Sertificētu pediatru trūkums nepārtraukta bērnu ārstniecības procesa nodrošināšanai stacionārā un mazais gultas vietu noslogojums.
Sertificētu pediatru trūkums nepārtraukta bērnu ārstniecības procesa nodrošināšanai stacionārā un mazais gultas vietu noslogojums.
Tie ir iemesli, kāpēc Sarkanā Krusta (SK) Smiltenes slimnīcas valde izdeva rīkojumu no 2007. gada 5. janvāra slēgt Smiltenes slimnīcas bērnu nodaļu kā atsevišķu struktūrvienību. Nodaļas telpās paredzēts iekārtot obligātajām prasībām atbilstošu uzņemšanas nodaļu, kurai šobrīd slimnīcas ēkā trūkst telpu.
Slimnīcas un tās īpašnieces, Valkas rajona padomes, vadība “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka bērnu ārstēšanā Smiltenes slimnīcā lielu izmaiņu nebūs.
Līdzīga perspektīva par bērnu nodaļas slēgšanu sagaida arī Valkas slimnīcu. Tās vadība apsver iespēju sadarboties ar kolēģiem Igaunijā, lai mazos pacientus varētu ārstēt Valgas slimnīcā.
Kur turpmāk ārstēs slimus bērnus?
“Ziemeļlatvija” saņēmusi gan lasītājas vēstuli (tā bija publicēta laikrakstā otrdien), gan vairākus telefona zvanus. Cilvēki aicina atbildīgās amatpersonas saglabāt bērnu nodaļu. “Smiltene ir tuvāk manai dzīvesvietai nekā Valmiera,” tālruņa sarunā saka četrus gadus veca bērna mamma Līga no Variņiem, “turklāt Smiltenes slimnīcas bērnu nodaļā gaisotne ir mājīga. Nodaļa ir jāsaglabā. Tā ir mūsu. Esmu pret lielu reģionu, pret lielu slimnīcu veidošanu. Tas ne vienmēr ir labāk.”
Pēc nodaļas slēgšanas slimu bērnu aprūpē Smiltenes slimnīcā principiāli nekas nemainīsies, mierina SK Smiltenes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Zvirgzdiņa. Tāpat kā līdz šim visi ķirurģiski slimie bērni tiks ārstēti slimnīcas ķirurģijas nodaļā, savukārt pacientus vecumā līdz trijiem gadiem vedīs operēt uz Rīgu, jo to drīkst darīt tikai sertificēts bērnu ķirurgs. Bērnus ar infekcijas slimībām jau līdz šim veda uz Valmieras slimnīcu. Jaundzimušo aprūpi dzemdību nodaļā veiks ārste Alla Grīnberga.
“Jautājums vairāk ir par terapeitiska profila slimībām. Te jāatgādina, ka ļoti mainījušās slimību ārstēšanas metodes. Kādreiz pacientus ar plaušu karsoni obligāti vajadzēja ievietot slimnīcā, taču tagad daudzas slimības veiksmīgi ārstē mājās. Stacionārs nepieciešams smagos, komplicētos gadījumos. Kas attiecas uz iekšķīgām slimībām, tad pusaudžus vecumā no 14 gadiem plānojam ievietot terapijas nodaļā, ja tas pēc indikācijām būs nepieciešams. Bērnus vecumā līdz 14 gadiem vedīs uz bērnu klīnisko slimnīcu Rīgā vai uz Valmieras slimnīcu,” informē S. Zvirgzdiņa.
Vaicāta, ar kādu transportu bērnus nogādās citu pilsētu slimnīcās, slimnīcas valdes priekšsēdētāja skaidro, ka neatliekamas palīdzības gadījumos (krampji, bezsamaņa, asiņošana, komplikācijas un tamlīdzīgi) jāsauc neatliekamā palīdzība. “Ja stāvoklis ir smags un pacientu vajag stacionēt, tad ģimenes ārstam vajadzētu būt tam, kurš izsauc neatliekamo palīdzību, sagaida to pacienta mājās un nodod slimnieku neatliekamajai palīdzībai. Ģimenes ārstiem būs nopietnāk jāizvērtē, vai pacientu vajag stacionēt vai ne. Neatliekamās medicīnas transports, kurš ir ļoti dārgs un aprīkots, nav domāts pacientu vadāšanai uz slimnīcu vai mājām, izņemot, protams, gadījumus, kad jāsniedz neatliekamā palīdzība,” skaidro S. Zvirgzdiņa.
