Valstī ir izstrādāti vairāki projekti par cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem iesaistīšanu darba tirgū, tomēr kopumā rezultāti nav apmierinoši.
Valstī ir izstrādāti vairāki projekti par cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem iesaistīšanu darba tirgū, tomēr kopumā rezultāti nav apmierinoši.
Valkas rajona padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos Mārīte Magone atzīst, ka līdz šim šādu personu iesaistīšana darbā rajonā noritējusi diezgan lēni. “Rezultāti nav īpaši labi. Domāju, ka viens no iemesliem ir minēto cilvēku diezgan sliktā informētība. Protams, nav tā, ka informācijas par šiem jautājumiem vispār nebūtu, bet jāatceras, ka ar šiem cilvēkiem jāstrādā ilgi un atkārtoti jāinformē par viņu iespējām. Pēc manām domām, daļa cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem nejūt arī īstu motivāciju iesaistīties darba tirgū, jo apzinās, ka bezizejā nenokļūs. Ir arī ļoti labi piemēri. Pērn Valkā darbā veikalā “Oļupe” iestājās viena meitene, un vadība ar viņas darbu bija apmierināta. Jāatceras, ka šie cilvēki pēc rakstura ir centīgi un visus darbus veic ļoti rūpīgi,” atzīst M. Magone.
Šo problēmu šogad risina arī Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca sadarbībā ar Valkas rajona sociālajiem dienestiem un pašvaldībām. Šovasar slimnīcā sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda atbalstītu projektu “Sociālās rehabilitācijas programmas “Patstāvīgā dzīve” personām ar garīgās veselības traucējumiem izstrāde, ieviešana un aprobācija Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā”.
Šomēnes projektu paredzēts pabeigt. Slimnīcas galvenā medicīnas māsa Jekaterina Jeremejeva uzskata, ka tas ir viens no ārstniecības iestādes uzdevumiem — sagatavot pacientus dzīvei ārpus slimnīcas sienām. Viņa atzīst, ka vairāki cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem prot radoši strādāt un viņiem vajag tikai palīdzēt atrast motivāciju dažādām nodarbēm.
Mediķi gan atzīst, ka minētajiem cilvēkiem dzīvē ir vairāki šķēršļi patstāvīga darba atrašanā.
To konstatējusi arī Garīgās veselības valsts aģentūra (GVVA). Pēc aģentūras speciālistu uzskata, galvenie kavēkļi šādu cilvēku iesaistīšanai algotā darbā ir vienotas sistēmas trūkums šo mērķu īstenošanai, kā arī sabiedrības un darba devēju diezgan noraidošā attieksme.
Pēc aģentūras “Delfi” informācijas, Latvijā gandrīz trīs procentiem iedzīvotāju ir kāda smaga garīga saslimšana. GVVA galvenais speciālists psihiatrijas attīstības, projektu un starptautisko sakaru jautājumos Māris Taube ir pārliecināts, ka cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem var būt noderīgi darba tirgū. “Ir daudz darbu, kurus vienlīdz labi var paveikt kā vesels, tā arī cilvēks ar garīgās veselības traucējumiem,” saka M. Taube.
Pašlaik Labklājības ministrija vada programmas “EQUAL” izpildi, ko īsteno GVVA. Programmā paredzēts izanalizēt iemeslus, kas neļauj minētajiem cilvēkiem darba tirgū atrast savu vietu. Programmas ietvaros ir sākta deviņu projektu izpilde. Tie izstrādāti, lai mazinātu diskrimināciju darba tirgū un mudinātu cilvēkus ar garīgās veselības traucējumiem kļūt noderīgiem sabiedrībai.
Apmēram 75 pacienti gandrīz visās valsts psihiatriskajās slimnīcās strādā algotu darbu.Viņi strāda lauksaimniecībā un amatniecībā.
