Ja cilvēks ir noderīgs sabiedrībai, tas ir stimuls dzīvot un virzīties uz priekšu

Vai mēs, veselie un redzīgie, maz varam iztēloties, kā dzīvē klājas vājredzīgam cilvēkam, kuram piešķirta 1. invaliditātes grupa? Pieļauju, ka daudzi trīs reizes pārspļaus pār plecu un lūgs visaugstākos spēkus pasargāt no tādas likstas. Cilvēkiem redze ir viena no vissvarīgākajām maņām, jo ar tās palīdzību spējam redzēt un saprast visu apkārt esošo un notiekošo. Jau kādu laiku Valkā dzīvojošās Lienītes Neitāles acis ir pavadonis jeb servisa suns – piecus gadus vecais labradors Sebastians jeb mīļi saukts par Sebīti.
Šonedēļ man bija iespēja iepazīties ar Lienīti un viņas bezgala gudro, mīļo un uzticamo Sebastianu. Ierosinājumu satikties ar Lienīti izteica biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) Vidzemes komitejas grupu dzīvokļu mājas vadītāja Indra Krūkliņa. Lienīte ir viņas pusmāsa, un Indra bijusi tā, kura rosināja Lienīti pārcelties no skaļās Liepājas uz kluso, nelielo un mierīgo pierobežas pilsētu Valku. Lienīte strādā LSK dienas aprūpes centrā Valkā, Rūjienas ielā. Viņa vada rokdarbu nodarbības cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Sarunā atklājās, cik daudz spēj vājredzīga trīs bērnu māmiņa, vecmāmiņa pieciem mazbērniem. Taču runājām arī par nepatīkamām lietām, ar kurām Lienītei nākas saskarties sabiedrības neizglītotības, iecietības, sapratnes un empātijas trūkuma dēļ.
‒ Pastāstiet, kā jūs nokļuvāt Valkā?
‒ Man ir 63 gadi. Esmu Indras vecākā māsa. Savulaik tētis izšķīrās no manas mammas un apprecējās ar Indras mammu. Indra ir 18 gadus jaunāka. Pirms aptuveni desmit gadiem, kad man konstatēja glaukomu, dzīvoju kā redzīgs cilvēks – braucu ar auto, strādāju ar datoru. Visu darīju. Glaukomas dēļ man vairākas reizes ir operētas acis, bet tas neko nelīdz. Pirms tam dzīvoju Liepājā. Pirms pieciem gadiem nomira vīrs, un es no Ventspils, kur strādāju poliklīnikā par masieri, pārcēlos uz dzīvi Liepājā, lai būtu tuvāk bērniem un mazbērniem. Ja man ir tik slikta redze, nu ko es varu darīt? Tādiem kā es nav daudz iespēju strādāt algotu darbu. Saņemu invaliditātes pensiju, bet vienmēr man ir gribējies strādāt un būt noderīgai.