Viņa arī norāda, ka Smiltenes slimnīcas bērnu nodaļā ievietoto pacientu slimību diagnožu analīze atklāj, — lielākā daļa slimnieku ir izolēti no sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm, kurās vecāki nav rūpējušies par bērnu veselību, un mazo pacientu organisms ir novārdzināts. “Rūpes par viņiem turpmāk būs jāuzņemas pašvaldību sociālajiem dienestiem un ģimeņu krīzes centram sadarbībā ar ģimenes ārstiem. Slimnīca šīs sociālās funkcijas nepildīs,” saka S. Zvirgzdiņa.
Nodaļā samazinājies pacientu skaits
Smiltenes slimnīcu ietekmē visā valstī veselības aprūpē notiekošie procesi, atzīst slimnīcas valdes priekšsēdētāja. “Latvijā daudzus gadus tiek īstenota veselības aprūpes sistēmas reforma. Notiek slimnīcu optimizācija. Daudzas ārstniecības iestādes apvieno, sakārto to funkcijas. Iemesls ir tāds, ka nepietiek cilvēku, kuri medicīnā strādātu, pirmkārt, ārstu, un arī finansējuma. Slimnīcām, lai cik tas dīvaini šķiet, ir nepietiekams noslogojums. Tas skar arī mūsu slimnīcu, kurai ir vidēji 60 procentu liels noslogojums gadā,” viņa uzskaita problēmas.
SK Smiltenes slimnīcas bērnu nodaļas noslogojums ir vidēji 45 procenti gadā. Nodaļā ir 10 gultas. Mēnesī tajās guļ vidēji četri līdz pieci bērni. Vīrusu un gripas uzliesmojuma laikā bijuši visi 10 pacienti, bet ir arī periodi, kad nodaļā nav neviena slimnieka. “Tas nozīmē, ka izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Ir jāatrod, no kā samaksāt bērnu nodaļas darbiniekiem algas, kuras viņi paši nevar nopelnīt ar tik mazu pacientu skaitu. Pašvaldība nav gatava piešķirt šādas dotācijas, un tā arī nav pašvaldības funkcija,” saka S. Zvirgzdiņa.
Otrdien bērnu nodaļā ārstējās četri mazie pacienti, viņu vidū arī piecus mēnešus vecs zīdainis. “Smaga pneimonija, vidusauss iekaisums un vīrusi,” uzņemšanas diagnozes nosauc bērnu nodaļas vecākā medicīnas māsa Lidija Cera.
“Mēs saprotam, ka noslogojums nodaļā ir mazs. Tendence samazināties slimnieku skaitam vērojama jau astoņus gadus,” saka L. Cera. Taču tas nemazinot emocijas, kuras viņai radās, uzzinot par nodaļas slēgšanu. “Šajā nodaļā mans darba stāžs bērnu medmāsas profesijā ir 42 gadi. Līdz pensijai ir pusotra gada, un gribu to nostrādāt savā specialitātē. Ir darba piedāvājums Rīgā, kuru tagad izskatu.”
Slimnīcas valdes priekšsēdētāja skaidro, ka visam bērnu nodaļas personālam — piecām medmāsām un divām sanitārēm — ir sagatavoti darba piedāvājumi turpināt darba attiecības Smiltenes slimnīcā. “Neviens darbinieks netiks atlaists. Visās nodaļās ir vakantas darba vietas. Mums vajag medmāsas un sanitāres.”
