu reciklēšanai. Tagad process faktiski ir apturēts, secina A. Auniņš. “Tagad ir jātiek skaidrībā, vai tie ir atkritumi vai būvniecības materiāli. Izejot no tā, sekos mūsu tālākās darbības. Pastāvēsim pie savas patiesības, vadoties no atkritumu apsaimniekošanas likuma, jo negrasāmies no šā materiāla atbrīvoties. Jebkuru administratīvo aktu var pārsūdzēt augstāk stāvošā institūcijā, ko mēs arī reāli darīsim. Saprotu, ka vide svarīga, bet nevajag pārspīlēt,” uzsver pašvaldības izpilddirektors. Līdz vakardienai Strenču novada dome oficiālu rakstveida paziņojumu no VVD vēl nebija saņēmusi. Par Strenču novada pašvaldības rīcību pret vidi VVD paziņojis raidījums “Vides fakti”, kas savukārt par to uzzinājis no vietējiem cilvēkiem.“Par to nav brīnums, jo šobrīd tur izskatās briesmīgi. Ja cilvēks pastaigājoties iet šai vietai garām, neko nezinot, viņam ir nepatīkams pārsteigums un šoks,” “Ziemeļlatvijai” stāsta kāda strencēniete, lūdzot nepublicēt viņas vārdu. Viņa uzskata, ka pašvaldībai iepriekš vajadzēja informēt sabiedrību par plānotajiem darbiem un par to, ka kaudze tur atradīsies tikai uz laiku.“Parasti pieredze ir tāda, – ja kaut ko kaut kur noliek, tas tur arī paliek. Un, ja atkal uznāk lieli plūdi, kā pēdējos gados, tad šī teritorija varētu applūst, un tas, kas tur ir, tiktu Gaujā,” domā sieviete.
