Grūti iedomāties kādu lielpilsētas bibliotēku, kurā ierasto apmeklētāju vietā ierodas saimnieces ar ievārījumu un konservu burciņām, degustē ēdienus, dzer tēju, apmainās receptēm un vienkārši parunājas par dzīvi. Tā ir lauku reģionu privilēģija.
To lieliski apzinās Bilskas kultūras pasākumu organizatore Gunita Ozoliņa un ciemata bibliotēkas vadītāja Malda Pabērza, vienkopus sapulcējot sievietes, kuras nav profesionālas pavāres, bet čaklas un izdomas bagātas saimnieces savā virtuvē. Ierodoties savlaicīgi uz pasākumu “Rudens manā burciņā”, viss jau notiek. Starp grāmatu plauktiem uzklāts galds, izrotātas līdzās cita citai atrodas atnestās burciņas. Ar karotītēm rokās pasākuma dalībnieces staigā ap galdu un degustē kādu no 23 pašu gatavotiem ēdieniem. “Nāc, mēs jau sākām! Vienkārši nevarējām nociesties,” iesaucas viena no tikšanās organizatorēm G. Ozoliņa.
Pārsteidz ar sēņu pastētiPie vainas nav izsalkums, bet daudzveidīgo un neierasto ēdienu buķete. Nereti ģimenēs ir iecienīta aknu pastēte, bet vai esat dzirdējuši par sēņu pastēti? To pirmo gadu eksperimenta nolūkos pamēģinājusi bilskēniete Regīna Čerņakovska. “Šogad sēņu bija ļoti daudz. Palika pāri, un domāju, kur likt. Tepat mūsu pašu pastā ir labs krievu žurnāls ar visādām ēdienu receptēm, tur arī izlasīju par sēņu pastēti. Nekas sarežģīts, taukos sacepu sīpolus līdz dzeltenumam, novārīju visparastākās bērzlapes, notecināju, pieliku klāt nedaudz sāli un pipariņus un visu sablendēju. Pastēti var likt uz maizes, pievienot mērcēm, zupai, kā vien vēlas,” par jaunatklājumu stāsta R. Čerņakovska.Tikpat apspriestas kā pastēte bija arī sievietes pagatavotās sēņu karbonādes želejā. Burciņa tukšojās strauji. “Ja ir kas tāds, gaļu uzturā var arī nelietot,” degustējot sēņu karbonādes želejā, spriež G. Ozoliņa. Ideja par šādu izpildījumu esot aizgūta no kādas paziņas Variņu pagastā. Jau vairākus gadus R. Čerņakovskas ģimenē sēņu karbonādes želejā ir lielā cieņa, arī tagad jau teju visas burciņas esot iztukšotas, nemaz ziemu nesagaidot.
Ziemai sarūpēts daudzSaimniece par to nesatraucas, bez sēnēm viņa sarūpējusi vēl daudz burciņu, kuru saturu galdā varēs likt visu ziemu. Neierastākie ēdieni no tiem ir gurķi ābolu sulā, gurķu ievārījums ar ingveru. Nākamajā gadā viņa noteikti uztaisīšot tādus sēņu salātus, kādus nupat nodegustējusi pasākumā. “Tieši tāpēc šis pasākums ir tik labs. Var nogaršot, ko citas ir savārījušas. Pati noteikti tādus salātus nebūtu taisījusi, tagad zinu, kā garšo, un zinu, ka arī man tādi būs,” teic R. Čerņakovska. Iegaršojās arī pasākuma dalībnieces Sandras Bezdelīgas gatavotais čili ievārījums ar aličām.Bilskas pagasta iedzīvotāja S. Bezdelīga atklāj, ka arī viņa no dārza un meža veltēm ziemai ir sarūpējusi bagātīgu krājumu. Viņa ir no tām saimniecēm, kas pie plīts ļaujas gastronomiskiem eksperimentiem. “Parastos ievārījumus jau vairs neviens negrib ēst. Jādomā kas jauns, un te ir iespēja smelties idejas. Atzīšos, ka pašai receptes nav pierakstītas, jo, pat ja gatavoju pēc vienas receptes, katru reizi iznāks citādāk. Tāpēc es gatavoju pēc garšas izjūtas,” teic S. Bezdelīga. Viņa pārējās dalībnieces cienāja ar lāceņu ievārījumu, kabaču ikru un čili ievārījumu.“Šoruden pasākums izdevās, jo bija daudz dažādu burciņu ar gana interesantu saturu. Ceru, ka mums izdosies nākotnē iedrošināt arvien vairāk sieviešu šādām tikšanās reizēm. Arī mēs neviena neesam profesionāles, bet gan sievietes, kuras gatavo mājās, pārsteidzot savas ģimenes ar interesantiem ēdieniem. Nevajag baidīties,” iedrošina G. Ozoliņa.Pasākuma “Rudens manā burciņā” laikā izskanēja ideja par kopīgu pankūku cepšanu ar pašu vārītiem ievārījumiem. Dalībnieces pieļauj, ka jau šoziem ko tādu varētu noorganizēt. Tas apliecina, ka šādas kopīgas pēcpusdienas un vakari iedzīvotājiem ir vajadzīgi.
