Veltījums māsai
Es zinu, ka katru nakti pie Tevis nolaižas sargeņģelis,Lai vestu Tevi pa bērnības takāmUn vienmēr būtu līdzās un blakām.Lai sapnī pat aizmigt klusiTu aizbrauktu uz dzimto pusi,Kur tētis ar bērniem tik cieši bij blakāmUn daudzreiz dzirdējām viņu sakām:Tu arī, mazā, laikam esi piekususi.Bet tu biji vecmāmiņai galvu pieglaudusi,Un māmiņas acīs redzams bij prieks,Jo neviens mūsu mājās nejūtas lieks.Bet laikam jau atmiņās ierakstīts tas,Vismīļāks vienmēr ir bērnības krasts.Bet zini, ka vienmēr pie TevisSapnī vai nomodā būs sargeņģelis.Lai aizdotu spārnus, kad spēka vairs nav,Kad rītausma klauvē pie apvāršņa jau.Kā vienmēr ap sevi lai radītu TuDzīvesprieku un gaišumu.
