Valkas daudzdzīvokļu namu iemītnieki pēc rēķina saņemšanas par patērēto siltumu novembrī ir sašutuši un neapmierināti par neadekvāti lielo pieprasīto samaksu.
Valkas daudzdzīvokļu namu iemītnieki pēc rēķina saņemšanas par patērēto siltumu novembrī ir sašutuši un neapmierināti par neadekvāti lielo pieprasīto samaksu. Vairāki iedzīvotāji un māju vecākie ir vērsušies pēc palīdzības redakcijā, lai ar tās starpniecību rastu atbildes uz, viņuprāt, radušos netaisnību.
Pašlaik visvairāk sūdzējušies Tirgus ielas māju iedzīvotāji. “Mājas iemītnieki man nemitīgi uzdod jautājumu, kāpēc jāmaksā 69 santīmi par kvadrātmetru, ja pirms apkures sezonas sākuma “Ziemeļlatvijā” melns uz balta bija rakstīts, ka siltuma cena būs 65 santīmi par kvadrātmetru. Šo jautājumu centos noskaidrot pie domes finanšu analītiķes Geņas Spiridonovas. No viņas žonglēšanas ar siltuma izmaksu skaitļiem neko nesapratu, tāpēc arī citiem neko nevaru paskaidrot,” stāsta 14. mājas vecākā Aija Bērziņa. Noskaidrojām, ka vainīga ir arī “Ziemeļlatvija”, jo publikācijā “Valcēniešiem par apkuri būs jāmaksā vairāk” ir kļūda par siltuma cenu Tirgus ielā. Domes lēmums par siltuma tarifiem tika pieņemts vairākus mēnešus pirms šīs publikācijas.
Pirms A. Bērziņas redakciju apmeklēja arī 16. nama iedzīvotāja Ausma Zaiceva un izteica neapmierinātību par saņemto rēķinu. Komunālo pakalpojumu kopējais rēķins viņai ir 55 lati mēnesī. Viņai nav nekādu parādu, viss tiek samaksāts laikus. Pēc šo rēķinu nokārtošanas pārtikai un pārējo vajadzību apmierināšanai sievietei atliek nepilni 40 lati. Rupji rēķinot, ēšanai var atvēlēt nepilnu latu dienā, ja nav jāpērk dārgas zāles un ikdienas higienas preces.
Pensionārs Jānis Lasis “Ziemeļlatvijai” pavēstīja, ka siltuma cena pilsētas pensionāru vidē ir visnotaļ aktuāls temats. Pensionāriem, uz ielas satiekoties, allaž ir laiks pārmīt kādu vārdu.
Siltuma izmaksas var samazināt
J. Lasis par siltuma trūkumu nežēlojas, jo dzīvoklis ir 20 grādu silts. Ārā ir neierasti silts, tiesa, radiatori esot pavēsi, bet jāmaksā 63 santīmi par kvadrātmetru. Taču pensionārus interesē pavisam cits jautājums — kāpēc, piemēram, iedzīvotājiem Tālavas ielas namā, kurā dzīvo siltuma tarifu aprēķinātāja, jāmaksā par dažiem santīmiem mazāk. Finanšu analītiķe Geņa Spiridonova, par to jautāta, atbild, ka šajā ēkā ļoti rūpīgi sekots līdzi siltuma patēriņam. “Visu laiku sekoju līdzi siltuma izmaksām mājās Tālavas ielā 5; 7 un 9. Agrāk mums bija visdārgākais siltums Valkā. Šā iemesla dēļ pētījām, kā samazināt siltuma izmaksas. Diemžēl augšējā stāvā dzīvojošā ģimene, kurā ir divi mazi bērniņi, salst, jo tur nokļūst mazāk siltuma. Siltuma dārdzībai ir divi aspekti. Protams, sociāli mazaizsargātie cilvēki ar zemiem ienākumiem noteikti vēlēsies zemāku dzīvokļa temperatūru, savukārt jauni strādājoši cilvēki labprātāk samaksā piecus latus vairāk, lai viņiem nebūtu jāsalst,” pārliecināta G. Spiridonova. Tagad viņas mājas iedzīvotāji maksā 53 santīmus par kvadrātmetru.
Var justies gluži kā barons
Valdis Jukums dzīvo Raiņa ielā 18 un karstuma dēļ tur nedaudz atvērtus logus. “Pakešlogus turu daļēji atvērtus, tas ir, trešajā taupības režīmā. Šo situāciju var salīdzināt ar mūsu nama vecajiem koka logiem, caur kuriem svilpo vējš. Man šķiet, ka siltumapgādes dienesta darbinieki beidzot ir atmodušies. Iespējams, viņus atmodināja iedzīvotāju saņemtie rēķini par siltumu. Pats redzēju, kā iecirkņa tehniķi skraidīja no mājas uz māju, lai samazinātu siltuma padevi. Savā dzīvoklī varēju justies kā barons, jo bija vairāk nekā silti,” smaida Valkā pazīstamais santehniķis, kurš ir palīdzējis daudziem pilsētniekiem sakārtot ūdens un kanalizācijas lietas. Viņam šķiet, ka siltumapgādes vadība procesu bija palaidusi pašplūsmā. Māju vecākie drīkst iedzīvotājus tikai aptaujāt. Viņiem nav ļauts regulēt siltuma padevi. To drīkst tikai siltumtehniķi. V. Jukums uzskata, ka aiz robežas Valgā siltumpadeve ir labāk sakārtota un pašlaik tur kurina pavisam nedaudz. Viņš domā, ka novembrī uz kādu laiku apkuri vispār vajadzēja pārtraukt.