Slimnīcai nav otra pediatra
Otrs iemesls, kāpēc slimnīcas valde izdeva rīkojumu slēgt bērnu nodaļu, ir sertificētu pediatru trūkums.
Smiltenes slimnīcas bērnu nodaļā strādā tikai viena ārste — Alla Grīnberga. Viņai ir arī ģimenes ārstes prakse Palsmanes pagastā. “Smiltenes slimnīcas bērnu nodaļas pastāvēšana bija aktuāla jau kopš tā brīža, kad valstī izveidoja ģimenes ārstu institūciju. Kritiskā situācijā, kad visi Smiltenē strādājošie pediatri, ļoti labi speciālisti, uzsāka ģimenes ārstu prakses un nevēlējās strādāt bērnu nodaļā, vienīgā, kura piekrita, bija Alla Grīnberga,” saka S. Zvirgzdiņa,” un liels paldies viņai par to. Daudzus gadus ārste nodaļu vilka viena, taču no viņas nevar prasīt diennakts aprūpi visu gadu, kāda stacionārā ir nepieciešama smagi slimiem bērniem.”
“Bērnu nodaļā nedrīkst būt viens pediatrs,” uzsver Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins. To neatļauj likums, jo nedrīkst pieļaut, ka cieš pacients. Slimnīcas valdes priekšsēdētājai jāorganizē iestādes darbs, lai tādas situācijas neveidotos.
Meklējot pediatrus bērnu nodaļai, slimnīcas valdes priekšsēdētāja šopavasar lūdza palīdzību Latvijas Pediatru asociācijas vadītājai Dacei Gardovskai. Izrādās, šogad Medicīnas akadēmiju absolvējusi tikai viena pediatre, kurai ir darbs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. “Uz laukiem jaunie ārsti nenāk. Ārstu trūkums jau draud ar katastrofu. Smilteniešiem ir jāmīl un jāciena savi ārsti. Mums viņu palicis ļoti maz,” saka S. Zvirgzdiņa.
Slimnīcas plānots pievienot Valmierai
Lēmumu par bērnu nodaļas slēgšanu pieņēma slimnīcas valde. SK Smiltenes slimnīca ir Valkas rajona padomes iestāde.
“Ziemeļlatvija” komentāru lūdza rajona padomes priekšsēdētājam Uldim Birkenšteinam. U. Birkenšteins: “Rajona padomē šāds jautājums nav jāizskata. Valdes lēmumu pārrunājām ar valdes priekšsēdētāju. Izvērtējot situāciju un redzot, ka netiek zaudētas darba vietas, nezaudē vecāki un bērni, rajona padome neiebilda. Mēs domājam par bērniem, domājam, kur viņi paliks un kā viņus ārstēs. Valmieras slimnīca ņems pretī bērnus jebkurā laikā. Nav noslēpums, ka jau tagad daudzi ģimenes ārsti savus pacientus sūta uz Valmieras slimnīcu. Ģimenes ārstiem vajadzētu domāt, kā piepildīt Smiltenes slimnīcu, un sūtīt uz turieni vairāk pacientu. Ja kāds domā, ka šeit nav kvalitatīvu kadru, tad domāju, ka jebkurā slimnīcā ir šādas problēmas un tas nav galvenais no faktoriem.”
Pirmdien U. Birkenšteins Rīgā tikās ar Veselības ministrijas valsts sekretāru Uldi Līkopu, sarunā apspriežot Valkas rajona ārstniecības iestāžu nākotni. U. Birkenšteins: “Reģiona slimnīca veidojas Valmierā. Ir pilotprojekts, kurā Valkas slimnīca tiek pievienota Valmieras slimnīcai. Valsts sekretārs skaidri pateica, ka nākamā būs Smiltenes slimnīca un citas ārstniecības iestādes, kuras atrodas Valmieras tuvumā. Tas nenozīmē, ka Smiltenes slimnīcu slēgs. Tajā būs visas nodaļas, tikai tās strādās reģionālās slimnīcas pakļautībā. Nezinu, vai tas ir labākais variants. Taču citu iespēju nav, jo atbalstīti tiek tikai lielo slimnīcu projekti par valsts investīciju piesaisti.
