Pēc vēlēšanām atklājās, ka pat vienīgā diena, kad tauta var turēt varas grožus savās rokās, patiesībā ir mīts. Vēlētāji no Saeimas izbalsoja vienu no ievērojamākām “Vienotības” politiķēm Solvitu Āboltiņu, bet tagad, lūk, viņa ir atkal parlamentā un piedalījās valdības veidošanā. Iedomājieties, kāda cūkas laime gadījās izsvilptajai, kura palika pirmā aiz svītras no neievēlētajiem deputātiem. Viņas partijas biedrs Jānis Junkurs, kurš pārkāpa pat savas partijas iekšējos noteikumus savā pašreklāmā, lai tikai iekļūtu Saeimā, pēkšņi paziņo, ka atradis labu darbu ārzemēs, tādēļ nolēmis atteikties no mandāta. Pēc vēlēšanām viņu tūlīt publiski par noteikumu neievērošanu sāka kaunināt partijas vecbiedri, bet televīzijā parādījās ziņas, ka reklāmās par padarīto Junkurs ir melojis. Tas puisi aizvainojis, tādēļ viņš nolēmis piekrist darba piedāvājumam. Tagad var tikai minēt, vai noslēpumainais darbs ārzemēs Junkuram būtu tikpat svarīgs, ja aiz viņa atrastos kāds mazākas nozīmes kandidāts. Interesanti arī tas, ka pēc vēlēšanām J. Junkurs pazuda kā ūdenī iekritis. Vēlāk viņš informēja sabiedrību, ka bijis slims. Tieši tādu slimīgu viņu vēlas pieņemt darbā kāda Honkongas firma. Man tas nav īsti saprotams, tāpat kā S. Āboltiņas teiktais tūlīt pēc vēlēšanām, ka politiķi nedrīkst apvainoties, dzirdot vēlētāju viedokli, tas noteikti jārespektē. Redz nu, kā pati to ievērojusi. Arī sava šofera ātruma pārsniegšanu viņa nav pamanījusi, jo tobrīd gulējusi. Vienmēr viss tā sagadās, ka pati deputātes kandidāte ne pie kā nav vainīga. Laikam jau varas silē vēl ir daudz, ko pagrābt, ja jau ar mieru pasaules priekšā parādīt sevi kā meli.