G. Spiridonova uzskata, ka pašreizējā apmaksas sistēma nav vērsta uz izmaksu samazināšanu, jo pagaidām Valkā ieviestā sistēma vēl nav pienācīgi sakārtota visos tās posmos. “Nesen bijām Brocēnos, kur apkures sistēma ar Vācijas piedāvāto palīdzību ir pilnībā sakārtota. Mājas ir ne tikai nevainojami siltinātas, bet arī katlumāja ir pilnībā automatizēta. Displejos redz katrā mājā saņemtā siltuma un patēriņa daudzumu. Prieks skatīties. Valkas mājas nebija sagatavotas privatizācijai. Ielika pirmos skaitītājus un secināja, ka siltuma patēriņš ir milzīgs, jo nav nekādas siltumizolācijas. Ko gan šādā situācijā varam gribēt?” jautā finanšu analītiķe. Viņa esot novērojusi, ka siltuma patērētāji allaž vaino domi par noteiktajām izmaksām, taču kurš protestē pret nemitīgi augošo gāzes un elektrības cenu? Tā ļoti ietekmē siltuma ražošanas cenu. Energocenām ir tieksme tikai palielināties. Diemžēl cilvēku dzīves līmenis tam līdzi netiek. Šis apstāklis ļoti veicina cilvēku neapmierinātību. G. Spiridonova domā, ka domei vajadzētu pievērsties jautājumam par daļēju siltuma cenas kompensāciju tiem iedzīvotājiem, kuri saņem ļoti maz naudas. Citās pilsētās jau ir ieviesta prakse, ka, piemēram, pensionāriem par siltumu jāmaksā tik daudz, lai atliktu pašvaldības noteiktais izdzīvošanas minimums.
Jautāta, vai siltumtrases rekonstrukcija ir ietekmējusi siltuma cenu, domes siltumapgādes iecirkņa vadītāja Nadežda Korņejeva uzsver, ka valsts piešķirtās investīcijas siltumtrases sakārtošanai apkures cenu neietekmē, jo tas nav atmaksājums bankas aizdevums. “Pašlaik mainām siltuma skaitītajus un karstā ūdens regulatorus Raiņa ielas mājām. Ļoti ceru, ka tas radīs patērētā siltuma ekonomiju. Valkas dome apkures tarifus apstiprināja šā gada 20. jūnijā, nosakot, ka par vienu patērēto megavatstundu jāmaksā 24,68 lati bez piecu procentu PVN. Ēkās, kuru ievados nav siltuma skaitītāju, par kvadrātmetru jāmaksā 69 santīmi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu siltuma sadārdzinājums ir 12,5 procenti,” informē N. Korņejeva.
Ja vaļā logi un durvis
Lasītāji “Ziemeļlatvijai” ir jautājuši, kāpēc apkure ir tik dārga tik siltā laikā. “Novembrī vidējā āra temperatūra, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, bija +1,6 grādi, bet pērn šajā laika posmā tā bija +2,2 grādi. Dzīvojamajās mājās patērētais siltuma daudzums, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, ir mazāks, bet cena par kvadrātmetra apsildīšanu kāpušo cenu dēļ ir augstāka. Novembrī daudzās mājās temperatūra dzīvokļos bija vairāk nekā 18 grādu. Piemēram, Raiņa ielā 14 dažos dzīvokļos itin bieži bija atvērti logi, arī durvis bija vaļā. Šajā mājā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patērēts par 8,5 megavatiem vairāk,” situāciju skaidro N. Korņejeva. Viņa informē, ka apkures kvalitātes rādītājs ir 18 grādu, kas noteikta siltumenerģijas tarifu aprēķina metodikā apkures izmaksu noteikšanai un ciešā mērā saistīta ar siltumenerģijas tarifu. Ja dzīvoklī temperatūra paaugstinās par vienu grādu, siltumenerģijas patēriņš apkurei paaugstinās par 5 – 6 procentiem un izsauc arī izmaksu pieaugumu. Nevajadzīgi paaugstinoties temperatūrai dzīvoklī, iedzīvotāji ir spiesti dārgo siltumu izvadīt pa logu. Ja no ēkas iedzīvotājiem vai ēkas apsaimniekotāja ir saņemta sūdzība par paaugstinātu vai nepietiekamu temperatūru telpās vai arī, ja iedzīvotāji vēlas samazināt apkures izmaksas, samazinot temperatūru, nodaļas tehniskās apkopes personāls noregulē apkures sistēmas temperatūru atbilstoši iedzīvotāju prasībām.
Domes siltumapgādes iecirkņa vadītājai pietrūka laika, lai sagatavotu atbildes uz visiem iedzīvotāju jautājumiem, tāpēc sai publikācijai ir paredzēts turpinājums, kurā runāsim par iedzīvotāju parādiem un tām mājām, kuros jamaksā visvairāk un vismazāk par patērēto siltumu.
