Svētdien, gaidot Ziemassvētkus, Adventes vainagā iedegsim jau trešo svecīti.
Svētdien, gaidot Ziemassvētkus, Adventes vainagā iedegsim jau trešo svecīti. Šajās dienās ar svētku rotājumiem arvien mirdzošāki kļūst veikalu skatlogi, radio biežāk atskaņo Ziemassvētku dziesmas, diemžēl lielai daļai cilvēku iespējas sagādāt sev svētku prieku ir diezgan ierobežotas.
Īpaši grūti klājas pensionāriem, kuriem pensija nepārsniedz 100 latu. Valsts gan ieviesusi pensiju indeksāciju, bet pieliktās summas nespēj panākt inflāciju. Iznākumu var redzēt Valkas veikalos. Gados vecāki cilvēki Valkā nereti stāv garā rindā, lai nopirktu vienu sardeli, kotleti un klaipu lētākās maizes. Nesen gaļas veikalā redzēju, kā kāda pensionāre nopirka divas mazas kotletes un vienu bulciņu. Veikala “Oļupe” īpašniece Inga Boša atzīst, ka daļa pārdotavas apmeklētāju iepērkas ļoti pieticīgi. “Tie nav tikai pensionāri. Dzīve kļuvusi tik dārga, ka daudzi ikdienā pērk tikai visnepieciešamāko un lētāko,” saka I. Boša.
Pensijas mazākas par iztikas minimumu
Pēc Valsts statistikas pārvaldes datiem, septembrī Latvijā viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība bija 120 latu. Jaunāki dati pagaidām nav pieejami, bet, visticamāk, tagad iztikas minimums ir vēl lielāks. Savukārt, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas Valkas nodaļas informācijas, 97 procentiem Valkas rajona pensionāru visu veidu pensijas nav lielākas par 100 latiem. Viņu vidū 76 cilvēki mēnesī saņem 50 līdz 55 latus, bet 222 pensionāriem pensija nepārsniedz 65 latus. Visvairāk gan ir tādu pensionāru, kuri mēnesī saņem no 85 līdz 95 latiem.
Toties inflācija šāgada sākumā salīdzinājumā ar 2005. gada janvāri palielinājās par 7,5 procentiem.
Kā šie skaitļi ietekmējuši cilvēku dzīvi, par to stāsta paši pensionāri. Vēlējos arī uzzināt, vai ar valsts piešķirtajām summām iespējams svinēt svētkus. Valcēnietei Ainai Opaļko pensija ir 100 latu. “Ar tādu summu mēnesi nevaru izdzīvot, tādēļ piepelnos, pārdodot preces tirgū. Tagad tuvojas Ziemassvētki, bet nekādas svinības neizdosies sarīkot, jo manā apgādībā ir divas mazmeitas, kurām katru dienu jānodrošina iztika. Mēneša beigās no saņemtā simtnieka nav vairs ne vēsts,” stāsta A. Opaļko.
Medikamentu cenas neļauj svinēt svētkus
Otrās grupas invalīde Lidija Bratkus saņem 84 latus un atzīst, ka iztikt ir ļoti grūti. “Man ik mēnesi 40 līdz 50 latu jāizdod par zālēm. Pēc medikamentu iegādes pāri paliek 30 latu, bet par dzīvokli arī jāmaksā. Valkā dzīvoju trīs gadus. Te atbraucu no Rīgas, lai dzīve būtu kaut cik lētāka, taču tik un tā nevienu gadu man īsti Ziemassvētki nav bijuši, jo jātaupa katrs santīms. Svētkos atbrauc mazmeita, ienāk kaimiņi, un tāpat vien pasēžam. Naudu cītīgi krāju vienīgi laikraksta “Ziemeļlatvija” pasūtīšanai,” apliecina L. Bratkus.
Savukārt pensionāre Aija Bērziņa uzskata, ka Ziemassvētki noteikti jāpasvin. Viņa tiem spējot sagatavoties ar apņēmību. “Pensija man ir 100 latu. Protams, ar tādu naudu nav viegli iztikt, tādēļ kādā vietā mazliet piestrādāju. Ziemassvētki ir jāvar nosvinēt, citādi dzīve šķitīs pavisam pelēka,” saka A. Bērziņa.
Bezizeja spiež pamest Latviju
Rudenī, kad pētīju, kādēļ pilsētā un tās apkārtnē darba piedāvājumu kļūst arvien vairāk, bet strādniekus grūti atrast, Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles speciālistes skaidroja, ka vairākās darbavietās maksā tikai minimālo algu. Tā pašlaik ir zemāka par 120 latu aprēķināto iztikas minimumu un tikai nākamajā gadā sasniegs šo summu. Iespējams, tad iztikas minimuma groza vērtība būs vēl lielāka. Tas nozīmē, ka minimālās algas palielinājums dzīves līmeni būtiski necels. Daudzi ir atmetuši cerības te dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un aizbraukuši uz Īriju. Savukārt valdība nebeidz lielīties ar iekšzemes kopprodukta palielinājumu un vispārēju dzīves līmeņa celšanos, minot skaitļus, kas apliecina strauju vidējās algas palielināšanos. Tā gan drīzāk apliecina sabiedrības noslāņošanos bagātajos un nabagajos.
Skumji, ka vecākiem, izdzirdot pa radio Ziemassvētku dziesmas, jāsaraujas un jācer, ka bērni vēl nevaicās, vai mājās būs skaista svinēšana.