Otrdien Valmieras rajona padomes sociālo lietu komiteja izskatīja jautājumu pieņemt savā paspārnē Valkas slimnīcu un virzīs šo lēmumu uz rajona padomi. Mūsu lēmums tiks pieņemts ārkārtas sēdē, lai nezaudētu pilotprojektam paredzētās investīcijas. Esam vienojušies Valkas slimnīcas poliklīniku atdot apsaimniekošanā pilsētas domei. Slimnīcas nodaļas netiks slēgtas. Ar bērnu nodaļu situācija Valkā varētu būt citādāka, ņemot vērā sadarbību ar igauņiem.”
“Izveidojot Valkas slimnīcu par Valmieras slimnīcas filiāli, paredzēts, ka bērnu nodaļas Valkā nebūs. Taču, saprotot to, ka mazus slimus bērnus viņu vecākiem aizvest tālu no mājām ir sarežģīti un tā ir nopietna problēma, mēģināsim rast kopīgu risinājumu ar Valgas slimnīcas bērnu nodaļu un ārstēt bērnus Valgā,” saka Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis.
Viņš uzsver, ka pacientam bērnam ir īpašs statuss. “Pat 37,5 grādu liela temperatūra bērnam var būt augsta, lai viņu uz slimnīcu vestu vecāki ar savu automašīnu. Turklāt ne visiem vecākiem ir savs transportlīdzeklis. Ne velti sabiedrības attieksme pret bērnu nodaļas slēgšanu ir negatīva,” piebilst J. Batalauskis.
***
Viedokļi par bērnu nodaļas slēgšanu Smiltenes slimnīcā
Ģimenes ārsts Juris Ezeriņš: “Situācija, kāda izveidojusies Smiltenes slimnīcas bērnu nodaļas sakarā, uztrauc ģimenes ārstus, it īpaši tos, kuru pacientu liela daļa ir bērni. Ko darīsim, kad gripas vai citu infekciju uzliesmojumu laikā būsim izsmēluši visas iespējas ārstēt bērnus mājās? Ko darīsim akūtu saindēšanos gadījumos? Līdz šim Smiltenes slimnīcas bērnu nodaļa bija mūsu drošs glābiņš.
Otrdien “Ziemeļlatvijā” publicētajā lasītājas Sarmītes vēstulē redzu maldus par ārstēšanās iespējām kaimiņu rajonos. Protams, nav patīkami ar slimu bērnu braukt tālu no savas dzīvesvietas. Taču tā būtu tikai jautājuma viena puse. Otra ir tāda, ka minēto nodaļu iespējas, vismaz pēc man pieejamās informācijas, nav tik lielas, kā gribētos. Īsāk sakot, tas nebūs risinājums. Sekas bērnu nodaļas slēgšanai negribētos prognozēt. Un vēl — kāda gan varētu būt runa par rentabilitāti, ja jautājums ir par bērnu veselību un dzīvību, ja bērns Latvijā ir prioritāte darbos, nevis vārdos?”
Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis: “Problēma ir kadru trūkums. Kad tagadējie slimnīcas ārsti bija spēka gados un jaunajiem vēl bija interese nākt te strādāt, netika dotas tādas iespējas. Tagad redzam sekas. Šobrīd situācija ir ievērojami mainījusies. Neviens ārsts vairs nenāks strādāt uz provinci, kaut arī viņam Smiltenē piedāvātu dzīvokli. Viņiem ir labāk atalgots darbs Rīgā un iespējas strādāt ārzemēs, kur ir pavisam cita samaksa par darbu un sadzīves apstākļi.
Ko mēs, dome, varam izdarīt lietas labā? Projektus par valsts investīciju finansējuma piesaisti Smiltenei nezin kāpēc atmet atpakaļ, bet visiem citiem naudu piešķir. Braukt uz Rīgu piketēt? Tur par mums tikai pasmiesies.”
